Jau daudzas desmitgades, cilvēki cenšas atrast dzīvību vai vismaz nelielas pazīmes par to.
Līdz šim, šie pētījumi nenesa nekādas liecības, taču doma, par dzīvu Marsu, nomoka zinātniekus visā pasaulē vēl šobaltdien.
Ja mēs neatradām dzīvību uz sarkanās planētas, tad varbūt mēs paši varēsim viņu uz turieni aiznest.
Kas būtu, ja cilvēkam kādreiz tomēr izdotos pārvērst tuksnešaino un akmeņaino Marsa zemi par ziedošu dārzu, līdzīgu mūsu Zemei?
Pastāv apbrīnojama līdzība starp Marsa atmosfēru, kas ir tagad un Zemes atmosfēru, kura bija miljardiem gadu atpakaļ. Kad Zeme sāka tikko formēties, uz planētas nebija skābekļa un viņa bija līdzīga tukšai un dzīvībai neatbilstošai planētai.
Atmosfēra pilnībā sastāvēja no slāpekļa un oglekļa dioksīda. Fotosintēzes baktērijas, kuras radās uz Zemes, nesaražoja pietiekami daudz skābekļa, lai dzīvība uz planētas spētu attīstīties.
Kā jau jūs nojaušat, jebkurš cilvēks, kurš gribēs apmeklēt Marsu jau rīt, nāksies ņemt līdzi pietiekamā daudzumā skābekli un slāpekli, lai spētu izdzīvot. Lai vai kā, taču senās Zemes un pašreizējās Marsa atmosfēras līdzība, lika dažiem zinātniekiem pieļaut tādu domu, ka tos pašus procesus, kuri uz Zemes pārstrādāja lielāko daudzumu oglekļa dioksīdu uz skābekli, var atkārtot uz Marsa.
Lai to izdarītu, ir nepieciešams padarīt biezāku atmosfēras slāni un izveidot siltumnīcas efektu, kura sāks sildīt planētu un nodrošinās dzīvībai atbilstošus apstākļus priekš augiem un dzīvniekiem.
Amerikāņu inženieris, Roberts Zubrins, Marsa biedrības dibinātājs un viens no populārākajiem Marsa kolonizācijas piekritējiem, apgalvo, ka mākslīgi izveidojot ekosistēmu uz Marsa var 1000 gadu laikā. Lai gan citi zinātnieki ir pārliecināti, ka to varēs izdarīt vismaz 20 000 – 100 000 gadu laikā.
Zubrins piedāvāja izveidot pakāpenisku daudzsoļu plānu, lai radītu dzīvībai atbilstošu vidi, bez skafandriem un slēgtām pilsētām.
Ja tiks ņemts vērā Zubrina piedāvājums, tad cilvēki varētu sākt veidot atbilstošu vidi aptuveni 2150. gadā un pabeigt tikai 1000 gadu laikā. Salīdzinot ar planētas evolūciju, tas ir viens mirklis.
Kā jau daudzi zinātnieki un inženieri, kuri piedāvāja savas idejas, lai izveidotu atbilstošu vidi, Zubrins galveno akcentu liek uz planētas uzsilšanu, siltumnīcas efekta dēļ. Izlaižot siltumnīcefekta gāzes, tās vienmērīgi sabalansēs siltumu pa visu planētas virsmu.
Taču Zubrina pirmais solis ir pavisam cits.
Vispirms tiks uzbūvēti orbītas spoguļi. Viņi atstaros Saules gaismu, tādā veidā sildot Marsa virsmu. Pēdējos aprēķinos tika konstatēts, ka minimālajam spoguļa diametram ir jābūt apmēram 250 km. Tā svars būs aptuveni 200 000 tonnas. Tāpēc labāk būvēt viņus ir kosmosā, nevis uz Zemes. Ja aizsūtītu tādu spoguli uz Marsa orbītu, tad viņš spētu uzsildīt nelielu apgabalu par dažiem grādiem.
Būtībā, viņus ir jākoncentrē uz poliem, tādā veidā atkausējot ledu un izlaist oglekļa dioksīdu.
Nākamais etaps ir Marsa bombardēšana ar asteroīdiem.
Marsa bombardēšana ar milzīgiem asteroīdiem, kuri satur lielu daudzumu amonjaka, ļaus saražot tonnām siltumefekta gāzes uz sarkanās planētas.
Raķetēm ar kodoldzinējiem ir jābūt piesietiem pie asteroīdiem. Šīs raķetes ātrums būs 4km/s. Šis ceļojums varētu aizņemt dažus gadu desmitus. Pietuvojoties planētai, raķete izslēgs savu dzinēju un atļaus planētai pievilkt pašu asteroīdu.
Sprādziena rezultātā, tā trieciena enerģija, arī palīdzēs atbrīvoties ūdenim no ledus.
Pēc Zubrina aprēķiniem, lai palielinātu planētas temperatūru par 3 grādiem pēc Celsija, ir nepieciešams nomest uz Marsa 40 asteroīdus ar 2.5 km diametrā. Šis process aizņems desmitiem gadu.
Trešais etaps
Nepieciešams uzbūvēt fabrikas, kuras ražos siltumefekta gāzes. Šīs fabrikas, tiks vai nu sūtītas uz Marsu, vai arī viņas būvēs uz sarkanās planētas.
Zubrins vēlas atkārtot uz Marsa Zemes pieredzi. Taču mūsu fabrikas, siltumefekta gāzes, ražo dēļ blakusparādībām, bet uz sarkanās planētas, jau kā pamatproduktu.
Viņš apgalvo, ka šādas fabrikas saražos pietiekami siltumefekta gāzes, lai uzsildītu planētu ekvatora rajonos par 10 grādiem pēc Celsija, un tas notiks aptuveni 50 gadu laikā.
Pēc tam pieslēgsies arī pats Marss.
Pateicoties temperatūras paaugstināsanai, šīs gāzes sāks izdalīties arī no planētas augsnes, kas palīdzēs uzsildīt vēl vairāk šo planētu par 10 grādiem pēc Celsija, divdesmit gadu laikā.
Tajā momentā, ledus sāks kust, laikapstākļi jau sāks līdzināties kā uz Zemes. Parādīsies jauni mākoņi.
Kad planētas atmosfēras spiediens sasniegs 1/5 no Zemes, tie kuri kolonizēja Marsu, spēs staigāt jau bez skafandra. Taču viņiem vēl būs nepieciešamas maskas ar skābekļa baloniem.
Šajā brīdi varēs ķerties klāt dārzu audzēšanai un lauksaimniecībai, zem stikla, kupolveidīga siltumnīcām.
Ekvatora temperatūra, varētu būt palielinājusies jau līdz +32°C.
Uz Marsa parādītos atklātas ūdenskrātuves un varētu sākt audzēt augus uz pašas planētas virsmas.
Pirmie, kuri sāktu nodrošināt planētu ar skābekli, būtu ķērpji un sūnas, kā arī fotosintēzes baktērijas. Augi izmainītu atmosfēru. Viņi samazinātu oglekļa dioksīdu. Pateicoties šiem augiem, skābekļa koncentrācija sāks augt.
Ooo, nais raksts!
Un es dažreiz esmu iedomājies- vai tādā gadījumā senie vulkāni atkal nesāktu aktivizēties? Jo Marsa augstākais kalns Olimps (aptuveni 22km) ir atdzisis supervulkāns...
Bus vieta kur izmitinat Tuvo Austrumu imigrantus.
Bet uz Veneras varetu izvest atkritumus.
Reāli tas būtu tik pat vienkārši, kā atdzīvināt mirušu cilvēku(nesaku, ka tas nav iespējams).
Raķetēm ar kodoldzinējiem ir jābūt piesietiem pie asteroīdiem. Šīs raķetes ātrums būs 4km/s.
NU atkal? 4Km/s .. tas aparāts nokritīs uz saules, vai tuvākās planētas.., kas nu trāpīsies pirmais.. Lai tiktu zemes orbītā kosmiskam kuģim jāttīsta 1 kosmiskai ātrums =7,91km/s ..
tātad 4km/s ir ... nekas.. tāda tūļāšnaš kosmosā..
P.S. par rakstu + ... bet parskati tomēr faktus..
Ko viņi saka par magnētisko lauku, kā to dabūs? Marsam tāda nav un ja tā nav...tad atmosfēra nevar pastāvēt, saules vēji visu ''rauj nost''.
Manas domas par tēmu: NU Marss ir sterila planēta, nu nav tur mūsu izpratnē dzīvības.. kāda XXX pēc amīši un soveiti, tā cenšās sterilizēt savus kosmiskos aparātus..
Es izveidotu programmu kas modificētu aļģes, marsa apstākļiem, un tur viņas palaistu - ar doomu:
Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa.
Tad Dievs sacīja: "Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem debesīm, ka sausums taptu redzams."
Tad Dievs sacīja: "Lai ūdeņos mudžēt mudž dzīvu radījumu pulki, un putni lai lido pār zemi, pār debess velvi."
(Mozus grāmata )
