Ievads
Par cik savos pirmajos divos rakstos esmu rakstījis tikai par mūsu kaimiņu lidojošajiem gara darbiem SU-27(Flanker) un MiG-29 (Flucrum) Lūk arī saites http://www.spoki.lv/vesture/MiG-29/214057 un http://www.spoki.lv/foto-izlases/SU-27-un-vina-comi/174725 Tādēļ izlēmu mazliet pamocīties un „Uzcept” par ASV sasniegumiem avio būvē.
Šis būs raksts par dārgāko aviācijas programmu aviācijas vēsturē. Jo ja ko raksta par F 22 (Raptor) tad nedaudz tomēr ir jāapskata visi aspekti un mērķi kādēļ šis unikālais iznīcinātājs ir radīts. Kāpēc tas ir unikāls? Pirmkārt- Uz doto brīdi šis ir vienīgais 5. Paaudzes iznīcinātājs kurš pieņemts bruņojumā, otrkārt – Tas ir vienīgais pilnvērtīgais pēc Stelth tehnoloģijām radītais iznīcinātājs-pārtvērējs, Trešķārt- Cena, viena iznīcinātāja cena ir 200 miljon USD, tas šo lidmašīnu padara par dārgāko savā klasē. Lasītāju varu brīdināt ka ir daudzi fakti ko mēs nezinām un nekad neuzzināsim, tādēļ arī manis atrastās informācijas druskas un secinājumi varētu būt arī neprecīzi. Un arī mani sniegtā informācija ir tikai virspusēja.
Stealth
Tātad Stealth (tulkojums-Slepeni, zagšus) tas ir pasākumu kopums kuru mērķis ir padarīt jebkuru kaujas tehniku mazāk pamanāmu, radiolokācija, infarasakanajā un citos spektros, izmantojot ģeometriskas formas, un materiālus .
Lai kā arī tur nebūtu, taču galvenais princips- BŪT NEPAMANĪTAM principā nav nekas jauns un bijis aktuāls praktiski visos laikos, tamdēļ arī tika izdomātas haki krāsas formas kara tehnika tika krāsota lai pēc iespējas vairāk aplūstu ar apkārtni utt. Taču parādoties Radio peringacijas stacijām (Radars, Radio lokācijas stacija jeb RLS) turpmāk RLS kļuva skaidrs ka ar krāsu vien nepietiks, lai gan arī tā mūsdienas var nedaudz paslēpt no RLS. Lai gan sākums izvērtās visai gauss tieši priekš Stealth tehnoloģijas tajā nozīmē kādā mēs saprotam to tagad.
Viss sākās ar 2 pasaules kara beigām, kad principā RLS bija bērnu autiņos, tās darbības rādiuss bija neliels datiem uzticēties varēja ne vienmēr, turklāt militārie taktiķi ātri vien iemācijās paslēpties no pirmajām RLS versijām piemēram lidot ļoti zemu, vai arī tādos augstumos ka stacija tos vienkārši neatklāj. Taču tad beidzoties Otrajam pasaules karam sākās jauns karš „Augstais Karš” Kurā vienā ringa malā bija Cēlie Komunisma cēlāji, cilvēk mīlētāji un Skaidra ūdens dzērāji PSRS ar pāris Āfrikas draudzīgajām nācijam un bārdaino Fidelu no Kubas kā arī Arābu draugiem, Kuri galvenokārt kalpoja ka izmēģinājuma trusīši jaunajai kara tehnikai, un otrā ringa stūrī Cilvēcīgie Demokrātijas mīlestības un ASV ar saviem čomiem Eiropas puisīšu mīlētājiem, Izraēlas bandu, pēdējie arī kalpoja tam pašam mērķim kuram bija domāti arī Arābu čomi. Katra no pusēm sāka bruņošanos, tika kaldināti plāni kā labāk būtu vienam otru noslānīt, tika radītas jaunas un jaunas tehnoloģijas drīz vien pateicoties jaunām un ātrām lidmašīnā, raķetēm utt. kļuva iespējams tā saucamai globālais karš. Un te nu sākas Stealth vēsture.
ASV parādījās vēlme ieskatīties aiz viņu „Lielā drauga” PSRS dzelzs priekškara no kura nu jau gandrīz10 gadus bija pienākusi visai skopa informācija, loģiski ka viņus interesēja ko Staļinēns ar saviem čomiem ir sastrādājis šinī laika posmā. Ap 1950 gadu Radars jau bija kļuvis tik spēcīgs ka tas spēja atklāt mērķi kas lidoja 10 km augstumā, pārtveršanas un notriekšanas iespējas sasniedza tādas pašas iespējas. Taču par laimi ASV dzīvoja viens ģēnijs Klarens Kellijs Džonsons. Viņa domu gājiens bija vienkāršs izveidot lidaparātu kurš spētu lidot augstāk. Un tā jau 55 gadā gaisā pacēlās pirmais U-2 tā lidojuma augstums bija virs 20 KM, lieliski rādītāji, izlūkdienesti bija vienkārši sajūsmā. Pats lidaparāts bija līdz neprātam vienkāršs tā darbības princips bija kā planierim tikai pieskrūvēts reaktīvais dzinējs, tā ātrums bija 850 km/h. Šķita ka kādu laiku viss gāja no rokas U-2 mierīgi nesodīts strādāja nedarbus CRU labā, Līdz 1960 gadā kā reiz uz maija svētkiem tusiņš beidzās. Virs Svelovskas pilsētas viens U-2 tomēr tika notriekts izmantojot raķeti kuru vadīja labais un pirms neilga laiciņa tik aklais čoms radars, ar pilotu Geriju Powersu pie ruļļiem. Lieki piebilsts ka tas izvērsās par lielu skandālu Baltajā namā, Toties Komunisti bija nu ļoti priecīgi, izlika notriekto nerātneli apskatei visai pasaulei. Pašu Powersam taisnīgā un humānā komunistu tiesa piesprieda 10 gadus jaukajos PSRS cietumos, taču par laimi viņam, PSRS kalnu kūrortos paguva sabūt tikai 2 gadus, 62 gadā viņu repatriēja. Taču laikam jau jāteic ka U-2 svarīgākais atklājums tomēr bija 62 gada, kad tika nobildētas kodolraķetes Kubā. Tieši šīs bildes aizsāka Kubas krīzi, kad visa pasaule nepajokam bija noraustījusies no Kodolkara.
Lai kā arī nebūtu Džonsons saprata ka PSRS ir ļoti tālu attīstījuši savus radarus un raķetes, tādēļ 2 gadus vēlāk viņi radīja jaunu brīnumputnu SR-71 Blackbird tas spēja lidot ne vien tādā paša augstumā ka U-2 ,bet arī 3 reiz ātŗāk nekā U-2. Doma bija tāda ka pie tāda ātruma un tāda augstuma neviena raķete vienkārši nepagūs šo lidaparātu noķert. Lai gan SR-71 tā arī nekad nelidoja virs PSRS, jo risks tomēr bija pārāk liels un arī PSRS spiegi darbojās ļoti labi lai arī informācija ko viņi piegādāja bija niecīga, taču ar to pietika, lai PSRS inžinieri saprastu kas top pie lielā Sema Un tā neliela laika posmā tika rādīts MiG 25 kas nebija tik ātrs ka Blackbird taču tas spēja palidot augstāk un turklāt uzstiept sev līdz 4 tālās darbības rādiusa gais-gais raķetes, kamēr Melnais strazds kūļājās gaisā pilnīgi pliks.
Lai kā arī nebūtu, taču PSRS radaru attīstība bija visai ievērojama 73 gadā Arābu un Izraēlas konfliktā pierādījās ka krievu radari Komplektā ar raķetēm nenogurstoši slānīja zemu lidojošās Ēbreju lidmašīnas turklāt pēdējiem nebija nemaz ko likt pretī tādai uzpariktei un zaudējumi bija milzīgi 19 dienās 109 lidmašīnas tika notriektas kas bija 39% no visas aviācijas. ( par šo karu nedaudz arī ir rakstīts manos iepriekšējos rakstos) Arī Vjetnama atnesa rūgtu pieredzi. ASV vairs nevarēja atļauties tādu izšķērdību un greznību kā tik daudz notriektu lidmašīnu, turklāt notriekto pilotu radinieku gaudas pie pentagona durvīm kļuva neizturamas, bija jāatrod risinājums. Šķiet ASV gudrās galvas beidzot saprata arī to ka nu jau arī kaujas lidmašīnas ir kļuvušas par reālu mērķi un tās ir jāpasargā.
Un tā sākās rosība ap F-117 lieki tas bija pirmais reālais lidaparāts kurš bija būvēts kā neredzams priekš radara. Visu pasākumu komandēja Bens Ričš, star pcitu, viņš bija Džonsosna proteže. Benu Riču uzskata par Stealth tēvu, lai gan šis ideju bija nospēris ,lai cik interesanti nebūt , no Krieviem, konkrēti no fiziķa Ufincova, kurš savos pētījumos apgalvoja ja lidaparātam piešķir šķautņainu formu kas visas veidota no trīsstūriem ,turklāt, noliek tos noteiktā leņķī, kā arī izmantojot materiālus kas absorbē radio starojumu, vai vēl labāk izveido „Lidojošu spārnu”tad lidmašīna spēj kļūt radaram neredzama, aprakstā viss protams tur bija daudz sarežģītāk visādas gudras formulas utt. Bet fakts paliek fakts ka Krievu vadošie aviokonstruktori šīs idejas nosauca par slima kaķa murgiem un lika šim aizvērties. Arī ASV sākumā ar šo lietu bija problēmas jo arī Kellij onkulim šī ideja likās pastulba, un paredzamais F -117 izskats aizdomas tikai pastiprināja. Lai nu kā arī nebūt bet Bens izsita no valsts budžeta vājprātīgo piķi un radīja B-2 Sprit (bumbvedējs) Un F-117. Prakse pierādīja ka B-2 tiešam bija izdevies lai arī nenormāli dārgs 2 miljardi USD tiesa gan daži speciālisti piebilst ka ne jau Stealth tehnoloģija ir B-2 lielākais dārgums bet gan tā precizitāte. Taču F 117 gan izrādījās pilnīgs mēsls, pirmkārt tas lidoja nedroši, otrkārt Balkānu karā par Demokrātiju tika notriekti kā minimums 3 F 117, pats lielākas pārsteigums bija tas ka lidaparāts tika notriekts ar 60 gados Krievijā ražoto zenītraķešu komplektu „Kubs” . Tā nu kļuva skaidrs ka F -117 ar mokām pilda bumbvedēja funkcijas nemaz nerunājot par iznīcinātāja vajadzībā līdz ar to tika atvērta jauna lapaspuse Stealth lidmašīnu attīstībā, Intresani arī ir tas ka Izraēlieši kuri vienmēr ir gribējuši tādas pašas rotaļlietas ka ASV šoreiz atteicās iepirkt šos brīnum putnus, lai arī PR bija nenormāls.
F-22 radīšana (vēsture)
Tātad 1981 gadā ASV valdība beidzot bija izdomājusi kādām prasībām būs jāatbilst nākamās paaudzes lidmašīnām, kuras aizvietos F 15 Eagle. Proti tam ir jābūt maz pamanāmam, daudzfunkcionālam, un aprīkotam ar nākotnes tehnoloģijām.
1986 gadā tika izsludināts konkurss, un tā paša gada oktobrī tika atlasītas 2 komandas kuras sacentīsies par tiesībām ražot 5 paaudzes iznīcinātāju un laimīgie bija Komanda Lokheed/Boeing/General Dynamic un Northrop/McDonnell Douglas . Komandu uzdevums bija 50 mēnešu laikā radīt katrai pa 2 eksemplāriem lidojošu rotaļlietu. Un tā 90 gadā katra komanda atrādīja savus prototipus YF-22 un YF23. Lidmašīnu izstrādāšana jau izrādījās nenormāls naudas pumpis, lai kaut cik ieekonomēt nācās atteikties no Sānu RLS (radio lokācijas sitēmas) no OLS (optikās Lokācijas sistēma) Abu lidmašīnu starpā notika spraiga cīņa tomēr 1991 gada 23 aprīli ASV gaisa spēki par uzvarētāju pasludināja YF-22 ko piedāvāja Lokheed/Boeing/General Dynamic.
Un tā pirmā Serjveidā ražotā Lidmašīna gaisā pacēlās 1997 gada 7 septembrī. Lai gan reāli sērijveidā to sāka ražot tikai 2001 gada 14 janvārī un tikai 2003 gadā pirmais lidaparāts nolaidās bāzē „Nellis” Līdz 2004 gadam tika uzbūvēts 51 eksemplārs. Lielais laika sprīdis ir izskaidrojams droši vien ar to ka lidmašīna beidzot bija jāapvelta ar kaut cik sakarīgu RLS, lai gan no OLS biuja jātsakās pa visam. Bija paredzēts vēl iepirkt pāris simtus šo dārgo rotaļlietu, taču ekanomiskā krīze pārvilka diezgan treknu svītru Pentagona onkuļu delīrija sapņiem un likt uzsvaru uz F 35 attīstīšanu un izstrādi, kas ir paredzēts ka būs daudz lētāks.
Lidmašīnas īpašības
Radot šo lidmašīnu lielākais uzsvars tika likts uz lidmašīnas dzīvīgumu, tai ir jābūt nepamanāmai un „jākož” nāvējoši lai to sasniegtu tiek īstenots princips „First look – First kill” (pirmais ieraugi- pirmais iznīcini” Lai to visu sasniegtu viss kaujas ekipējums ir paslēpts Fizelāžā. Lai gan lidaparātam ir arī ārējie bumbu piekares punkti, tas gan padara lidmašīnu redzamāku pretiniekam, taču tas ir nepieciešam lai saglabātu šo aparātu universālu.
Planieris.
Nu šeit nu viss tiešām ir aviācijas nākotne, 60% visas lidmašīnas ir izgatavota no kompozīt materiāliem, bagātīgi izmantota Oglekļa šķiedra, invara sakausējumi (ļoti dārgs materiāls), Radio absorbējošie materiāli. Arī formas ir veidotas lai maksimāli efektīvi izkliedētu elektromagnētiskos viļņus, visas lūkas, atveres un šuves ir veidotas zāģveida formā. Arī pats korpus ir veidots lai spētu izturēt pa kādam trāpijam ar šķembu aizdedzinošo 30 mm lādiņu. Lai gan uzreiz jau ir parādījušies skeptiķi kas uzskata ka dzīvīgums ir apšaubāms.
Dzinēji
Dzinēji mazajam putnelim ir vieni no spēcīgākajiem savā klasē, tie ir Pratt&Whitney F119-PW-100 digitāli vadāmi, ar maināmu vektoru vertikālajā plaknē. To vilkme bez forsāžas ir 11000 kg, Forsāžas režīmā 15800 kg. Dzinēji ļauj „Raptoram” sasniegt un lidot virsskaņas ātrumā neforsējot dzinējus. Tādai iespējai ir ļoti lieli plusi piemēram degvielas ekonomija, lidojot bez forsāžas lidmašīna ir mazāk pamanāma utt. Dzinēju sprauslas ir saplacinātas un izgatavotas no speciāla keramiskā materiāla kas absorbē radio viļņus, tas ir darīts lai samazinātu un izkliedētu karstumu, kas nāk no dzinēja līdz ar to tas samazina infrasarkano starojumu un lidmašīnu ir grūtāk pamanīt šinī diapazonā, taču šai konstrukcijā ir mīnus, tā tomēr samazina dzinēja jaudu. Tie kas te reizēm fantazē uz reiz varu teikt nav nekādu mistisku slāpekļa dzinēja gāzu dzesētāju.
Avionika un elektronika
Lidmašīna aprīkota ar RLS AN/APG-77 kurai signālu nodrošina manā pirmajā raksta pieminētais AFAR(Aktīvais fāzētās antenas režģis) tas sastāv aptuveni no 1500 uztvērēj raidošajiem elementiem, kā arī sānu RLS ( tos piekarināja vēlāk). Lidmašīna spēj arī uztvert citu lidaparātu RLS raidītos signālus. Parastu iznīcinātāju šī sistēma spēj atklāt no 270-300 km attālumā. Spārnoto raķeti līdz 150, Virszemes mērķus līdz 70. Pati lidmašīnas elektronika ir veidotā tā lai maksimāli maz izstarotu elektromagnētisko starojumu. Lidmašīnas dators principā pats ir spējīgs, izvēlēties primāros mērķus un vajadzības gadījuma tos iznīcināt. Tas analizē visu lidojumu brīdina pilotu par jebkuru nestandarta situāciju, labo kļūdas, kā arī neļauj pašam pilotam tādās iekļūt. Vajadzības gadījumā ja pilots ir aizdzēries vai aizgulējies, tas pats sevi spēj arī nosēdināt.
Secinājumi
1. Vai F-22 ir labākais iznīcinātājs pasaulē uz doto brīdi? Atbilde ir - jā tas ir labākais, taču tā pārsvars ir ļoti mazs salīdzinot ar 200 miljoniem ko tas maksā. Turklāt vērojot ātrumu ar kādu šobrīd attīstās tehnoloģijas pasaulē, šis iznīcinātājs ātri noveco. Uz doto brīdi Krievija jau dažās jomās pat ir priekšā kaut vai tas pats OLS, no kā F-22 bija spiests atteikties lai samazinātu izmaksas. Arī manevrēt spēja ir upurēta lai gan tas patecoties jaunajam dzinējam spēj izpildīt manevru Cobra un Zvans, kas agrāk bija pa spēkam tikai Krievu iznīcinātājiem.
2. Vai F-22 ir radariem neredzams, jā tas ir neredzams. Taču lieta tāda kad tanī brīdi tiklīdz ASV paziņoja ka tām ir Stealth visas lielvalstis sāka automātiski strādāt pie radariem kas to atklātu. Piemēram Krievijas jaunākajiem radariem ir palielināta darbības frekvence, turklāt pats vienkāršākais variants ir saslēgt visas radaru stacijas vienā tīklā. Ir izveidotas principiāli jaunas metodes kā efektīvāk atklāt lidaparātus. Piemēram infrasarkanais diapazons. Tā pat lidaparātu ir pēc gaisa turbulences sliedes ko tas aiz sevis atstāj, un protams satelīt novērošan, tiesa tas vairāk attiecas uz stratēģiskajiem Bumbvedējiem B-2.
3. Uz doto brīdi F-22 borta dators ir pats spēcīgākais kas jebkad uzstādīts iznīcinātājam. Principa tas pats spēj vadīt lidaparātu bez cilvēka palīdzības. Tādējādi daudzi pasaules vadošie speciālisti uzskata ka nākamās paaudzes lidaparāti iespējams vispār iztiks bez pilota. Jo tehnoloģijas ir aizgājuša tik tālu kad cilvēks vairs nav neaizvietojams. Lieliski to var redzēt cik efektīvi ASV izmanto Bezpilota lidaparātus Afganistānā. To galvenais plus ir spēja ilgstoši palikt gaisā, un absolūti nekāda riska priekš cilvēka. Taču tos pagaidām uzbrukumā vada cilvēka roka. Nākotnes lidaparāts pats spēs pieņemt lēmumu, kad uzbrukt un pat arī izplānot uzbrukumu.
4. Runājot par visu šo Stealth projektu gribētu pieminēt izmaksas kā jau ziniet F-22 maksā 200 miljonus uz doto brīdi ASV rīcībā ir 166 šāda tipa lidaparāti, katra šīs lidmašīnas lidojuma stunda, pēc ASV laikraksta „The Washington Post” teiktā ASV nodokļu maksātājiem izmaksā 44 tūkstošus USD. (Lai arī tas ir vienkāršs apkopē un par 1 stundu lidojuma tas prasa 30 stundas apkopes darba) plus B-2 kas ir vispār pats dārgākais kas vispār prot lidot 2 miljardi USD par lidmašīnu uz doto brīdi ir uzbūvēta 21 vienība, viens tiesa ir nokritis. Un tad F-117 uzbūvētas ir 64 vienības un katra lidaparāta cena ir 111 miljoni USD. Taču visa programma kopā ASV valdībai ir izmaksājus pēc kaut cik oficiālas informācijas aptuveni 70 bilioni USD. Es nezinu cik tas ir nuļļu aiz tā 70 un tādu ciparu es nespēju nemaz aptvert. Bet tas ir daudz. Izskatās ka nākotnē izvumi tikai augs jo vēl jau ir F 35 Lightning. Paredzamā vienības cena ir 96 miljonu USD. Taču šķiet ka šo viņi arī gatavojas pārdot Lielbritānijai un Izraēlai.
Nobeigumā varu tikai pieminēt, ka šis raksts ir mans subjektīvais viedoklis, secinājumi ir izdarīti no manis atrastajiem materiāliem (kas ir visai skopi) un citu cilvēku viedokļiem. Ja kādam ir kas papildināms vai labojams droši komentējiet. Raksta beigās pievienoju bildes ar rakstā pieminētajiem lidaparātiem un video vienā F22 demonstrē augstākās pilotāžas figūras otrs ir vienkārš mūzikas video.
