LG Optimus One P500 vai arī kā Androīds mani testēja2
18
0
Izklausīsies, protams, ka es esmu nokritis no mēness. Man jautās, kur es visu šo laiku esmu bijis? Latvijā jau ir 25 000 iPhone, bet es tikai tagad atklāju sev touchscreen!? Aizmidzis biji vai?
Tā nu sanāca, ka es ilgi bremzēju un neinteresējos par šo tehnoloģiju. Galvenokārt tāpēc, ka gan pirmie iPhone modeļi, gan tam sekojošie pakaļdarinājumi nebija nemaz tik veiksmīgi. Tie bremzēja, programmas nebija noslīpētas un tur trūka virkne elementāru lietu.
Lietotājiem bija skābi jāsmaida, kad kaimiņi jautāja: nu, kā ir? Kā tad lietojas?
Labi lietojas! Kā lai vēl lietojas?
Nemaz jau tik labi nelietojās. Bet, neies jau sūdzēties. Pats vainīgs.
Taču tagad, kad viss ir nedaudz mainījies un pat iPhone strādā labāk, es nolēmu sevi notestēt. Kā tas ir - nēsāt kabātā datoru, kura analogs būtībā man stāvēja uz galda 2000.gadā; Pentium III, 1GHz procesors, 500MB atmiņa. Ekrāns.... Okej, tādu ekrānu pirms 10 gadiem gan nebija.
Prieks un līksme
Tieši tā. Svētlaime, nirvana, bezgalīgs prieks un līksme. Es esmu Gmail lietotājs, tamdēļ, atlika LG 500 ar Android sistēmu uzzināt manu e-pastu, kad telefons dažās sekundēs kļuva par kaut ko līdzīgu implantam.
Bez pūlēm telefonā uzreiz parādījās visi e-pasti, visi kontakti, visi kalendāra ieraksti. Atveram web lapu - viss iet. Atveram mobilās web lapas, viss iet.
Es atjēdzos, stāvam uz ielas, aizgūtnēm bakstot tajā ekrānā, it kā pūloties Android “pieķert” noziegumā. Atklāt kaut ko, kas neiet vai kas ir uzbūvēts ķēmīgi.
Viss iet. Konkrētā LG versija pat ir korekti sakārtota un es varu lasīt un rakstīt ar latviešu burtiem, izmantot T9 vārdnīcu.
Ko dara cilvēks, kad ievācas jaunā mājoklī. Protams, krāso sienas un sabīda mēbeles tā, kā pašam tīk. Tieši ar to es nodarbojo pašā sākumā. Palūkoju, vai nevaru novākt visas tās krāšņās ikonas un spožās tapetes. Askēze ir mans šīs sezonas trends jeb, kā mēdz teikt, modes tendence. Nomainīt, protams, var visu, ko vien sirds kāro. Vēl parakājoties internetā var sameklēt tūkstošiem programmu un rīku, tēmu un tapešu... sajūta ir tāda, kā lielveikalā, kad kabatas pilnas ar naudu - ņem ko gribi.
Labi, ar mani nekad tā nav atgadījies, bet es ticu, ka ar kādu tieši tā arī varētu notikt.
Reklāma
Android paģēr uzmanību
Google ļaudis ir bijuši ļoti asprātīgi, nodēvējot operētājsistēmu cilvēkveidīga robota vārdā. Mana ikdiena, kas līdz šim tika pavadīta kopā ar “tikai telefonu”, ievērojami izmainījās. Pirmais ko pamanīju bija tas, ka Androīds nemīl sēdēt kabatā. Aizvien es to atradu savās rokās, kad urķēju to vai citu interneta lapu vai lasīju e-pastu. Ja vecais labais telefons par sevi lika manīt tikai zvana vai sms gadījumā, tad Androīds piesakās kad atnāk e-pasts, kad parādās ziņa tviterī, pat Skype saraksti es veicu vienkārši ejot pa ielu.
Android ir tāds kā modernais Tamogoči. Viņš ir diezgan bieži jābaro. Būtībā katru dienu. Ja vēl visu laiku tiek turēts aktīvs WiFi un Bluetooth, virinātas programmas, klausīta mūzika vai pat atskaņots video, tad tamagoči ir jābaro vairākas reizes dienā.
Bet nav jau žēl labam robotam.
Interesanti atradumi
Diktofons HQ-Mp3
Ņemot vērā darba specifiku, viena no programmām, kas mani intersē pastiprināti ir diktofons. Starp oriģināliem rīkiem atrodu Voice Recorder, ierakstu.
Pirmajā mirklī es domāju, ka tas ir kaut kāds īpašs ražotāju cinisms, iestrādāt programmu, kas cilvēka balsi pārvērš neciešamā šņākuļošanā. Parakājoties Android Market, tā ir tāda programmu kolekcija, es secināju, ka ar šo ņirgāšanos nodarbojas vairums diktofonu rīku rakstītāju. Taču, uzdūros vienam, kas ir tiešām tā vērts HQ-Mp3 recorder. Šķiet, ka šis rīks izspiež no telefona dzelžiem visu ko var, ieraksta kvalitāte ir lieliska.
Tad man radās doma atrast programmu, kas ieraksta telefona sarunas. Tā, lai nav drudžaini jāpieraksta dažādi fakti. Programmas ir, taču neviena no tām sarunu patiesībā neieraksta. Saglabājās tikai tas, ko sacīju es, bet ne tas ko sarunu biedrs. Vispār, sarunas ierakstīšana bez sarunu biedra ziņas nav īsti likumīga.
TweetDeck
Šo programmu es lietoju tvitera kanāliem uz datora. Tāpēc ļoti nopriecājos, ka ir uzrakstīta arī tās Android versija. Lielisks rīks tvītotājam. Tiesa, telefonā ir iebūvēta arī pašam sava aplikācija, bet ne tik glīta un ne tuvu tik ērta.
Amazon Kindle
Rīks, ar kura palīdzību var lasīt elektroniskās grāmatas. Labs sākums nākamajam pirkumam - Kindle grāmatu lasītājam.
Power Note
Šo rīku ir jālieto tikai reizē ar datorā instalētu Chrome pārlūka rīku ar tādu pašu nosaukumu. Ideja ir vienkārša. Ikvienu interneta lapu, ko jūs aplūkojat, iespējams ielikt grāmatzīmēs, atzīmēt kā “lasīt vēlāk” vai iekrāsot tikai vienu svarīgu rindkopu. Tas sinhronizējas ar Power Note serveri un visu atzīmēto vēlāk var lasīt Android telefonā. Absolūti nepieciešams rīks visiem, kas dienā pārlapo pus-internetu.
RetroCam
Vienmēr ar skaudību skatījos uz iPhone lietotājiem, kuri ar saviem telefoniem taisa fotogrāfijas tādā retro stilā. Šī programma tieši to arī dara. Lielisks veids, kā pie ierakstiem telefona grāmatā salikt interesantus portretus.
Goggles
Kad sāk niezēt nagi un draugiem.lv apmeklējuma vietā atjēdzaties pārlapojot neskaitāmās Android programmas, šis rīks būs ļoti noderīgs. Tas fotografē QR kodus, kas bieži vien ir pievienoti programmām, uzreiz atver attiecīgo lapu un ielādē programmu telefonā.
Neliela atkāpe jeb jaunā laikmeta saskarne
Un tad es pieķēru sevi pie savādas sajūtas. Sāka kaitināt programmas manā datorā. Piemēram tas, kā ir uzbūvēta e-pasta programma. Nav svarīgi kura. Tās visas ir vienkārši glīti izkrāsotas Excel tabulas; neskaitāmas līnijas un rūtiņas. Palūkojieties uz Microsoft Office. Tas līdzinās kosmosa stacijas vadības telpai, kur visām podziņām jābūt uz paneļa, jo telpā strādā 30 cilvēki un katram pie visa jātiek klāt.
Kāpēc man ir jāredz funkcija Pārsūtīt, brīdī, kad es vēl neesmu e-pastu atvēris un izlasījis? Ko lai es iesāku ar informāciju, ka mana programma prot File, Edit, Message, Folder, Search un sazin ko vēl, ja tajā brīdī svarīgs ir tikai sūtījuma saturs.
Iespējams mēs vēl to nenojaušam, taču līdz ar iPhone un Android mēs ieejam kardināli jaunā interfeisu jeb lietotāja saskarnes ērā. Programmu saskarnes visu šo laiku ir tikušas veidotas kopējot auto mehāniķa darbnīcas “saskarni”. Tur viss ir pa rokai. Ieejot darbnīcā, uzreiz ir redzams kādi un cik instrumenti ir pieejami, kādi pacēlāji, sūkņi un kompresori var tikt izmantoti. Pieradums šādi izvietot instrumentus bija tik spēcīgs, ka pat skapī (izvēlnē) paslēpta funkcija radīja lietotājā paniku.
Šobrīd datoru lietošanas filozofija mainās. Neviens vairs neuztraucās, ka neredz visu, ko spēj programma, jo zina - funkcija uzradīsies tad, kad tā būs nepieciešama.
Reklāma
Pūloties ietaupīt vietu mazajā ekranā, programmu dizaineri beidzot ir izdarījuši to, ar ko, iespējams, vajadzēja sākt. Viņi veido lietotāja uzvedības scenārijus. Ja es esmu atvēris e-pasta programmu, man visticamāk nevajadzēs e-pasta formatēšanas vai pārsūtīšanas rīkus. Man vajadzēs ērtus e-pastu atvēršanas un izdzēšanas rīkus, lai raiti tiktu vaļā no spama vēstulēm. Augšminētais mani var sākt interesēt tikai tad, kad es vēstuli esmu atvēris.
Tas nozīmē, ka drīzumā mēs beidzot tiksim vaļā no tādām hiper sarežģītajām programmām, kā Microsoft Office, Open Office, arī populārais Thunderbird nav ne ar ko labāks.
Google Chrome iztīrīja savu pārlūku no dažādiem liekiem krāmiem augšējā joslā. Un vai kādam no tā kļuva sliktāk. Chrome izvēlas aizvien vairāk cilvēku un drīz sāks apsteigt Firefox, gluži kā tas apsteidza Microsoft Explorer.
Starp citu, šo tekstu es rakstu ar teksta redaktoru FocusWriter. Manā ekrānā patlaban nav nekā, izņemot šī raksta rindas. Lūk, tas ir scenario based user interfacae.