Šīs stāsts ir patiess, vienīgi nebija bildes attiecīgajiem dzeives momentiem, tapēc paņēmu no neta, lai nav monolīts teksts . Pazaverys, viena bilde tomēr ir mana.
Mana veļuka dzīvesstāsts.13
120
11
Šī nezvēra pirmavoti meklējami Drjuņas šķūnī, kad tas tika ar Jazupa palīdzību transportets to my ghetto.
Apparāts tika salikts, uzlikti jauni riteņi, bremzes, stūres ručkas un riepas no DURO.
Reklāma
Viss mainijās 2009 gada vasarā, kad braucot vakara izbraucienā rāmis pārlūza uz pusēm. Tas notika patālu no mājām, tapēc jau ar maņa palīdzību divas daļas tika transportētas to my ghetto again.
Vajadzēja manu zirgu salikt atpakaļ kopā, talkā nāca alumīnija caurule no ''golden wheel'' veļuka priekšēja amortizatora un rāmis bija savilkts vienkarši ar skrūvi uz 10'. Sliktais atkārtojas nu jau Rēzeknes pilsētas centrā, kas ir apmēram 5km from my ghetto. Jāsaka, ZB jau !!
Devos pie kaimiņa Artūra, jeb Atjkas, kas par vēl neatdotu dvušku maņ sametināja šo dzelzi. Tagad jau viss pa nopietnām, kuzovs tika pārkrāsots brunā krāsā, no kuras man daļēji nācās šķirties 2010 gada vasarā, kad nenoskaidrotos apstākļos velosipeds nolīdoja na*uj no ceļa. Rezultāts : pedāļs šķībs, priekšejais ritenis izsists. 2010. gada vasaras beigas, gatavošanās ziemas priekiem.
Reklāma
Aizmugurējais ritenis tiek nopizģīts ni Guņtika un pārkrāsots (!) oranžā krāsā , efektam. Nelaime gadijās pagriezienā pie Gurihas mājas, kad aizlīdoja gultņi. Ritenis stāv garažā ar nolaistu riepu, sarūsējušu rāmi un šķību pedāļu. Gaidot 2011 vasaru un kapitālo ŗemontiku Toļika un maņs izpildījumā.
šī ir mana bilde. Paļdis !
Tev patiks šie raksti
