Jo talak jo trakak :)
Interesanti - pt 2 - :)9
62
3
Reiz dzīvoja mehāniķis vārdā Ludis. Viņš varbūt nebija pats izcilākais mehāniķis, tomēr savu darbu darīja prātīgi un godīgi. Varbūt par viņu nemaz nebūtu nekā, ko stāstīt, ja vien Ludim nebūtu bijusi kāda īpatnība - proti, viņš nevarēja samierināties ar to, ka bojātās un novecojušās detaļas, kuras pēc remonta skumīgi mētājās autodarbnīcas kaktā, nonāk pa taisno mēslainē. Nē, Ludis šajās detaļās redzēja savdabīgu pievilcību. Viņš gluži vai juta, kā veca aizdedzes svece, pirkstos turēta, vēl viegli trīs pēc savā mūžā uzšķiltiem miljardiem zirgspēkus atraisošu dzirksteļu. Viņu aizkustināja veca sajūga diska kvēli sārtā krāsa: tik sārti varēja būt vaigi jaunajai meitenei, kura par strauju bija likusi šim diskam savienot motoru ar transmisiju, noslāpējot auto krustojuma vidū. Tādam pasaules pieredzējumam nedrīkstēja ļaut izšķīst rūsas putekļos vai pārdzimt metāla katliņos, tāpēc Ludis vāca vecās detaļas, izlikdamies nedzirdam kolēģu zobgalības. Kas par to, ka citi neko nesaprata. Svarīgi bija tas, ka šie necilie, aprūsējušie un eļļainie priekšmeti turpināja dzīvot un varēja atkal būt noderīgi, radot prieku un atklājot savu īpašo vēstījumu tiem retajiem, kuri mācēja ieklausīties. Pavadzīmes, Noliktava, Rēķini - vie
Vai var iepirkšanās ratiņiem pierīkot vēl ko apgrūtinošāku par nepieciešamību ielikt monētiņu? Var! Iepirkšanās ratiņus var aprīkot ar ģeneratoriem un likt tiem ražot elektrību, kamēr jūs bezmērķīgi stumdieties starp plauktu rindām, meklējot sasodītu kārveli vai kādu citu eksotisku svētku ēdiena ingredientu. Ratiņus pēc tam iesprauž atbilstoši pielāgotā novietnē un lampiņu virtenes veikala fasādē iedegas spožāk. Ratiņu izgudrotāji aprēķinājuši, ka ar šādu paņēmienu varot pilnībā nodrošināt lielveikalu ar elektroenerģiju. Alfā vai Spicē nedēļas nogalē pirms Ziemassvētkiem tas varētu būt pavisam droši, gan jau vēl paliktu pāri kāds ampērs arī tuvējiem mikrorajoniem.
Reklāma
Serbs Stankovićs izgudrojis jaunu luksoforu. Patiesībā luksofors ir tas pats vecais, jauna ir tikai tā maliņa. Tajā ir laika atskaites josla, kas ļoti vienkārši, bet uzskatāmi parādi cik ilgi vēl jādirn pie sarkanās gaismas. Protams, visi mēs pazīstam sekunžu skaitītājus pie luksoforiem, kas parādās arvien vairāk pilsētas ielās. Taču Stankovića izstrādātais variants ir vienkāršāks un lētāks, jo nav jāuzstāda jauna atsevišķa kaste, ir tikai jānomaina sarkanās gaismas lukturis. Ok, tā arī ir jauna kaste, bet viss izskatās smukāk un elegantāk. Pašai laika atskaitei arī ir lielas priekšrocības, jo zinot cik ilgi vēl jāgaida mēs droši varam izslēgt dzinēju, tā samazinot izplūdes gāzes un degvielas patēriņu. Papildus tas ietaupa nervus jo nav jāgrauž nagi visu laiku blenžot sarkanajā lampā gaidot tās nodzišanu. Var gan, protams, kā jau īstens latvietis vienkārši turpināt gulēt pie luksofora un par braukšanas uzsākšanu domāt vien tad, kad aizmugurējie jau sāk neganti taurēt.
Atvainojos par jautājumu - bet ko tu dari sēžot uz poda? Lasi grāmatu? Spēlējies ar telefonu? Skaiti flīzītes grīdā? Katrā ziņā tagad ir pieejama jauna nodarbe - iespēja locīt no tualetes papīra dažādus ķinķēziņus. Uz papīra uzdrukāti dažādi origami locīšanas paraugi, kas ļaus laiku tualetē pavadīt jautrāk un produktīvāk. Vienīgi pirms netīrā darba darīšanas vajadzēs atkal izjaukt smuki salocīto vardīti.
Ja tev bieži prasa laiku, tad sāk apnikt to visu laiku teikt un vieglāk ir parādīt pulksteni. Bet ķeza tāda, ka pulkstenis ir radīts lai tu pats to ērti redzētu, nevis rādītu citiem. Tāpēc ir radīts Sharing Watch pulkstenītis, kuru ir daudz vieglāk parādīt citiem. Visa maģija ir tajā, ka pulksteņa ciparnīca ir pagriezta par 90 grādiem un 12 ir tur, kur parasti ir 3. Rezultātā pašam ir tikai nedaudz grūtāk normāli saskatīt pulksteni, taču ir daudz vieglāk to parādīt citiem. Smalki, vai ne? Ideja gan ir tikai ideja un nopirkt nevarēs. Bet gan jau var pārgrozīt kādu parasto pulksteni, ja ļoti gribas.
Reklāma
Nē, tas nav jauns relaksējošs nāvessoda veids. Tas ir atpūtas krēsls ar iebūvētu lampu un elektrības ģeneratoru. Ar mazas, bet viltīgas tehnikas palīdzību šūpošanās kustība tiek pārvērsta elektrībā, kas tiek uzkrāta baterijās. Tumšajā laikā šo elektrību var izmantot lampiņas dedzināšanai. Skaisti, ērti un praktiski. Pirmajā vakarā gan grāmatas lasīšana būs ļoti nervoza visu laiku sparīgi šūpojoties, lai tikai lampiņa degtu... Pagaidām tikai ideja, nopirkt nevar.
Viens balons, jāpūš diviem. Jautri. Nopirkt nevar, mākslas objekts.
Cloud project ir visu bērnu sapņu piepildījums (un sirdī mēs visi esam bērni). Tā ir ideja kā likt saldējumam snigt no gaisa gluži kā sniegam. Diemžēl projekts vēl ir tālu no realizācijas, taču ideja ir tik vilinoša, ka vēlēsim viņiem veiksmi darbos! Vispār bērniem tuvā nākotne solās būt gana jautra. Vispirms mēs esam tikuši pie krāsainiem ziepju burbuļiem, un nu saldējums solās snigt no gaisa. Koloslāli! Gan jau drīz tiksim arī pie ķīseļupes.
Reklāma
Liekas par to mēs nemaz neaizdomājamies drukājot savus dokumentus, bet dažādi fonti patērē dažādu daudzumu tintes (pulvera). Lai to zīmīgi akcentētu kāds gudrinieks ņēmis un uzzīmējis vārdus pāris populārākajos fontos ar pildspalvu. Un tad atstājis pildspalvu pie katra parauga, lai varam redzēt cik īsti tintes ir iztērēts. Nemaz neticās, ka starpība var būt tik dramatiska. Izrādās, ka Garamond ir krietni taupīgāks par Times New Roman, savukārt Impact ir tieši divreiz rijīgāks par Garamond. Smalki. Starp citu, ja gribat drukāt patiešām ekonomiski, tad jālieto Ekofonts.
Nu tad beidzot kāds ir atrisinājis gadiem veco problēmu ar neērto rāpšanos uz kopētāja, lai melni baltā drukā ieraudzītu savu dibenu! Pasaule ir glābta!
Tev patiks šie raksti
