Latvijas zinātnieki Vidzemē un Latgalē sākuši pētījumu, kas nākotnē palīdzēs laikus atklāt cilvēkus, kuriem, inficējoties ar helikobaktērijām, ir lielāks risks saslimt ar kuņģa vēzi.
Oskars Vizbulis
Pēc Latvijas Universitātes (LU) speciālistu jaunākajiem pētījumiem, mūsu valstī gandrīz 80% pieaugušo ir inficētiar baktēriju Helicobacter pylori. Mikroorganisma saistību ar gastrītu jeb kuņģa gļotādas iekaisumu 1983. gadā atklāja divi austrāliešu zinātnieki Berijs Māršals un Robins Vorens. Viņu atklājums radīja apvērsumu medicīnā, jo līdz tam uzskatīja, ka gastrīts un kuņģa čūla rodas tikai nepareiza uztura un stresa dēļ.
Savukārt LU speciālistu iegūtie rezultāti sniedz atbildi, kāpēc Latvijā saslimstība ar kuņģa vēzi ir daudz augstāka nekā Rietumeiropā un Centrāleiropā. Pasaules Veselības organizācijas pārstāvji uzskata, ka helikobaktērijas vismaz 20 reižu paaugstina risku saslimt ar šo ļaundabīgo audzēju, tomēr praksē tikai 1–2% no inficētajiem mūža laikā attīstās ļaundabīgas slimības. Pēdējās desmitgadēs, samazinoties helikobaktēriju izplatībai, samazinās arī saslimstība ar kuņģa čūlu un kuņģa vēzi.
LU asociētais profesors, gastroenterologs Mārcis Leja skaidro, ka inficēšanās ar helikobaktēriju dažādās valstīs atšķiras: “Attīstītās valstīs ap 20–30% cilvēku mūža laikā inficējas ar šo mikroorganismu. Ne tik attīstītās valstīs cilvēki īpaši strauji inficējas pirmajos mūža gados, varbūt pat dzīves pirmajos mēnešos, un turpina ar helikobaktēriju sadzīvot atlikušo dzīvi. Daļai cilvēku helikobaktērija var radīt nopietnas veselības problēmas, un tieši riska grupas patlaban cenšas izzināt helikobaktērijas pētnieki visā pasaulē.”
Latvijas zinātnieku veiktajā pētījumā Vidzemē un Latgalē, kurā brīvprātīgi piedalīsies abu dzimumu iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 64 gadiem, paredzēts ievākt datus par viņu dzīvesveidu, ēšanas paradumiem, slimību vēsturi. Pusei no dalībniekiem piedāvās veikt helikobaktēriju testu un citas pārbaudes, kas netieši varētu liecināt par kuņģa vēža simptomiem. Ja mikroorganismu atklās, cilvēkiem piedāvās iziet ārstēšanas kursu. Turklāt, ja analīzes uzrādīs paaugstinātu kuņģa vēža riska iespējamību, pētījuma dalībniekiem veiks arī endoskopiju.
Ledusskapis pret vēzi
Profesors Leja stāsta, ka pētījuma mērķis ir saprast, vai ar šādām diagnostikas metodēm nākotnē būs iespējams konstatēt kuņģa vēzi un tādējādi samazināt mirstību no šīs slimības. Ja pilotpētījums būs veiksmīgs, tajā iekļaus arī plašākas teritorijas, kurās iedzīvotāju saslimstība ar kuņģa vēzi ir ļoti augsta. Tāds ir, piemēram, Vitebskas apgabals Baltkrievijā, kas robežojas arī ar Latviju.
“Mūs ļoti interesē, kāpēc saslimstība šajā teritorijā ir tik izteikta. Kas to nosaka – ģenētiskie vai dzīvesveida faktori?” iespējamo pētījumu tuvākajā nākotnē raksturo profesors.
Viņš skaidro, ka viens no vēsturiski svarīgākajiem izgudrojumiem, kas samazināja saslimstību ar kuņģa vēzi, bija ledusskapis, jo ārkārtīgi svarīga loma tā profilaksē ir diētai. Pēc ledusskapja izgudrošanas un ieviešanas sadzīvē cilvēki uzturā sāka mazāk lietot sālītus un žāvētus produktus.
Ņemot vērā, ka Latvijā ar helikobaktērijām inficēti 79% iedzīvotāji, rodas jautājums – ko darīt? Pasaulē izstrādātās helikobaktēriju likvidēšanas vadlīnijas iesaka vispirms pārbaudīt ikvienu cilvēku un pozitīvu analīžu gadījumā helikobaktērijas likvidēt, tomēr ne visiem inficētajiem cilvēkiem šīs baktērijas izraisa nepatīkamus simptomus zarnu traktā vai kādas slimības mūža laikā.
Helikobaktērijas likvidē ar antibiotikām, tādēļ ārstēšana, kas ilgst 7, 10 vai 14 dienas, daļai cilvēku var radīt īslaicīgas blakusparādības, vēl daļai – ilgstošas blakusparādības. Mārcis Leja stāsta, ka nesen atgriezies no ikgadējās starptautiskās konferences par helikobaktēriju pētījumiem, kurā kārtējo reizi atgādināts, ka pasaulē pieaug noturība pret antibiotikām, bet standarta ārstniecības kursu efektivitāte samazinās. Pēc katra ārstniecības kursa nepieciešams pārbaudīt tā efektivitāti, bet Latvijā ne vienmēr tas notiek. Pārbaudi var veikt ar endoskopiju, ko pie mums, pēc profesora teiktā, šādiem mērķiem praktizē pārāk bieži, vai ar pagaidām visprecīzāko metodi – elptestu. Ārstniecības kurss 85–90% gadījumu parasti ir veiksmīgs, taču, no jauna atklājot helikobaktēriju, pacientam vajadzīga pavisam atšķirīga terapija. Patlaban Eiropā tiek veidots helikobaktēriju likvidēšanas efektivitātes reģistrs, kas ietver datus pardažādās valstīs izmantotajām ārstniecības metodēm un rezultātiem, lai vēlāk varētu secināt, kura ir vispiemērotākā. Arī Latvijas ārsti piedalās šā reģistra tapšanā.
