Desmitiem priekšmetu un ierīču, kuras mēs lietojam ikdienā, ir radušās nejaušības rezultātā. Slavenākais tāda veida misēklis ir Kristofera Kolumba Amerikas atklāšana — viņš taču patiesībā gribēja peldēt uz Āzijas pusi! Kā vēstī Washington ProFile, amerikāņu pētniece Šarlote Džonsa (Charlotte Foltz Jones) ir izdevusi grāmatu „Kļūdas, kas nopelnīja” (Mistakes That Worke), kurā apkopojusi daudzas kļūdas, kas vairāk vai mazāk ir ietekmējušas cilvēces dzīvi.
Nejaušības, kas ietekmējušas cilvēces dzīvi4
Koka-kola
1886. gadā ārsts un farmaceits Džons Pembertons mēģināja izgatavot mikstūru no Dienvidamerikas kokas lapām un Āfrikas kolas riekstiem, kam piemīt tonizējoša iedarbība. Pembertons nogaršoja gatavo mikstūru un atzina to par labu esam. Viņš uzskatīja, ka šis sīrups var palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no nespēka, stresa un zobu sāpēm. Farmaceits aiznesa sīrupu uz Atlantas lielāko aptieku. Tajā pašā dienā tika pārdotas pirmās sīrupa porcijas — tā cena bija pieci centi par glāzi. Taču dzēriens Koka-Kola radās neuzmanības rezultātā. Pārdevējs, atšķaidot sīrupu, sajauca krānus un parastā ūdens vietā ielēja gāzēto ūdeni. Iegūtais maisījums arī kļuva par „koka-kolu”. Sākumā jaunajam dzērienam nebija lielas piekrišanas. Pirmajā ražošanas gadā Pembertons izdeva 79.96 dolārus par dzēriena reklāmu, bet no Koka-kolas pārdošanas ieņēma tikai 50 dolāru. Mūsdienās Koka-kolu ražo un dzer 200 pasaules valstīs.
Cepumi ar šokolādes gabaliņiem
ASV ļoti populāri ir cepumi ar šokolādes gabaliņiem. Tie tika izgudroti 20. gadsimta 30. gados, kad nelielas viesnīcas saimniece Ruta Veikfilda (Ruth Wakefield) nolēma izcept sviesta cepumus. Sieviete salauza šokolādes tāfelīti un sajauca šokolādes gabaliņus ar mīklu, cerot, ka tā piešķirs mīklai brūnu krāsu un labu garšu. Tomēr Veikfildu pievīla fizikas likumu nezināšana, un no cepeškrāsns viņa izvilka cepumus ar šokolādes gabaliņiem.
Līmlapiņas
Lipīgās piezīmju lapiņas radās neveiksmīga eksperimenta rezultātā, kura mērķis bija padarīt stiprāku līmi. 1968. gadā uzņēmuma M3 kāds pētniecības laboratorijas darbinieks pūlējās paaugstināt līmlentes (skoča) kvalitāti. Viņš ieguva blīvu līmi, kas neiesūcās līmējamās virsmās un bija absolūti nederīga skoča ražošanai. Pētnieks nezināja, kā izmantot jauno produktu. Pēc četriem gadiem viņa kolēģis, kurš brīvajā laikā dziedāja baznīcas korī, piktojās, ka psalmu grāmatā ieliktās lapiņas visu laiku krīt ārā, un atcerējās par līmi, kura varētu nostiprināt lapiņas, nesabojājot grāmatu. 1980. gadā Post-it Notes pirmo reizi parādījās pārdošanā.
Gumija
1844. gadā izgudrotājs Čārlzs Gudirs nejauši atklāja jaunu gumijas izgatavošanas recepti. Tā nekļuva mīksta karstumā un trausla salā. Jauno tehnoloģiju nosauca par vulkanizēšanu. Gudirs daudzus gadus neveiksmīgi bija mēģinājis uzlabot gumijas kvalitāti. Tajos laikos gumija bija kaprīzs un neērts materiāls. Reiz izgudrotājs nejauši sasildīja kaučuka un sēra maisījumu uz virtuves plīts. Vulkanizēšanas procesa atklāšana kļuva par impulsu elektrorūpniecības attīstībai, jo gumija ir lielisks izolācijas materiāls. Gudira izgudrojumam jāpateicas arī par to, ka pasaulē sāka ražot jauna tipa automobiļus.
Sirds stimulators
Šī ierīce, kas glābj miljoniem sirds slimnieku dzīvību, tika izgudrota nejauši. 1941. gadā inženieris Džons Hopss pēc jūras kara flotes pasūtījuma veica pētījumu hidrotermijas jomā. Viņa uzdevums bija atrast veidu, kā maksimāli ātri sasildīt cilvēku, kas ilgi uzturējies salā vai aukstā ūdenī. Hopss mēģināja izmantot sildīšanai augstas frekvences radio starojumu un nejauši atklāja, ka sirdi, kas, ķermenim atdziestot, pārstājusi pukstēt, var „iedarbināt”, stimulējot ar elektrības impulsiem.
1950. gadā uz Hopsa atklājuma pamata tika radīts pirmais sirds stimulators. Tas bija liels un neērts, lietojot to, slimnieki dažkārt guva ķermeņa apdegumus. Mediķis Vilsons Greitbatčs izdarīja vēl vienu nejaušu atklājumu. Viņš strādāja pie ierīces, kurai bija jāieraksta sirds ritms. Reiz viņš nejauši ielika tajā nepiemērotu rezistoru un pamanīja, ka elektriskajā ķēdē radušās svārstības atgādina cilvēka sirdsdarbības ritmu. Pēc diviem gadiem Greitbatčs radīja pirmo iedzīvināmo sirds stimulatoru, kas stimulē sirds darbību ar mākslīgiem impulsiem
Antibiotikas
1928. gadā zinātnieks Aleksandrs Flemings pamanīja, ka vienu viņa paraugu ar patogēnajām stafilokoka baktērijām, ko viņš bija atstājis pie atvērta loga, ir pārņēmusi pelējuma sēnīte. Flemings izpētīja paraugu ar mikroskopu un pamanīja, ka pelējums ir iznīcinājis baktērijas. Fleminga atklājuma nozīme kļuva skaidra tikai 1940. gadā, kad pasaulē tika sākta jauno zāļu – antibiotiku izpēte. Mūsdienās tās ārkārtīgi plaši izmanto medicīnā, 15 % no visām pasaulē pārdotajām zālēm ir tieši antibiotikas.
Lielveikalu iepirkumu ratiņi
Tirgotājs Silviāns Goldmans pirmos iepirkumu ratiņus izgudroja 1936. gadā. Goldmanam piederēja liels pārtikas veikals Oklahomas pilsētā, un viņš pamanīja, ka pircēji atsakās pirkt dažas preces, jo tās ir grūti nest. Atklājums bija nejaušs: Goldmans ieraudzīja, ka pircēja ir uzlikusi smago somu uz rotaļu automašīnas un velk to ar virvīti. Tirgotājs vispirms aprīkoja parasto grozu ar nelieliem ritenīšiem, bet pēc tam pieaicināja palīgā mehāniķus, kas radīja mūsdienu iepirkumu ratiņu prototipu. Ierīces masveida ražošana sākās 1947. gadā. Ratiņu izgudrošana veicināja jauna tipa veikalu — lielveikalu rašanos.
Atkritumu maisiņi
Pirmo atkritumu maisiņu 1950. gadā izgudroja Harijs Vasiļuks. Pie izgudrotāja un inženiera bija vērsusies pilsētas municipalitāte, lūdzot izdomāt, ko darīt, lai atkritumu mašīnu iekraušanas laikā kravas saturs nebirtu laukā. Vasiļuks ilgi prātoja, kā radīt kaut ko līdzīgu putekļusūcējam, bet īstais risinājums radās negaidīti. Kāds no viņa paziņām vai mājiniekiem (ir dažādas versijas) reiz esot izmetis frāzi: „Man vajag atkritumu somu!” Vasiļuks aptvēris, ka atkritumu savākšanas operācijās jāizmanto vienreizējas lietošanas maisi un ieteica ražot tos no polietilēna. Pirmais plastikāta atkritumu maisu sāka izmantot Vinipegas pilsētas hospitālis. Līdz privātpersonām pirmie atkritumu maisi nonāca pagājušā gadsimta 60. gados. Tagad svarīgākā problēma, kas cilvēcei jāatrisina, ir atkritumu utilizācija.
Mikroviļņu krāsns
Slavenais pētnieks Persijs Spensers, kurš saņēmis vairāk nekā 120 izgudrojumu patentu un bija milzīga militārās rūpniecības kompleksa uzņēmuma Raytheon darbinieks, nejauši kļuva par mikroviļņu krāsns radītāju. 1945. gadā, neilgi pirms Otrā pasaules kara beigām, viņš veica pētījumu, kura mērķis bija uzlabot radaru kvalitāti. Mēģinājuma laikā Spensers pagāja garām ieslēgtam izstarotājam un secināja, ka viņa kabatā ir izkususi šokolādes tāfelīte. Pēc veiktu eksperimentu sērijas tika radīta pirmā mikroviļņu krāsns, kas svēra ap 400 kilogramu. To bija paredzēts izmantot restorānos, lidmašīnās un uz kuģiem — tur, kur bija ātri jāuzsilda ēdiens.