Cilvēki pastāvīgi uzdod sev jautājumu, vai patiešām eksistē pagātne un nākotne tajā brīdī, kad eksistē tagadne? Ja tā ir tiešām patiesība, tad vai ir iespēja pārcelties tagadnē vai nākotnē?
Izkropļojumi dimensijās9
Kā zināms, visa laiks un telpa ir visas eksistējošās matērijas pamats, kas savstarpēji ir nedalāms. Telpai piemīt spēja atcerēties jeb tā ir kā informācijas nesējs. Šī īpašība varētu būt noderīga, ja mēs vēlētos ielūkoties pagātnē. Pagaidām nav atklāts šādas parādības raksturs, tādēļ atliek tikai kļūt par novērotāju.
Par paralēlo pasauļi eksisteni zinātnieki nojauta jau izsenis. Bet pēc Einšteina darbiem, par parādību, par kuru jau runāja agrāk nelabprāt, sāka atkal pozicionēt atklāti. Kas tad ir ši parādība, kāds ir tās raksturs un no kurienes uz līdzenas vietas pēkšņi parādās dažādi objekti, kuri atgādina miglainību ar attēlu iekšpusē?
Tiek uzskatīts, ka paralēlajās dimensijās var eksistēt bezgalīgs daudzums Zemes dubultnieku. Katra no tām, lai arī nedaudz, bet tomēr atšķirsies no citām, kas saistīts ar iemesla - seku saikni un daudzu variantu sekām, kas var atvasināties no viena iemesla. Piemēram, ja bumbu met pret grīdu, tā var variantu, uz kuru pusi tā atsitīsies, būs pietiekami daudz un katrs no tiem varētu notikt paralēlajā realitātē, tātad arī tik ilgi eksitēs paralēlās pasaules. Noteikumi šajā pasaulēs var attīstīties dažādi, neskatoties uz to, ka laiks no tām katra ir viens un tas pats. Vienā gadījumā, cilvēces tur var nebūt kaut kādas kataklizmas vai notikuma reultātā, kas liktu šķēršļus dzīvības attīstībai. Citā gadījumā cilvilizācijas varēja aiziet tālu mums priekšā un tajā skaitā atrast veidu, kā pārvietoties starp visumiem.
Visizplatītākā parādība, kuru apstiprina aculiecinieki - kad cilvēki redz nez no kurienes uzradušos dažādus objektus. Turklāt tie var būt gan cilvēki vai tiem līdzīgas būtnes, gan nedzīvi priekšmeti. Fiksēti gadījumi, kad tika novērota virkne pilsētu parādīšanās, un, dažos gadījumos megapolises bija ar mūsdienīgu infrastruktūru, bet citās liecībās, tieši otrādi, tiek pieminētas senas celtnes un iedzīvotāji attiecīgajā apģērbā. (Attēlā: Ķīnā lielpilsētas mirāža mākoņos).
Objektu parādīšanās var fiksēt vietās ar anomāliem ģeofiziskajie datiem, iemēram, tektonisko lūzumu zonās. Parasti šādās vietās ir slikta augu valsts, un tikpat kā nemaz nav putnu. Plaisām tektoniskajās plātnēs ir raksturīga pārmērīga magnētisko lauku aktivitāte, kas savukārt, noved pie paralēlo pasauļu slāņošanās cietai uz citu.
Ar analogo parādību var sastapties ikviens no mums, turklāt, sēžot mājās pie analogā TV kobeļa ekrāniem. Uztverot analogo signālu no televīzijas torņa, bieži vien var novērot, kā viena televīzijas kanāla attēls noslāņojas virs otra. Tas analogi var notikt arī izmantojot analogos radiosakarus. Cilvēks līdz šim vēl nezina visas magnētiskās un elektromagnētiskā lauka iespējas. Tādēļ līdz pilnīgai mīklas atklāšanai ir vēl tālu. Ja tektoniskie lūzumi nemēdz būt bieži, tad Zemes magnētisko līniju šķērsojumi sastopami pastāvīgi, un bieži vien šīs zonas lielums nepārsniedz vairāk kā pāris metrus garumā. Tas arī ir magnētisko anomāliju avots, bet vairumā gadījumā ģenerē nelielus objektus. Šādu zonu var atrast, piemēram, savā dzīvoklī ar rīkstīšu palīdzību, turklāt krustpunktu kaut kāda iemesla dēļ kaķi dieviena - guļot tur pastāvīgi. Krustpunkts telpas enerģetiku ietekmē negatīvi. Bet, ja lūzuma vietā uzcelta dzīvojamā ēka, tad tās iedzīvotājiem nav vēlams uzturēties, jo tie var saslimt.
Daži apgalvo, ka augsti attīstītas citdimensiju civilizācijas, kuras periodiski apmeklē planētu savtīgi un nesavtīgi, pilnībā var pārvaldīt zināšanas, kuras ļauj pārvarēt laika un telpa barjeras. Un, kas zina, varbūt viņi ir tās pašas Zemes iedīvotāji, bet tikai atrodas paralēlajā dimensijā. Uz šodienu nepastāv vienots viedoklis, kā tieši izskatās citpasauļu būtne. Iespējams vizuāli acs nav radīta vairāk redzēt par trim dimensijām. Lai gan nedrīkst izslēgt varbūtību par evolucionējušu radību esamību, tomēr cilvēce tam nav gatava. Būtņu eksistēšanu nedaudz arheoloģiski pierāda hieroglifi un zīmēumi, kuri saglabājušies uz senu civilizāciju sienām. Līdz mūsdienām nonākuši zīmējumi, kas atrasti uz ēģptiešu un peruāņu pirmaīdu sienām. Radības aprakstītas ar spējām izgaist un parādīties no jauna. To varētu raksturot kā matērijas un enerģijas materializēšanos vai dematerializēšanos jeb teleportēšanos. Iespējams pat atlanti, lemurieši un hiperborejieši nav gājuši bojā, tikai pārcēlušies uz labākām vietām kur apmesties.
Bermudu trīsstūrī tektonisko plākšņu lūzumu zonās un citās vietās ar anomālājām īpašībām, vienkārši ir vienādās pazīmes - šeit pārstāj darboties elektroierīces, kā arī mehāniskā detaļu darbība pārstāj pakļauties ierīces vadītājam. Tas izskaidrojams ar spēcīgu magnētisko lauku.
Arī vīzijām piemīt viens un tas pats raksturs un pēc būtības atgādina ierakstu, kurš saglabājās uz kāda datu nesēja tiek demonstrēts. Par to, ka telpa spēj atcerēties notikumus un vēlāk tos atainot, zināms jau ļoti sen. Piemēram, zinātniekiem izdevies ar speciālu ultraskaņas aparatūras palīdzību no senēģiptiešu kapenēm nolasīt divu priesteru sarunu. Tieši ar to var izskaidrot attēlu parādīšanos anomālajās onās, jo pēc būtības jebkurš informācijas veids saglabājās uz magnēta datu nesēja. Nereti notikumu ainas, kas atgadījušās pagātnē, rodas arī vietās, kur atrodas kalnu rūdas, eksperti pierādījuši, ka tāda tās var kalpot par informācijas nesējiem, uz kura arī ierakstīts notikums.
Speciālisti uzskata, ka optiskajām ilūzijām, tā saucamajām mirāžām, ir līdzīgs raksturs, lai gan visiem zināms, ka tas ir tikai saules staru lūzuma efekts starp gaisa slāņiem ar dažādu temperatūru. To varētu uzskatīt par izskaidrojumu, tomēr kā izskaidrot objektu parādīšanos, kuri šajā vietā bijuši diezgan sen? Cilvēki ne vienu vien reizi ir sadūrušies ar situācijām, kad pēc vairākām dienā vai pat mēnešiem, vizuālais objekts atkal parādījies, dažas mirāžas eksistē pat gadsimtiem ilgi. Pilnībā šeit vērojams tas pats efekts, kā gadījumā ar atsevišķām galaktikām, kuras var arī neeksistēt, bet tās vēlāk var redzēt oranža krāsā un, kuras līdz mums nonākušas pēc miljoniem gaismas gadu. Nav izslēgts, ka fotoni, tāpat kā kristāliskā struktūra, spēj saglabāt notikumu informāciju un periodiski to atkārto konkrētos apstākļos. Par pierādījumu tam kalpo fakts, ka mēs kā matērijas būtnes esam arī vilņi ,kas "vibrē" katrs ar savu frekvenci.