Neliels ieskats iridodiagnostikas vēsturē...
Nav iespējams precīzi noteikt, kad radusies iridodiagnostika. Senākās liecības ir Mazāzijā atrastās akmens plāksnītes ar acs varavīksnenes attēliem un norādēm par slimību noteikšanu pēc acīm. Atradums ir ap 5000 gadu vecs.
Izmeklējot Senās Ēģiptes faraona Tutanhamona veselības stāvokli, priesterim dziedniekam El Aksam izdevies fiksēt precīzus krāsainus faraona acu varavīksneņu attēlus uz metāla plāksnītēm, kas šodien glabājas Vatikānā. Joprojām ir noslēpums, kā viņam izdevies šos attēlus projicēt. Saglabājušies arī divi papirusa tīstokļi, kur El Akss apraksta slimību noteikšanu pēc varavīksnenes.
No Senās Ēģiptes slimību diagnostika pēc acs varavīksnenes izplatījās Babilonijā, Tibetā, Indoķīnā un citos reģionos.
Par mūsdienu iridodiagnostikas pamatlicēju uzskata ungāru ārstu Ignacu fon Pekceli (1826–1911). Pirmā nojausma par veselības saistību ar pazīmēm varavīksnenē viņam esot radusies jau bērnībā. Sagūstot slazdā pūci, viņš tai salauzis un pēc tam ārstējis kājiņu un ievērojis, ka notiek pārmaiņas putna acīs. Atmiņas par šo notikumu likušas vēlāk vērīgi ielūkoties arī pacientu acīs. Ar laiku Pekceli iemanījies pēc cilvēku acīm noteikt, kas viņiem kaiš, un izpelnījies slavu tautā. Kāds ievērojams ārsts apvainojis Pekceli krāpšanā. Tad Pekceli aplūkojis arī viņa varavīksneni, precīzi pateicis, no kādām slimībām cieš šis ārsts, un apvainojums ticis atsaukts.
Vēlāk Pekceli secināja, ka noteiktiem orgāniem atbilst noteikti acs varavīksnenes segmenti. Viņš bija pirmais, kurš izveidoja acs varavīksnenes projekcijas zonu shēmu. Šodien pastāv ap 12 šādu shēmu variantu. Pekceli arī centās izprast, kāpēc reizēm varavīksnenē atspoguļojas slimības pazīmes, kaut arī cilvēkam šīs slimības nav. Tikai vēlāk noskaidrojās, ka daudzas iridopazīmes liecina nevis par jau esošu slimību, bet par noslieci uz to.
Iridodiagnostikas pētījumus veica arī zviedrs Nilss Liljekvists (1851–1936). 14 gadu vecumā pēc kādas neveiksmīgas potes viņš sāka bieži slimot un lietot daudz zāļu pret gripu, malāriju, reimatismu. 20 gadu vecumā viņš publicēja atklājumu, ka hinīns un jods maina cilvēka acu krāsu. Viņa paša acis no zilām bija pārvērtušās zaļās ar sarkanīgiem punktiņiem. Savu pacientu varavīksnenes Liljekvists attēloja detalizētos zīmējumos.
Vācu iridodiagnosts Rūdolfs Šnābels (1882–1926) sarakstīja darbu Acs kā veselības spogulis. Radās atziņa, ka acis ir tiklab fiziskās, kā garīgās veselības spogulis. Šodien ir zināms, ka, piemēram, pēc koncentriskām joslām acs varavīksnenē var pateikt, ka cilvēks ir pārcietis lielu stresu, ka viņš ir nervozs un tieši tas izraisa lielāko daļu viņa veselības problēmu. Šo pazīmju izvietojums varavīksnenē noteiktu orgānu projekcijas zonās ļauj secināt, ka tieši šos orgānus stress ietekmē visvairāk.
Dažādas iridodiagnostikas skolas izveidojās Vācijā, Amerikā, Krievijā un citur. Metode turpina attīstīties. Iridodiagnostiku atvieglo modernas datortehnikas izmantošana, tomēr noteicošā loma pieder ārsta kvalifikācijai un pieredzei.
Pēdējo gadu laikā pētniekiem radusies doma, ka saikne starp varavīksnenē redzamajām pazīmēm un slimībām var būt atgriezeniska. Izveidota metode, kuras mērķis ir ārstēt slimības, iedarbojoties uz attiecīgiem pacienta acs varavīksnenes apvidiem ar noteikta garuma gaismas viļņiem