Saprotu, ka termins feroelektrisks jūs izbrīna tāpat kā mani, tāpēc centos iztulkot kas rakstīts Wikipēdijā. Latviski tā arī neko neatradu.
Feroelektrība (Ferroelectricity) ir spontāna elektriskā materiāla polarizācija, kas var tikt apvērsta iedarbojoties uz to ar ārēju elektrisko lauku. Šis termins ir saistīts ar feromagnētismu, kur magnētiski uzlādētie materiāli ilgstoši saglabā magnētisko stāvokli. Feromagnētisms jau bija atklāts, kad 1920. gadā Valaseks (Valasek) atklāja feroelektrību Rošela sālī (Kālija nātrija tartrāts). Turklāt fero (tulkojumā dzelzs) tika izmantots lai apzīmētu šo īpašību neņemot vērā to, ka lielākajā daļā feroelektrisko materiālu sastāvā nav dzelzs.
Eksperimentāla feroelektriska datu glabāšanas ierīce spēj uzglabāt 4 triljonus bitu uz vienas kvadrātcollas. Šī pilnīgi elektriskā metode atstāj magnētiskos diskus un zibatmiņas tālu aiz sevis.
Šo ierīci izveidoja Dr. Yasuo Cho un Kenkou Tanaka, Japānas Tohuku Universitātē. Ierīce veidota no feroelektriska materiāla, kurā elektrisko polarizāciju var izmainīt izmantojot ārējo elektrisko lauku. Mikroskopiska adata slīd pa materiāla virsmu, veidojot kontaktu ar neskaitāmajiem mazajiem punktiņiem kas atrodas zem tā. Lai uzrakstītu datus uz šīs datu glabātuves, tiek raidīts elektrisks pulss no adatas uz vienu no šiem punktiem tādejādi izmainot tā plaritāti, un tādējādi nodrošinot bināro datu ieraksti.
Cho un Tanaka spēja katru bitu uzrakstīt nieka 12.8 nanometru attālumā, kas kopsummā veidoja 4 triljonus bitu uz kvadrātcollas. Tas vairakkārt pārspēj pat visjaunākos un attīstītākos magnētiskos diskus kas pašlaik pieejami.
Dr. Cho stāsta kādu iztēlojas šīs ierīces nākotni:
„Mēs uzskatām, ka šī feroelektriskā datu glabāšanas sistēma kandidē aizstāt cietos diskus un zibatmiņas, vismaz vietās kur nepieciešams lielu daudzumu datu uzglabāt ierobežotā telpā.”
Inženieriem nācās pārvarēt daudzas grūtības lai sasniegtu šo rekordlielo datu blīvumu. Kad vajadzēja ierakstīt daudz bitu sektoros vienā pēc otra, polarizētie rajoni izpletās viens otrā un apvienojās vienā neskaidrā rajonā. Tas padarīja bitus neskaidrus un bojāja datu glabātavu. Lai to novērstu viņi izdomāja veidu kā paredzēt šādu datu saplūkšanu un samazināja spriegumu lai polarizācija nebūtu tik spēcīga, ka varētu saplūst ar apkārtējiem punktiem.
Lai arī šis datu glabāšanas vieds ir pilnīgi elektrisks, kas nozīmē, ka dati ir pasargāti no to kropļojošajiem faktoriem kādi pastāv magnētiskajiem un termiskajiem datu glabātājiem, šī datu glabātuve vēl prasa daudz darba pirms to varēsim iegādāties. Cho un Tanaka atzīst, ka viņiem vēl jāpalielina daru rakstīšanas un lasīšanas ātrumi, turklāt bitu nolasīšanas kļūmes sasniedz 1,2%, kas ir pārāk liels skaitlis priekš komerciālās ražošanas sākšanas. Tāpat viņiem jāsamazina feroelektriskā materiāla izmaksas, jo materiāli ko viņi pašreiz izmanto laboratorijā ir ļoti dārgi.
And then, of course, there's the ongoing, exponential increase of data storage elsewhere. Cho and Tanaka have quite possibly already tapped the upper limit of what electrical data storage can do, but magnetic storage might still have plenty of room to go. The disk drive maker Seagate, for instance, has said it's technically feasible to one day cram 50 trillion bits per square inch, a data density that would make this ferroelectric achievement look positively quaint by comparison.
Tad, protams, paliek vēl datu kapacitātes palielināšanās citās datu glabāšanas ierīcēs. Cho un Tanaka iespējams jau ir sasnieguši maksimālo kapacitāti elektrisko datu glabātuvēs, taču magnētiskajām glabātuvēm vēl ir diezgan vietas lai izplestos. Piemēram, disku ražotājs Seagate uzskata, ka vienu dienu uz cietajiem diskiem varēs uzrakstīt 50 triljonus bitu uz kvadrātcollu, kas padarītu sasniegumus feroelektrisko datu glabātuves izaugsmē nenozīmīgus.
porn porn porn
