Lāzeru gaisma ir pati spožākā zināmā gaisma. Lāzers dod krāsainas gaismas kūli, kam var būt liela jauda. Tas var būt zīmuļa resnumā, bet tik intensīvs, ka izkausē caurumu tērauda plāksnē. Tas var arī būt tik taisns un tievs, ka ar to var precīzi nomērķēt uz mazu spogulīti, kas atrodas uz Mēness 384 401 km attālumā no Zemes. 1960. gadā zinātnieks Teodors Meimens uzbūvēja pirmo lāzeru. Meimers ieguva lāzera gaismas kūli, ar parastu impulsa gaismu apstarojot īpašu sintētiskā rubīna stieni. Mūsdienās par darba vielu izmanto arī daudzus citus metereālus. Piemēram, gāzu lāzeros lieto argonu, kurš dod mazjaudīgu kūli. Tas ir ideāls instruments mikroķirurģijā. Savukārt cietvielu lāzeri, kuru darba viela ir kristālu (piem. smaragda) stieņi, rada lieljaudas staru kūli. Elektroni ir elementārdaļiņas, kas kustas apkārt atoma kodolam. No enerģijas avota elektronam pievadītā enerģija paceļ to citā enerģijas līmenī. Kad elektrons atgriežas sākumstāvoklī, tas izstaro lāzera gaismas [[fotonu]. Lāzera gaisma trapa citam atomam kurš arī rada lāzera gaismu. Šis lazers rada nepārtrauktu gaismas kūli. Lāzeri, kas darbojas impulsa režīmā, emitē gaismas kūli regulāros, ātros uzliesmojumos.
Tev patiks šie raksti
