Trešais raksts manā kodolieroču sērijā.
http://www.spoki.lv/izgudrojumi/Atombumbas-uzbuve-un-darbiba/280108 >> pirmais
http://www.spoki.lv/izgudrojumi/H-bumba/280691 >> otrais
Lai mazāk jautājumu \\/
ERW - Enhanced Radiation Weapon - paaugstinātas radiācijas ierocis
fission - skaldīšanas/kodol dalīšanās reakcija
fusion - kodolsintēzes reakcija
P.s.
Bildēm ir tikai ilustratīva nozīme.
Modernie atomieroči4
29
4
-ERW vēsture- Neitronu bumbas konceptu radīja Samuel Cohen no Lawrence Livermore nacionālās laboratorijas 1958. gadā. To testēja 1963. g pazemē, Nevada test facility. Trīs ERW izstrādāja ASV. Vispirms W66 kodolgalviņu anti-ICBM Sprint palaišanas sistēmai, tai sekoja W70 Mod3 kodolgalviņa īsa attāluma taktiskajiem Lance missile, un W79 Mod0 pielietojumam artilērijas lielgabalu čaulās. Tās norakstīja George H. W. Bush (1992) un tam sekoja aukstā kara beigas. Beidzamās W70 M3 demontēja 1996, bet W79 M0 tikai 2003. Arī PSRS, Francija un Ķīna ir bijušas spējīgas testēt neitronu bumbu un ERW. Francija jau 1967. veica pirmos testus, un 1980 tai jau bija īsts neitronu ierocis. Bet Cox Report rāda, ka arī Ķīnai tāds bijis, taču nav ticis uzpridzināts.
-ERW tehniskais apskats- ERW ir fission-fusion termonukleārs ierocis t.i. H-bumba, kurā neitroniem ļauj izbēgt, lai samazinātu sprādzienu, bet palielinātu radiāciju.Ierocī var uzstādīt rentgenstaru spoguļus, to korpusu ko parasti taisa no urāna vai plutonija uztaisa no hroma vai niķeļa, tāpēc neitroni tiek laukā. (ja nav skaidrs lasīt H-bumba 4. punktu)Šos ieročus (neitronu bumbas ar spoguļiem aka rentgenlielgabalus)uzstādot orbītā ASV ieguva grozāmus superradiācijas starus, ko vajadzības gadījumā var uzspridzināt un izsvēpēt uzdotajā punktā visu dzīvo pat vairākus kilometrus dziļā pazemes bunkurā. Šis ierocis tālāku bruņošanās sacensību padarīja par bezjēdzīgu. Realizētā projekta ar virs 60 orbitāliem ERW kodētais nosaukums - StarWars. Filma ar tādu pat nosaukumu nāca desmitgades vēlāk. Neitronbumbu eksplozīvais spēks ir samērā mazs, jo gaiss neitronus apsorbē, tāpēc pat jaudīgai bumbai neitroni neizplatās ārpus sprādziena zonas. Toties šajā zonā izredžu palikt dzīvam nav, kā tas dažiem palaimējās Hirosimā un Nagasaki (jautājums tikai vai lielāka laime nebūtu bijusi nomirt, lai nemocītos radiācijas slimībā).
Reklāma
-ERW efekts- 6 Gy tiek uzskatīts par 50% nogalinošu starojumu, taču līdz reālai nāvei ir jāpaiet vismaz dažām stundām, kuru laikā nokaitinātais ģenerālštābs var pagūt dot atbildes triecienu. Neitronu bumba (~1kt) dod apmēram 80Gy, kas, piemēram, uz vietas izcep krievu T-72 tanka apkalpi 690 m attālumā, salīdzinot ar 360 m priekš "tīras" (parastas) tādas pat jaudas H-bumbas. Pēc šo pētījumu publicēšanas komūnistu partija pasludina neitronu bumbu par "absolūti nehumānu ieroci" un pati slepus ķeras pie ERW konstruēšanas. Bīstamākās sekas rodas, ja ERW tiek uzspridzināts pareizajā augstumā (correct altitude), jo tad nāvējošais rajons sasniedz megapoles izmērus, bet infrastruktūra (ēkas, ceļi, tilti u.tml.) paliek neskarta. Neitronu plūsma epicentra zonu piepilda ar inducētas radioaktivitātes īsdzīves izotopiem, tāpēc betona stiegrojums ēkās 24-48 stundas ir nāvējošs, taču radiācija ļoti strauji krītas. Pat ja pēc zaudētas kaujas svaigi zaldāti atvērtu 690 metros pabijušu tanku iznestu līķus un kāptu iekšā kauju turpināt, jau 24 stundu laikā viņi būtu miruši no tanka dzelzs ietekmes.
-Trīspakāpju "netīrā" bumba- Kā jau skaidrots iepriekšējā rakastā (H-bumba) ūdeņraža bumbai pirmā notiek plutonija bumbas detonācija, tad to pastiprina U vai Pu čaula. Šī mūsdienīgā kodolgalviņas veidā izmantojamā bumba ir palildināta ar litija-6 deiterīdu un urāna izotopiem. Eksplozijas laikā urāns pārvērš litija-6 deiterīdu par tritiju, un tas nostrādā kā vēl viens pastiprināšanas mehānisms. Diezko daudz izmēros tā no parastas H-bumbas neatšķiras... tā ir tikai jaudīgāka. Trešā pakāpe eksperimentālajai Mark-41 bumbai bija palielinājusi jaudu 5 reizes (no 5 uz 25 Mt).
-Trīspakāpju "tīrā" bumba- No netīrās tā atšķiras tikai ar to, ka lielākā urāna daļa tika aizstāta ar nekaitīgu svinu, kurš neitronu radiāciju apslāpēja. Šādas bumbas sprādziena rezultāts - 3,5 Mt. Tas ir samērā maz priekš H-bumbas, taču radiācija ir pavisam zema, jo ~85% sprādziena jaudas rada fusion reakcija, kura atšķirībā no fission nerada kodolšķembas un līdz ar to nerada stipru pārnesi.
Reklāma
-Modernās atombumbas- Pēc vairākiem testiem cilvēki pārliecinājās, ka pārmērīgas jaudas atombumbas izmantot un turēt bruņojumā nav prakstiski, tādēļ izstrādātas tika zemas jaudas U un Pu atombumbas, kuras strādā tālu zem kritiskās masas. Kā tas iespējams? Kā pirmajā rakstā bija minēts - kritiskā masa ir apgriezti proporcionāla blīvuma kvadrātam. Tas nozīmē, ka palielinot blīvumu 2 reizes, var samazināt kritisko masu 4 reizes, bet palielinot blīvumu 3 reizes kritiskā masa samazinās jau 9 reizes. Lai samazinātu kritisko masu sprāgstviela ap radiaktīvo vielu tiek veidota sfēras veidā. Šai sfērai uzsprāgstot tā saspiež vielu palielinot tās blīvumu, tādējādi viela sasniedz kritisko masu un sākas ķēdes kodolreakcija. Ar pienācīgiem aprēķiniem un īpašu ķīmisko sprāgstvielu iespējams iegūt pat tik zemas jaudas atombumbu, kā 0,1 kt, turklāt maizes kukuļa izmērā. Bija pat radīts neliels mīnmetējs, kurš 0,1 kt šāviņus varēja raidīt pusotra kilometra attālumā, taču izmantots karadarbībā tas netika... jo sprādziens apstaroja arī pašu šāvēju.
Tev patiks šie raksti
