Mūsdienās, it īpaši Eiropā notiek pamatīga cīņa pret dabas piesārņojumu. Tiek uzstādītas kvotas un likumi kuri ierobežo valsts vai kompānijas pieļaujamos CO2 izdedžu daudzumus, tiek pielietotas modernas sistēmas atkritumu utilizēšanā, ieviesti elektroauto un citas metodes kā cīnīties ar piesārņojumu, bet vai tas palīdz?
Lai arī cilvēki uzskata, ka elektriskie auto ir dabai nekaitīgi, bet patiesība ir pavisam citāda. Leilākā daļa elektroenerģijas vēljoprojām tiek saražota no dabai nedraudzīgiem avotiem - fosilajām degvielām un lielākā daļa no šīm termoelektrostacijām ir novecojušas un uz elektroenerģijas vienību rada lielāku piesārņojumu nekā modernās iekšdedzes dzinēju automašīnas. Ņemot vērā ka elektroauto vēl ir attīstības pašā sākumā un to efektivitāte ir salīdzinoši zema tās kopumā rada līdzvērīgu piesārņojumu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotām automašīnām. Vēl viens mīnus šiem auto ir to litija jonu baterijas, litija ieguve ir ļoti kaitīga videi un tā iegūšanai arī nepieciešams izmantot ierīces kuras piesārņo vidi.
Katalizatori kas tiek izmantoti jaunajās automašīnās iespējams rada lielāku piesārņojumu nekā automašīnas bez tiem. Pirmkārt, katalizatora ražošanā tiek izmantoti reti metāli kā palādijs, platīns un rodijs kuru ieguve ir sarežģīta un dabai kaitīga. Otrkārt, katalizatori paaugstina degvielas patēriņu līdz 3% un samazina auto jaudu par 3%. Treškārt, katalizatoram nepieciešams laiks, lai uzsiltu, lai tas būtu 100% efektīvs. Katalizators kopumā automašīnai liek radīt +10% CO2 izmešus, bet samazina citu kaitīgo izmešu koncentrāciju izplūdes gāzēs.
Atkritumu pārstrāde un šķirošana pagaidām nedod vēlamo rezultātu, esošās pārstrādes metodes ir neefektīvas un izmaksā dārgi. Nereti no atkritumiem tiek ražota elektroenerģija tos dedzinot vai dedzinot metānu kas trūdēšanas procesā no tiem izdalās tādējādi zemes piesārņojumu pārvēršot gaisa piesārņojumā. Ir vairākas vietas kur izmanto otrreiz nelietojamus matereālus, piemēram bruģēšanā vai betonēšanā, bet nesen Taivānā tika pieļauta kļūda nejauši izmantojot atkritumus kuru sastāvā ir svins un radioaktīvi metāli tādējādi liekot celtnes iznīcināt, jo tās var apdraudēt cilvēku veselību. Un pavisam noteikti šis nav vienīgais tāda veida gadījums.
Naftas refinēšanas procesā tiek radītas dažādas tīrības degvielas, refinēšanu veic, lai degvielas spētu izdalīt lielāku enerģiju un nepiesārņotu filtrus kā arī, lai radītu mazāku gaisa piesārņojumu. Bet refinēšanas procesā tiek atdalīti kaitīgie matereāli kuri pēc tam tāpat tiek sadedzināti kā rezultāta gaisā nokļūst visas kaitīgas vielas. Naftas korpurācijas netiek kontrolētas tāpēc tās var darīt kā vēlas.
Ekonomikas stimulēšanas prakses noved pie ļoti liela piesārņojuma. Mūsdienās tehnika tiek ražota, lai kalpotu garnatijas laiku un lielās korpurācijas speciāli algo inženierus kas plāno, lai ierīce vidēji neilgu laiku pēc garantijas beigām saplītu. Jo tā uzņēmumam ir iespējas vairāk pārdot, bet tādējādi tās rada lielāku kaitējumu dabai. Ja kādreiz lēts velosipēds kalpoja padsmit gadus tad tagad labi ja iztur pāris gadus, tas ir attiecināms uz visām tehnoloģiskajām nozarēm. Bet valdības neko nedara, lai apturētu šo maramzu, jo politiķi tiek lobēti.
Manuprāt, cilvēki šobrīd cīnās ar piesārņojuma sekām nevis tā patiesajiem pirmavotiem.
"Cīnīties" ar pirmavotiem ir sarežģīti - cilvēki ir spītīgi un grib izlietot neatjaunojamos resursus. Par elektrību - ir taisnība, ka pašlaik arī elektrību ražojot bieži vien tiek radīti kaitīgi izmeši, taču svarīgā atšķirība ka _var_ ražot nekaitīgu elektrību, kas arī tiek darīts (saules baterijas, vēja ģeneratori etc.) Svarīgi ir ieguldīt ar elektrību saderīgā infrastruktūrā, lai pāreja ir ērtāka, pakāpeniskāka un būtu lielāka vēlme ieguldīt zaļajā enerģijā.
kvotas un viss paareejais ir taspats bizness, piemeram taadai Latvijai razhoshanas jau taa nekaadas dizhenas nav, gandriz var teikt ka vispar nav ja salidzina ar citaam valstiim, bet ik pa laikam uzpeld raksti zinjaas ka nu tuuliitas Latvija atrausies un maksas sodus par gaisa piesarnojuma normu parkapshanu... karoch smiekligi tas viss. Un ko dod ja piemeram Eiropa ieveros visu, bet taipat laikaa ASV, Kiina, Krievija neko neieveros. Taa vieni kaa bija nabagi taa paliks bet otri vaariisies uz nabagu rekina...
Starpcitu... Es daudzkur esmu straadaajis un daudz redzejis, kaa viss notiek, kas mani visvairak izbriina ir tas ka jebkaadai precei ir parlieku daudz iepakojumu... iepakojumi iepakojumos, to protams klienti neredz, to redz tikai logistikas darbinieki, brizhiem man shkiet ka iepakojumi izmaksaa dargaak nekaa pati prece... Es galigi nesaprotu kaapec daudzus iepakojumus kautvai taipat transporteshanai neskaitot paletes nevar izmantot vairaakkaartigi, vnk izdomat kautko efektivu un realizeet lai butu mazak atkritumu... bet nu jaa, bizness... atkritumu parstraades bizness ari tiek subsidets no valsts, tur tak nevar taa uzlikt miksto un samazinaat paarstraadi, draugi un korishi kuri braukaa lielos dzhipos paliks bez maizes.
