Planētas resursi izsīkst, cilvēce tuvojas milzīgai katastrofai!17

Lai gan Latvija ir augstā vietā šajā tabulā, mūsu biokapacitāte pārsniedz ekoloģisko patēriņu. Situācija gandrīz mainījās Trekno gadu izskaņā, kad straujā izaugsme mūs gandrīz ieveda pārtēriņa zonā. Bez šaubām, tuvāko gadu laikā mēs sasniegsim šo sarkano līniju, kad Latvija pievienosies to valstu klubam, kas iznīcina gan savu, gan pasaules resursu ilgtspējību.

Risinājumi problēmai ir neskaitāmi, jautājums ir tikai par to, vai cilvēce ir gatava spert šos soļus. Pirmkārt, svarīgākais solis ir samazināt mūsu atkarību no degizrakteņiem kā naftas un dabasgāzes. Tā sastāda 60 procentus no mūsu tā sauktās ekoloģiskās pēdas. Otrkārt, pēc iespējas lielāks fokuss uz apļveida ekonomiku var nodrošināt esošo resursu ilgāku izmantojumu, kas samazinātu nepieciešamību pēc jaunu resursu ieguves. Lasi vairāk par apļveida ekonomiku, spiežot šeit. Treškārt, mums ir jāsamazina resursu izniekošana. Visredzamākā un visvieglāk labojamā daļa no šīs problēmas - pārtikas izšķērdība. Labāk ir nopirkt mazāk nekā vajag, tā vietā, lai nopirktu pārāk daudz un izmestu lielu daļu. Apmēram viena trešdaļa no visas pasaules saražotās pārtikas tiek izniekota - izmesta, pazaudēta, neizmantota.

Zeme pārdzīvos cilvēci, bet vai cilvēce pārdzīvos Zemi, kuru pati cenšas iznīcināt - tas ir cits jautājums. Tiek lēsts, ka klimata pārmaiņu rezultātā - sekas no pārtēriņa, radīsies lielas plūsmas ar bēgļiem. Desmitiem, pat simtiem, miljoni cilvēki būs spiesti doties bēgļu gaitās līdz ar apdzīvojamo reģionu sarukšanu. Aizvien lielākas platības uz Zemes kļūs neapdzīvojamas cilvēkiem. Klimata pārmaiņas nenozīmē tikai risku iegūt karstākus laikapstākļus, tas ir politisks, ekonomisks un sociāls drauds visām cilvēku sabiedrībām un to stabilitātei. "Karš par ūdeni" nav vairs zinātniskās fantastikas izdomājums - bez radikālas rīcības, tā var būt mūsu nākotne.