ASV zinātnieki izveidojuši „pārtikas sintezatoru” – ierīci, kura ir spējīga „nodrukāt” jebkuru pārtikas produktu.
Kā vēsta „gizmag.com”, aparāts, kuru tā izveidotāji nosaukuši par „Cornicopia” (Pārpilnības rags) darbojas pēc 3D printera principa, kārtu pēc kārtas „nodrukājot” ēdienu no bāzes elementu komplekta. Nākamā ēdiena sastāvdaļas tiek ievietotas „Cornicopia”, bet pēc tam sajauktas speciālā ierīces nodalījumā. No šā maisījuma tiek gatavotas pārtikas kārtas, no kurām top ēdiens. Šo kārtu izgatavošanas laikā komponenti tiek vai nu pakļauti termiskai apstrādei, vai arī atdzesēti – atkarībā no konkrētās receptes.
„Cornicopia” sastāv no kameras, kurā notiek pārtikas izstrāde, 12 konteineriem ar izejvielām (pēc analoģijas ar printeru kārtridžiem krāsai) un pārtikas moduļa, kas ir atbildīgs par ēdiena pagatavošanu. Pēdējais sastāv no miksera, dzesētāja un lāzera sildīšanas elementiem. Bez tam atdzesēt vai uzsildīt ēdienu var arī pati „Cornicopia” kamera.
Jāpiebilst, ka „pārtikas sintezatora” lietotājs var ne tikai izvēlēties savu „ēdienkarti”, bet arī kontrolēt precīzu kaloriju, vitamīnu, olbaltumu, tauku un ogļhidrātu daudzumu jau gatavā produktā. Šim mērķim aparāts tiks aprīkots ar īpašu sensoru ekrānu un pieslēgts internetam.
Jaunās ierīces izgudrotāji ir Masačūsetas Tehnoloģiskā institūta inženieri Amits Zorans (Amit Zoran) un Marčelo Koelho (Marcelo Coelho). Pašlaik projekts atrodas izstrādes stadijā, taču publikācijā pieļauta iespēja, ka šādas iekārtas nākotnē varētu radīt revolūciju ēdienu gatavošanā.
Šeit būtu vietā piebilst, ka 2009. gada nogalē jau pieminētais „gizmag.com” vēstīja arī par amerikāņu kompānijas „Organovo” un Austrālijas uzņēmuma „Invetech” prezentēto pirmo sērijveida bioloģisko 3D printeri, kas paver jaunas perspektīvas implantācijas un orgānu un audu atjaunošanas jomās. Šī ierīce ir izstrādāta nelielai sērijai, tomēr tā tiks ražota rūpnieciski. Toreiz tika norādīts, ka tas ir pasaulē pirmais sērijveida bioprinteris un ka pirmās šādas iekārtas parādīsies pētniecības un medicīniskajās organizācijās līdz 2010. gada beigām.
Printeris ir aprīkots ar divām iespiedošajām „galvām”. Vienā tiek iepildītas mērķa „krāsas” (cilvēka aknu, nieru, audu un tā tālāk šūnas), bet otrā palīgmateriāli (atbalstošais hidrogels, kolagēns u.c.). Ierīces veidotāju īpašais lepnums ir lāzera kalibrēšanas sistēma un „galvu” pozicionēšanas robotizēta sistēma, kuras precizitāte sasniedz dažus mikrometrus, kas ir ļoti svarīgi šūnu izvietošanai pareizā stāvoklī.
„Organovo” izpilddirektors Keits Mērfijs toreiz nosauca printera izveidi par izrāvienu, kas pirmoreiz dod elastīgu tehnoloģisko bāzi organizācijām, kuras strādā audu un orgānu inženierijas jomā. „Zinātnieki un inženieri var izmantot 3D bioprinteri praktiski jebkura veida šūnu izvietošanai saskaņā ar vēlamo trīsdimensiju modeli,” uzsvēra Mērfijs. „Organovo” uzskata, ka sākotnēji printeris tiks izmantots zinātniskiem eksperimentiem dzīvu audu un orgānu konstruēšanai, bet pēc tam aparāts var parādīties arī medicīniskajās klīnikās.
Ir vērts atgādināt, ka pie orgānu „drukas” tehnoloģijas dažādiem variantiem strādā pētnieki uzreiz vairākos institūtos un universitātēs. Rezultātā tika izstrādāta „Novogen” tehnoloģija, kurā ir pārdomātas visas „biodrukai” nepieciešamas detaļas gan bioloģiskajā, gan „dzelžu” ziņā.
