OpenSource, jeb atvērtais kods - kas tas ir?54

Dotajā brīdī ir ļoti daudzas atvērtā koda programmatūras un aplikācijas(FreeBSD, Firefox, Thunderbird, MediaCoder, PostgreSQL, OpenOffice, Linux, kā arī visiem pazīstamais DC++), ar dažām no tām es iepazīstināšu šajā rakstā, pie reizes apskatīšu OpenSource izmantojumu dažās nozarēs.

Salīdzinot ar komercprogrammatūru, piemēram Microsoft un citiem komercizstrādājumiem, par atvērtā koda programmatūru, nav jāmaksā. Tai nav jāiegādājas licenses, jāatjauno tās pēc kāda konkrēta laikaposma, tev tikai atliek to lejupielādēt, instelēt un sākt lietot pēc saviem ieskatiem.Ceru, ka nebūšu Tevi nogurdinājis ar šo garo ievadu, tas ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai Tu aptuveni saprastu par ko iet runa.

Tad nu sākšu ar vienu no visizplatītākajām atvērtā koda programmatūrām - Linux, kas būs interesanta gan parastajiem lietotājiem, gan arī iestādēm un uzņēmumiem. Linux ir uz UNIX sistēmas kodola bāzēta operētājsistēma(pazīstams arī, kā GNU/Linux), varētu arī teikt, ka tas ir viens no UNIX operētājsistēmas atzariem.Tas tika pirmo reizi publicēts 1991. gadā un tā sistēmas kodola autors ir Linuss Tovals, kas tolaik vēl studēja Helsinku universiātē. 1991. gadā tas bija pirmais tāda tipa kodols, bet mūsdienās ir vairāk, kā 100 dažādi atšķirīgi distrubtīvi(jeb sistēmas kodoli), kuri neatkarīgi viens no otra attīstās, pilnveidojās un uzlabojās(Mint, Ubuntu, Debian, Fedora, FreeBSD, kali, u.t.t.).

Tākā ir diezgan liela iespēja, ka atradīsi sev vispiemērotāko operētājsistēmu, pietam atšķirībā no komercprogrammu izstrādājumiem(turpmāk tekstā - Komerc. progr.) Tev ir krietni vien lielākas izvēles iespējas(bezmaksas), nevis Mikromaigais pasaka: "pērc "Logu 7", jeb "Logu 8", tāds kāds viņš ir ar visiem plusiem un mīnusiem, neko citu mēs piedāvāt nevaram!".

Linux ir diezgan plastiska sistēma kurai ir diezgan daudz maināmas opcijas, reāli vari uztaisīt pats tādu sistēmas interfeisu, kādu vien vēlies un instalē kas sirdij patīk, jo atvērtā koda gadījumā pilnīgi visa programmatūra ir pa brivu, atšķirībā no komerc. progr., kur 70 % lejupielādētās programmas piedāvā 1 mēnesi testa režīmā patestēt viņu un tad atslēdzās dažas, jeb visas programmas funkcijas, vai arī ja neievadīsi licenzes kodu, tad tālāk par otro instalācijas logu nemaz netiksi.

Ja rodas vēlme izmēģināt šo operētājsistēmu, tad nav nemaz sākumā jāpārinstelē visa sistēma, ir arī cits vairants - lietot sistēmas emulātoru. Es pats izmantoju Oracle VM VirtualBox Manager, kas arī pati par sevi ir OpenSaurce. Tā ļauj emulēt praktiski jebkuru operētājsistēmu zem bāzes operētājsistēmas: piemēram Tu lieto Windows7 un vari emulātorā izmēģināt Linux Ubuntu, Win95, jeb arī ApacheServer un ja iepatīkās konkrētā sistēma, tad vari apsvērt pāriet pilnībā uz konkrēto OS(laigan ir viens mīnuss - loga izmērs ir 800x600 :/ )

Parastie lietotāji cerams saprata atvērtā koda priekšrocības, attiecībā pret komercprogrammatūru. Tagad pievērsīsimies valsts iestādēm. Pārsvarā valsts iestādēs izmanto komerc. progr. un manuprāt tas ir jālabo, jo ja salīdzina atvērtā koda un komerc. progr. iepirkuma un apkalpošanas izmaksas, tad izmantojot kautvai to pašu Linux OS, izdotos iekonomēt diezgan paprāvu naudas summu, kuru varētu novirzīt citiem mērķiem. Varbūt sākumā būs jocīgi pierast pie jaunās operētājsistēmas, bet lietojot to dienu dienā pēc pāris nedēļām visam vajadzētu nostāties savās vietās.

Viens no nesenākajiem un spilgtākajiem piemēriem, kad valsts iestādes pāriet uz atvērtā koda programmatūru ir Vācija. Aptuveni 14 000 darbstacijas pārejot uz LiMux(kas ir speciāli izstrādāta pašvaldību iestāžu vajadzībām), Ubuntu LTX, kā arī vairākām atvērtā koda programmām(OpenOffice, Firefox, OpenProject, Gimp, DB visualizer 6, un citām) ir izdevies iekonomēt vairāk, kā 10 miljonus eiro. Primārais uzdevums nebija izmaksu samazināšana valsts pārvaldē, bet gan vēlme kļūt neatkarīgiem no programmu izstrādātājiem, atbalstīt atvērtus standartus un iekonomētos līdzekļus ieguldīt savos IT uzņēmumos. 

Tālāk seko diezgan kruts distrubtīvs Linux Kali, kas varētu ieinteresēt sistēmu administrātorus, jo Kali ir paredzēts sistēmu ievainojamību meklēšanai. Viņa kodā jau ir iekļautas tādas programmas, kas ļauj piemēram meklēt un analizēt sistēmas ievainojamības, dabūt informāciju par pašu sistēmu, izmantot paroļu uzbrukumus, WiFi uzbrukumus, eksploitēt sistēmas, izmantot BackDoor un reverso inženēriju. Šīs bija tikai dažas no daudzajām standarta Kali funkcijām, kuras vēl papildus var paplašīnāt pēc sirds patikas, piemēram uzinstalējot jaunāko eksploitu datubāzi, un citus noderīgus pričendāļus.
Ja kas, Kali ir izstrādājuši BackTrack izstrādātāji, tādējādi Kali ir BackTrack loģiskais turpinājums.

Vēl šai sakarā vēlos piebilst, kaLinux varētu būt interesants arī darba staciju īpašniekiem/uzturētājiem, jo ja Windows Server 2012 maksā 160 latus, Windows Server 2012 Essentials OLP NL GOV 350 latus, tad Linux RedHat, Ubuntu, Debian un Centos nemaksā neko, tādējādi iekonomētos līdzekļus var izmantot kautkur citur, kautvai adminam pieliekot pie algas.

Tā, tagad parunāsim pa skolām, pareizāk sakot par tehnikumiem, arodskolām, koledžām un universitātēm, kurām dažās profesijās lieti noderētu labas 3 dimensiju grafiskās konstruēšanas, simulācijas un aprēķinu programmas, kuras kā komerc.progr. parasti maksā 500-1000 ls, bet paretam gadās diezgan specializētas, kur cena var pat sasniegt vairāk, kā 5000-10000< ls. Uz pamatskolu un vidusskolu attiecas tas pats, kas uz valsts iestādēm. Sakarā ar to, ka finansējums izglītībai ir diezgan mazs un vispār izglītības kvalitāte ir diezgan sūdīga, tad daudzko nākas meklēt pašam, skolā, pat ja ir iepriekšminētā programma, bieži tā ir nežēlīgi novecojusi, tad nu es piedāvāju lielisku alternatīvu.

CAELinux ir uz Linux Ubuntu bāzēta operētājsistēma, paredzēta inženieriem un ne tikai. Tajā jau defaultā ir iekļautas tādas programmas, kā FreeCAD, Blender(projektēšanas programmas(man nepatīk tas interfeiss, bet nu labi)), Salome-Meca(ļooti plaša datorsimulācijas programma), un vēl aptuveni 20 dažādi instrumenti, ar kuru palīdzību var uzprojektēt visu - sākot no adatas, līdz pat kosmosa kuģim.

Iekļautās datorsimulāciju programmas Code_Aster, Code_Saturn, OpenFOAM, ļauj simulēt šķidrumu un gāzes dinamisko plūsmu, termisko un radioaktīvo starojumu, materiāla strukturālās izmaiņas pie noteiktiem pieliktajiem spēkiem un temperatūras, piemēram kādi un cik lieli spēki un temperatūras iedarbojas uz virzuli konkrētajos darba apstākļos, kā tā temperatūra izplatās tālāk un no tā sekojoši var aprēķināt lineāro izplešanos konkrētajā vietā. Kam tas vajadzīgs? Nu kautvai tāpēc, lai virzulis sasilstot neieķīlētu cilindrā. Šī programma var pat simulēt asinsspiedienu asinsvadā vai aortā, tākā mediķiem ar šis varētu būt aktuāls.

Šis bija tikai viens no daudzajiem piemēriem, ir arī piejamas projektēšanas un simulācijas programmas priekš elektroniķiem(KiCad), kā arī priekš biologiem un ķīmiķiem(PyMol).
Ja ir kādi jautājumi par programmatūru priekš skolām, tad nekautrējies un jautā - palīdzēšu, kā varēšu.

Linux un OpenSource drošība

Bieži ir nācies dzirdēt, ka Linux ir itkā "caurumains", jeb nav drošs pret vīrusiem, kas ir viens no dažiem argumentiem, kādēļ kāds nevēlas pāriet uz Linux sistēmām, laigan tās ir tikai atrunas un konservatīvisms manā uztverē.

Droši varu apgalvot, ka augstāk minētais ir totāls buļļa sūds, sekojošu iemeslu dēļ:

+Lielais vairums vīrusu, trojānu un eksploitu tiek izstrādāti priekš windows sistēmām, jo ļoti liels lietotāju procents(99%) strādā tieši uz šīs OS.
+Parasti lietotāji aizmirst uzstādīt jaunākos atjaunojumus, tādējādi sistēma kļūst "ievainojama", bet tas attiecas praktiski uz visām OS(it īpaši uz win).
+Paranoiķiem neviens neliedz uzstādīt antivīrusu un Firewall(IP-tables, GufwFirewall), lai uzlabotu drošību, bet īpaši paranoiķi, jeb kādu superkrutu projektu izstrādātāji var izmantot atsevišķu darbstaciju, kura nav pieslēgta netam, pie reizes aizlejot usb un citus portus ar epoksīda līmi, gadījumā - ja nu kas.
+Atvērtā koda izstrādātāji reaģē krietni vien ātrāk uz sistēmas nepilnībām un izlaiž atjauninājumus.

Reāli visas operētājsistēmas ir uzlaužamas un eksploitējamas, tikai jautājums ir vai Tavā OS tiešām ir kas ievērības cienīgs kā dēļ tas ir jādara.