Ja tevi interesē, kaut kas jauns. Ienāc un aplūko, nenožēlosi. Ja raksts tomēr nepatika, neuztraucies, un ej pameklē kādu rakstu manā profilā. Tur ir daži labi raksti. Pagaidām daži, jo lieku kvalitatīvus rakstus, nevis kaut kādus parastos komiksus, ar kuriem citi pelna plusus. Atvainojos, par bezjēdzīgi garo ievadu, vajag savākt 50 vārdus, lai raksts tiktu apstiprināts. Paldies, ka izlasiji, nu ja izlasiji.
Link uz profilu atradīsi zemāk. 
Tērauda ražošanā:
Tēraudu ražo, domnas krāsnī, samazinot oglekļa saturu dzelzs un oglekļa sakausējumā.
Dzelzs ar piemaisījumiem no domnas parasti satur aptuveni 4% oglekļa. Šāda sacietējusi dzelzs ir trausla, ir maz iespēju to izmantot. Lietojot pamata skābekļa tēraudkausēšanas (Basic Oxygen Steelmaking – BOS) procesu, oglekļa saturs tiek samazināts līdz 0,2–2%. Skābekli ar spiedienu injicē izkausētā metālā, oksidējot oglekli gāzveida oglekļa monoksīdā un oglekļa dioksīdā (ogļskābajā gāzē), kas izkļūst no kausētā metāla.
Metālgriešanā:
Skābekļa-acetilēna (etīna) liesmas temperatūra var sasniegt 3149.85 °C , kas ir pietiekami augsta temperatūra, lai izkausētu tēraudu.
Pievienojot tīra skābekļa plūsmu, tā reaģē ar tēraudu eksotermiskā reakcijā. Tiek ģenerēts pietiekami liels karstums, lai izkausētu metālu.
Etīns, C2H2, ir uzliesmojoša gāze, kas pazīstama arī kā acetilēns. Skābekļa-acetilēna deglī etīns deg skābeklī, veidojot ļoti karstu liesmu, kas var izkausēt tēraudu. Kad skābekļa plūsmu vada pār izkusušo tēraudu, metāls oksidējas un sadrūp. Tas dod iespēju sagriezt ļoti biezus tērauda gabalus un darbojas pat zem ūdens.
Medicīnā:
Pacientiem ar apgrūtinātu elpošanu var būt nepieciešams gaisa vietā elpot skābekli, jo tas vairāk bagātina viņu asinis.
Lielākajai daļai dzīvo organismu ir nepieciešams skābeklis, lai elpojot atbrīvotu enerģiju. Aptuveni 21% no gaisa veido skābeklis, taču cilvēkiem ar apgrūtinātu elpošanu var būt grūtības iegūt pietiekami daudz skābekļa no gaisa. Skābekli var pievadīt caur sejas masku, kas palīdz šādiem pacientiem saņemt nepieciešamo daudzumu skābekļa.
Skābekli izmanto arī elpošanai paredzētajos maisījumos, tādos kā tie, kurus lieto piloti lielā augstumā virs jūras līmeņa. To lieto kā elpošanai paredzēto maisījumu sastāvdaļu; šādus maisījumus izmanto nirēji, piloti un astronauti. Starptautiskajā kosmosa stacijā atmosfēru veido 21% skābekļa un 79% slāpekļa 100 kPa spiedienā, kas līdzinās gaisam uz Zemes. Skafandri satur tīru skābekli pazeminātā spiedienā.
Piesārņotās upēs:
Skābekli var iesūknēt piesārņotās upēs un ezeros, lai tie varētu turpināt uzturēt zivju un citu ūdensaugu un dzīvnieku dzīvību.
Liekais slāpekli saturošais mēslojums, būdams ieskalots upēs un ezeros, sekmē ūdenī esošo aļģu straujāku attīstību. Aļģes aizēno ūdensaugus, un tie mirst. Ar mirušām aļģēm un augiem savukārt barojas pūšanas baktērijas, kas elpojot izlieto izšķīdušo skābekli. Tā rezultātā iet bojā zivis un citi ūdensdzīvnieki. Ūdenī iesūknētais skābeklis aizvieto to skābekli, ko ir izmantojušas pūšanas baktērijas.
Škidro skābekli lieto pat:
Sprāgstvielu gatavošanā. Šķidrais skābeklis ir visbiežāk lietojamais oksidētājs kosmiskajās nesējraķetēs kopā ar škidro ūdeņradi un petroleju.
Skābeklis galvenais dzīvības un visu uz Zemes notiekošo procesu uzturētājs 
Jau gadus trīsdesmit ar autogēnu nemetinu, bet pilns skābekļa balons man vienmēr stāv darbnīcā, nu tā, katram gadījumam 
lūdzu nejauciet skābekli ar gaisu, ja mēs elpotu vienīgi skābekli, maximums ko mēs nodzīvotu tie būtu 20 - 25 gadi ;]
skābeklis ir būtiskākais oksidētājs uz planētas, kas nodrišina visbiežāk sastopamos un svarīgākos ķīmiskos procesus. rakstā visai nefundamentāls skatījums uz skābekļa nozīmi.
4. puntku vajadzētu varbūt mainīt un visas aļģes vnk iznicinaat kamer šīs sākušas augt vai fixi izņemt no duens kad šīs beigušas augt?
Dinozauru laikmetā skābekļa procentuālais sastāvs gaisā esot bijis krietni vairāk un tapēc tie lopiņi auguši brangās miesās!!!
