Mušiņas!2
14
0
Mušu dzimta (Muscidae) pieder divspārņu kārtai (Diptera) Muscoidea virsdzimtai. Mušu dzimtā ietilpst vairāk kā 4000 sugas, kas dalās vairāk kā 100 ģintīs. Vispazīstamākā muša ir istabas muša (Musca domestica). Šī muša var pārnēsāt daudzu infekcijas slimību (vēdertīfa, paratīfa, dizentērijas, holeras, tuberkulozes, liesas sērgas) ierosinātājus. Latvijā mušu dzimta ir maz pētīta, bet to sugu skaits varētu būt apmēram 450[1].
Mušas ķermenis sastāv no 3 posmiem: galvas, krūtīm un vēdera. Uz galvas atrodas galvenie maņu orgāni – acis un viens pāris taustekļu, kas sastāv no vairākiem posmiem. Mušām ir trīs galveno tipu mutes orgāni: grauzējtipa, dūrējsūcējtipa un laizītājsūcējtipa mutes orgāni. Dūrējsūcējtipa mutes orgāni ir piemēroti augu sulas vai dzīvnieku asiņu sūkšanai. Mātītēm tas ir īpaši masīvs. Augšžoklis un apakšžoklis pārveidots četros dzēlējsaros, bet apakšlūpa –posmotā makstī. Krūtis mušām vienmēr sastāv no trim posmiem: priekškrūts, viduskrūts un pakaļkrūts. Pie katra krūšu posma ir viens pāris kāju, bet pie viduskrūts pa vienam pārim spārnu.
Reklāma
Neticami, bet mušas ir bīstamākie kukaiņi pasaulē, kaut arī tām nav ragu, nav indes vai asu dzeloņu. Mušas ir bīstamas tādēļ, ka pārnēsā ļoti daudz bīstamu un nāvējošu slimību.
Kad mušu mātīte iedzeļ cilvēkam, lai izsūktu asinis, kas nepieciešamas oliņām, tā var inficēt ar tādām slimībām kā, piemēram, malāriju vai dzelteno drudzi. Īpaši nabadzīgās zemēs, kur nav pietiekoša medicīniskā aprūpe, katru gadu mušu kodumi izraisa tūkstošiem upuru bojāeju.
Ceļotājiem, kas dodas uz karstajiem, tropiskajiem Āfrikas, Āzijas vai Dienvidamerikas reģioniem, noteikti pirms ceļojuma jāpotējas pret malāriju un ceļojuma laikā jāguļ tikai aiz moskītu tīkla. Ja sākas malārijas simptomi - galvas sāpes, drebuļi vai slikta dūša, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība!
Reklāma
Zinātnieki izveidojuši ģenētiski modificētas mušas, kuras uz zilo gaismu reaģē tāpat, kā uz nepatīkamu smaku. Pētnieku raksts parādījies žurnālā „Frontiers in Behavioral Neuroscience”, bet tā īss izklāsts portālā „Nature News”. Pētniekiem izdevās panākt to, ka mušu ožas orgānu receptoru šūnās sintezējās viena no olbaltumvielām, kurš atbild par jūtību pret gaismu. Tā rezultātā, nervs reaģēja uz zilo gaismu tieši tāpat, kā uz mušām nepatīkamām etilpropionāta un oktilacetāta smakām.
Lai pārbaudītu, cik labi darbojas radītā gaismas jūtības sistēma, zinātnieki mušu kāpurus ievietoja Petri traukā, puse no kura atradās tumsā, bet otra – zilajā gaismā. Pie kam, tumšajā daļā bija spēcīga oktilacetāta smaka. Neskatoties uz to, kāpuri labāk izvēlējās atrasties trauka tumšajā pusē.
Tev patiks šie raksti
