Nākošo paaudžu astronauti, lai izpētītu tālās planētas un zvaigznes, iespējams, dosies daudzu gadu vai pat dekāžu garos kosmosa ceļojumos, taču nekad neatgriezīsies atpakaļ. Šādu nākotnes vīziju sarunā ar britu laikraksta Guardian žurnālistu iezīmē NASA vecākais darbinieks, Starptautiskās Kosmiskās Stacijas Misijas Atbalsta nodaļas operāciju menedžeris dr. Džons M. Olsons.
Olsons laikrakstam pastāstīja, ka šobrīd NASA kosmisko lidojumu stratēģija ir saistīta ar ASV prezidenta Džona F. Kenedija direktīvu, kas nosaka, ka jebkurai misijai jānoslēdzas ar astronautu nogādāšanu atpakaļ uz Zemi. Vienlaikus viņš norāda, ka strauji attīstošās citu valstu kosmosa programmas, kā arī privāto kompāniju iesaistīšanās kosmosa industrijā varētu ASV piespiest šo nostādni mainīt. "Kosmosa apgūšana vairs nav sinonīms jēdzieniem vara un prestižs; tā notiek tīri ekonomisku apsvērumu vadīta," uzskata Apollo 11 lidojuma vadītajs Eižens Krancs. "Tehnoloģijas, kuras tiek izstrādātas, lai paveiktu šīs ārkārtīgi sarežģītās un riskantās misijas ir tehnoloģijas, kas gadiem ilgi darbinās mūsu nācijas ekonomikas dzinēju."
Runājot par astronautu perspektīvām gadiem ilgi atrasties ieslēgtiem kosmosa kuģa nebūt ne plašajās sienās, Olsens saka, ka viņaprāt tas neatturēs potenciālos kandidātus no brīvprātīgas pieteikšanās lidojumiem: "tas patiesībā daudz neatšķiras no vēsturē sevi pierādījušā pirmatklājēju gara, arī viņi devās pāri okeānam vai ceļā uz ASV neapgūtajiem Rietumiem, skaidri zinot, ka atpakaļ neatgriezīsies."
Tomēr šķiet, ka par spīti pieredzei un sava amata specifikai Olsens īsti neizprot problēmas būtību. Ilgstoša, pat vairākas desmitgades gara atrašanās tik šaurā un vienveidīgā vidē, bez iespējām to mainīt vai atstāt visdrīzāk izraisītu psihiskas problēmas, kas ātrāk vai vēlāk iznīcinātu jeb padarītu rīcībnespējīgu (kas faktiski ir viens un tas pats) kosmosa kuģa komandu. No tāda notikumu pavērsiena varētu izvairīties vai nu izmantojot anabiozi (pagaidām nav darbojošos ierīču) vai virtuālās realitātes piedāvātās iespējas (pamazām top programmatūra un atbilstošas biotehnoloģiskās ierīces, kas drīz cilvēka prātā varēs uzburt kaut ko pavisam tuvu Matrix filmā parādītajai ilūziju pasaulei), kas nodrošinātu gan astronautu fizisko ķermeņu atrašanos kontrolētā statiskā stāvoklī visu ceļojuma laiku, gan līdzsvarotas psihes saglabāšanu.
Šogad aprit 40 gadi, kopš ASV astronauti Nīls Ārmstrongs un Edvīns Bazs Oldrins ar kosmosa kuģa Apollo 11 moduli nolaidās uz Mēness un kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas spēra kāju un mūsu planētas pavadoņa virsmas. NASA šo jubileju izmanto, lai aktualizētu savus vēl pavisam nesen abšaubītās Mēness bāzes un Marsa sasniegšanas plānus.
Ja viss notiks, kā paredz Olsens, cilvēki varētu sasniegt Marsu šī gadsimta vidū. Ar patreizējam tehnoloģijām Marsa lidojums no Mēness bāzes varētu prasīt divus līdz trīs gadus: 6-9 meneši ceļā vienā virzienā, gads Sarkanās planētas virsmas izpētei un atkal 6-9 meneši atceļam uz Zemi.
Pēc Marsa sasniegšanas astronauti un lidojumu plānotāji varētu vērst savus skatus uz visiem pārējiem iespējamajiem galamērķiem Saules sistēmā - asteroīdiem, komētām un ledus planētām. Tomēr lūkoties uz mums tuvāko zvaigžņu sistēmu - Centaura Alfu vēl ir krietni pāragri. Lai pārvarētu attālumu, kas mūs šķir no šīs zvaigznes - 4,3 gaismas gadus jeb 2,5 triljonus jūdžu kosmosa kuģim vajadzētu tādu jaudu, kuras ekvivalents ir visas pasaules viena gada laikā patērētā enerģija. Turklāt gadījumā, ja ceļojums būtu paredzēts ar atgriešanās iespēju, jaudas rezerves vajadzētu dubultot. Pie patreizējiem tehnoloģiskajiem risinājumiem šāda kosmosa kuģa uzbūves iespēja ir nereāla. Kaut kas tāds būtu iespējams tikai gadījumā, ja izdotos atrast veidu, kā uzbūvēt, piemēram, teorētiski aprakstīto vērpes dzinēju, kura nosacīto prototipu varam aplūkot zinātniskās fantastikas filmā "Zvaigžņu ceļš".
Kā norāda fiziķis Roberts Pērks, kurš pazīstams kā viens no ievērojamakajiem pretiniekiem kosmiskajiem lidojumiem ar cilvēku līdzdalību, pat vienvirziena ceļojums uz Centaura Alfu ir pretrunā ar fizikas likumiem. Pēc viņa domām galvenā vērība zvaigžņu un eksoplanētu izpētes attīstībai jāpievērš jaudīgāku teleskopu izstrādei. Citi raksti -> webstart.dempers.lv
