›

Laika paradoksu pielietojums 11

520 4

Lai arī cik aizraujoša doma, par ceļošanu laikā, tā nebūtu, tam ir nepieciešams praktiskais pielietojums. Vai ir jēdzīgi tērēt līdzekļus tik sarežģitas problēmas izpētei? Izrādās, ka iespējamība ceļot laikā var būt kā komponents kvantu datoriem. Ja var ceļot, tad var radīt ļoti jaudīgu kvantu datoru.

2009.g. 28. jūnijā Stīvens Hokings Kembridžas Universitātē rīkoja ballīti ar baloniem uzkodām un atdzesētu šampānieti. Visi tika ielūgti, bet neviens neieradās. Hokings to arī bija gaidījis, jo ielūgumus viņš izsūtīja tikai pēc ballītes beigām. Kā viņš izteicās, tā bija pieņemšana ceļotājiem laikā no nākotnes. Tas bija tikai ironisks eksperiments, lai apstiprinātu viņa 1992.g minējumu, ka ceļošana laikā nav iespējama.

Lai arī viņš ir autoritāte fizikā, bet Hokings varētu būt nepareizajā pusē vēsturei. Jaunākie eksperimenti atbalsta iespējamību ceļot laikā, vismaz no matemātikas viedokļa. Šie pētījumi ir kas vairāk par zinātniskās fantastikas vērtu apcerējumu, jo tie atklāj pasaules uzbūves pamatus un padara iespējamu kvantu kriptogrāfiju un skaitļošanu.

Foto: PicStatio

Tas par ko Herberts Velss tikai sapņoja mūsdienās var kļūt par realitāti. Atklājumi kvantu fizikā ir parādijuši, ka lietas nav tādas kā tās izskatās. Kaķis var būt dzīvs vai arī beigts. Tā ir superpozīcija, stāvoklis, kas ir raksturīgs elementārdaļiņām. Dzīvas būtnes tā neuzvedas, bet šo principu attiecināšana uz ceļošanu laikā ļauj izprast paradoksus. Tā nebūs atbilde, kādu gribētos saņemt, bet par cik ceļošana laikā nav plaši izplatīta parādība, tad patiesībā mūsu izpratne par šiem procesiem vēl tikai veidojas. Neskatoties uz kļūdām īstie ceļojumi laikā pilnīgi noteikti būs savādāki nekā priekšstats par tiem.

Foto: Pixabay

Slēgtās laikveidīgās līknes

Par spekulāciju avotu kalpo tas, ka pat mūsdienīgākās fizikas teorijas neaizliedz ceļošanu laikā uz pagātni. Tam vajadzēju būt iespējamam balstoties uz Einšteina vispārējo relativitātes teoriju, kas raksturo gravitāti kā enerģijas un matērijas radītu deformāciju laiktelpā. Ļoti spēcigs gravitācijas lauks, kādu rada rotējošs melnais caurums, principā var tik ļoti deformēt laiktelpu, ka tā atliecas atpakaļ. Tas radītu slēgtu laikveidīgu līkni jeb SLL, cilpu, kas var tikt izmantota ceļošanai uz pagātni.

Hokings un citi fiziķi uzskata SLL par neiespējamām, jo lieliem objektiem ceļojot pagātnē rastos situācija, kurā sekas un cēloņi nav secīgi. Tomēr Deivids Doičs 1991.g piedāvāja risinājumu SLL paradoksam par pamatu ņemot elementārdaļiņu uzvedību. Tas seko nenoteiktības principiem nevis stingram determinismam, līdz ar to ceļojot pagātnē paradokss vairs nerodas.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Foto: Wikimedia

Eksperimenti ar līknēm

2014.g. Tims Ralfs no Kvīnslendas universitātes kopā ar savu komandu eksperimentāli simulēja Doiča SLL modeli, testējot un apstiprinot daudzus teorijas pieņēmumus. Daudz kas no šīs simulācijas tika veltīts tam, kā pēc Doiča modeļa varētu atrisināt Vectētiņa paradoksu, hipotētiska situāciju, kurā ceļotājs laikā nogalina savu vectētiņu pirms viņš ir ticies ar vecomāti.

Doiča risinājums vectētiņa paradoksam piedāvā šādu risinājumu: tā vietā, lai cilvēks dotos caur SLL nogalināt savu priekšteci, iedomāsimies daļiņu, kas dodas uz pagātni, lai ieslēgtu ierīci, kas to ģenerēja. Ja daļiņa ceļo un ieslēdz, tā rada paša sevi, ja nē, tad ierīce neko nerada. Scenārijā nav noteikts, ka daļiņa noteikti sevi radīs, tā ir tikai iespējamība. Šeit ir svarīgi atcerēties, ka daļiņa, kas ceļo caur SLL, otrā galā būs ar tādām pašām īpašībām. Tāpēc daļiņa ar rašanos iespēju 1/2, ceļotu caur SLL, ar iespējamību 1/2, ka tā ieslēgs ierīci, kas to rada. Šādā veidā tā piešķirs rašanās iespēju 1/2 no iespējas doties pagātnē, lai ieslēgtu ierīci.

Ja daļinas vietā būs ceļotājs, tad tam būtu 1/2 iespējamība piedzimt, nogalinot savu vectēvu un dodot vectēvam 1/2 iespējamību izvairīties no nogalināšanas. Pietiekami laba atbilde pēc iespējamības likumiem, lai izvairītos no cēloņsakarības cilpas un atrisinātu paradoksu. Lai arī cik jocīgi tas neizklausītos, tas ir labākais, ko var piedāvāt kvantu mehānika.

Lai pētītu Doiča SLL modeli tika izmantoti polarizēti fotoni, kuriem vajadzētu uzvesties tāpat kā vienam fotonam ceļojot caur SLL. Pateicoties eksperimentā veiktajai simulācijai, zinātnieki var pētīt dīvaino evolūcija, kas parasti nav iespējama kvantu mehānikā.

Foto: Wikimedia

Pēc Heisenberga nenoteiktības principa var izmērīt vai daļiņas masu vai arī atrašanās vietu, jeb pozīciju vai momentu. Ja kvantu stāvokļus var klonēt, tad principu var apiet un divās sistēmās var veikt mērījumus, kas ļauj dekodēt informāciju, tādējādi padarot kvantu datoru iespējamu. Kas attiecas uz ceļošanu laikā, tad, ja daļiņas ceļotu caur SLL, tas ļautu izstrādāt vēl jaudīgāku kvantu datoru nekā līdz šim ir uzskatīts. Ceļošanu laikā būtu mehānisms kā tiek klonēti kvantu stāvokļi ļaujot veikt nepieciešamos mērijumus. Tomēr par to varēs pārliecināties, ja daļiņas patiešām tiks nosūtītas pagātnē.

Ir arī citi mēģinājumi izskaidrot Vectētiņa paradoksu ar mazāk radikāliem līdzekļiem, jo pēc Doiča SLL modeļa sanāk, ka ceļotājs laikā nonāk universā, kam nav nekāda sakara ar to, ko ceļotājs atceras.

Tomēr tās visas ir tikai teorijas, kas droši vien nav pareizas, kā to atzīst Sets Loids, Masačūsetas Tehnoloģiju institūta teorētiķis. Iespējams, ka Hokingsam ir taisnība, SLL vienkārši neeksistē un nevar pastāvēt.

520 4 11 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0