›

Elektrotehnika u.c.6

98 0

Autors: NightInBlood Elektrotehnika u.c.

Kvēlspuldze ir mākslīgais... Autors: NightInBlood Elektrotehnika u.c.

Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs. Elektriskā strāva plūst caur tievu kvēldiegu, to sakarsējot, ierosinot tā molekulas un atbrīvojot fotonus. Stikla balons neļauj gaisa skābeklim piekļūt pie kvēldiegam, kurš pretējā gadījumā ātri sadegtu oksidēšanās dēļ. Kvēlspuldžu labums ir tas, ka tās var izgatavot ar darba spriegumiem plašā diapazonā, sākot no dažiem voltiem līdz vairākiem simtiem voltu. Relatīvi zemās gaismas atdeves dēļ, kvēlspuldzes pakāpeniski tiek aizstātas ar kompaktajām luminiscences lampām, augstspiediena gāzizlādes lampām, gaismas diodēm un citām ierīcēm. Brazīlija un Venecuēla bija pirmās valstis, kuras mēģināja izskaust kvēlspuldzes jau 2005. gadā. Austrija ir paziņojusi, ka tā izskaudīs kvēlspuldzes, dodot priekšroku kompaktajām luminiscences lampām līdz 2010. gadam. Šie ierosinājumi ir sastapušies ar kritiku tādēļ, ka ir samanīti kompakto luminiscences lampu trūkumi, tādi kā klienta drošība, vides jautājumi (kompaktās luminiscences lampas satur nelielu daudzumu dzīvsudraba), kompakto luminiscences lampu izstarošanas spektrs, lēna palaišana aukstā laikā, palielinās lampu izmaksas un augsta izmaksa lampām ar gaismas regulēšanas iespēju.

izveidot rakstu izveidot testu

1802 gadā Hamfrijs Deivijs... Autors: NightInBlood Elektrotehnika u.c.

1802. gadā Hamfrijs Deivijs izveidoja pirmo kvēlspuldzei līdzīgo gaismas avotu, laižot elektrisko strāvu caur tievu platīna stieplīti. Šis gaismas avots nebija pietiekami gaišs un nebija pietiekami ilgmūžīgs, lai būtu praktisks, bet tas bija labs iesākums eksperimentu virknei turpmākajos 75 gados līdz Tomasa Edisona 1879. gadā patentētajai pirmajai praktiskajai kvēlspuldzei. 1840. gadā, britu zinātnieks Vorens de la Rū ieslēdza platīna stieplīti vakuuma caurulē un caur to laida elektrisko strāvu. Šīs ierīces ilgmūžība jau bija lielāka. Kaut arī projekts bija izdevies, augstās platīna izmaksas darīja to nederīgu praktiskai komerciālai izmantošanai. 1841. gadā Frederiks de Moleins no Anglijas reģistrēja pirmo patentu kvēlspuldzei ar akmeņogļu pulveri kvēldiega vietā. Angļu fiziķis un ķīmiķis Džozefs Vilsons Svans 1873. gadā demonstrēja strādājošu spuldzi, kuras konstrukcijā tika izmantots oglekļa šķiedras kvēldiegs.

Elektronu lampa jebkura... Autors: NightInBlood Elektrotehnika u.c.

Elektronu lampa — jebkura elektriskās izlādes lampa, kurā viens vai vairāki elektrodi izdala elektriskos lādiņus termoemisijas rezultātā. Parasti par elektronu lampu jeb radiolampu pieņemts saukt vakuumierīci, kurā elektrisko strāvu rada elektroni, kurus emitē karsts katods un uztver viens vai vairāki auksti elektrodi, kas ir zem pozitīva sprieguma attiecībā pret katodu. (Ārprātā gudri uzrakstīts, kam īpaši interesē- iesaku paņemt vārdnīcu, bez tās neiztikt)

Parādību kas ir pamatā gandrīz... Autors: NightInBlood Elektrotehnika u.c.

Parādību, kas ir pamatā gandrīz katras radiolampas darbībai, atklāja pazīstamais amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons. 1883. gadā, mēģinot uzlabot savas elektriskās spuldzes, viņš ievietoja spuldzes balonā kvēldiega tuvumā papildus metālisku plāksnīti, kas ar kvēldiegu nesaskārās. Edisons konstatēja, ka, pieslēdzot plāksnītei baterijas pozitīvo polu, ķēdē plūst strāva, kaut gan no spuldzes balona gaiss bija izsūknēts. Savukārt, pieslēdzot plāksnītei negatīvo polu, strāva ķēdē nebija novērojama. Savā vārdā nosaukto efektu — elektriskās strāvas vienvirziena plūšanu vakuumā — Edisons tā arī neprata izskaidrot. Tomēr Edisonu var uzskatīt par pirmās diodes radītāju, kaut arī nekādas praktiskas nozīmes tolaik šai ierīcei nebija. Edisona efekts tika izskaidrots daudz vēlāk, tikai pēc elektronu atklāšanas 1897. gadā un to nosauca par termoelektronu emisiju.

Televizors jeb televīzijas... Autors: NightInBlood Elektrotehnika u.c.

Televizors jeb televīzijas uztvērējs ir elektroniska ierīce, kas paredzēta televīzijas pārraižu uztveršanai un demonstrēšanai, kā arī attēla un skaņas attēlošanai no dažādiem videosignāla avotiem.

Pirmās televīzijas sistēmas... Autors: NightInBlood Elektrotehnika u.c.

Pirmās televīzijas sistēmas izmantoja mehānisku attēla izvērsi, bet televīzijas signāls tika pārraidīts pa vadiem. Pirmo elektromehānisko televizoru patentēja vācu students Pauls Gotlībs Nipkovs 1884. gadā. Tā galvenās sastāvdaļas bija plakana neona lampa un rotējošs disks ar daudziem sīkiem noteiktā secībā izvietotiem caurumiņiem (tā saucamais Nipkova disks). 20. gadsimta sākumā tika izgudrots televizors ar mehānisko spoguļizvērsi. To izgudroja Pēterburgas tehnoloģiskā institūta profesors Boriss Rozings 1911. gadā. Viņa skolnieks Vladimirs Zvorikins vēlāk emigrēja uz ASV, kur 1928. gadā patentēja pirmo spoguļizvērses televizoru. Pēc elektronstaru lampu izgudrošanas radās iespēja televizoros pielietot elektronisko izvērsi un iegūt attēlu uz luminiscējoša ekrāna. Šie televizori jau bija daudz līdzīgāki mūsdienās pazīstamajiem. Latvijā pirmie televizori parādījās 20. gadsimta 50. gadu vidū. To kineskopi bija niecīgu izmēru un attēla palielināšanai bija jāizmanto speciālas ar ūdeni pildītas lēcas. Televīzijas tehnika strauji attīstījās un pamazām televizori ienāca ikkatrā ģimenē. 70. gadu vidū tika uzsāktas krāsainās televīzijas pārraides un sākās melnbalto televizoru nomaiņa pret krāsainajiem. Sākumā krāsainajos televizoros lietoja speciālus krāsainos kineskopus. Mūsdienās ir arī citas tehnoloģijas — plazmas displeji, šķidro kristālu displeji un citas, piemēram, projekcijas televizori. Mūsdienās analogos televizorus sāk aizstāt digitālās televīzijas uztvērēji. Latvijā digitālās televīzijas testa pārraides uzsāktas 2002. gada maijā. Pēc uzbūves digitālie televizori maz atšķiras no analogajiem, vienīgi satur papildus digitālā signāla atkodēšanas bloku.

Analogais dators angļu analog... Autors: NightInBlood Elektrotehnika u.c.

Analogais dators (angļu: analog computer) ir datora veids, kas izmanto elektriskās, mehāniskās, hidrauliskās vai citas fizikālās īpašības, lai modelētu problēmu, kura jāatrisina. Šajā datorā katrai matemātiskai operācijai parasti atbilst kāds fizikālais likums, kas nosaka matemātisku atkarību starp ieejas un izejas fizikālajiem lielumiem. Salīdzinot ar ciparu (digitālajiem) datoriem, analogie datori ir vienkāršāki, ar lielu ātrdarbību, tos viegli programmēt, tomēr to pielietošanas jomas ir šauras un rezultāti nav tik precīzi. Pārejot no viena veida uzdevumiem uz citiem, nepieciešams izmainīt datora struktūru. Visbiežāk sastopami ir elektriskie analogie datori. Ir arī hibrīdie datori, kuros ciparu dators apvienots ar analogo.

Pirmie analogie datori bija... Autors: NightInBlood Elektrotehnika u.c.

Pirmie analogie datori bija mehāniskie, kurus galvenokārt izmantoja astronomijā. Logaritmu lineālu, kuru izmantoja reizināšanai un dalīšanai, arī var uzskatīt par analogo datoru. Tas tika izgudrots 17. gadsimtā pēc logaritma jēdziena ieviešanas. 1927. gadā Venevers Bušs (Vannevar Bush) Masačūsetsas tehnoloģiskajā institūtā (MIT) izgatavoja analogo datoru, kas varēja atrisināt vienkāršus vienādojumus. 1930. gadā viņš izstrādāja "diferenciālā analizatora" prototipu, kas darbojās ar elektrodzinējiem, bet iekšā bija pilnībā mehānisks. Tas varēja risināt difenenciālvienādojumus (??!!!) ar integrēšanas palīdzību. 1935. gadā Bušs izveidoja otro versiju, kurā zobratus pārbīdīja elektromehāniski, un kurā instrukcijas tika nodotas ar papīra lentes palīdzību. Otrā diferenciālā analizatora masa bija 100 t. Šo mašīnu viņš patentēja. Mūsdienās analogos datorus gandrīz pilnībā nomainījuši ciparu datori to universāluma dēļ.

Personālais dators ir jebkurš dators, kura cena, izmērs un veiktspēja ir pielāgota individuālai lietošanai un ir paredzēta speciāli gala patērētājam, kurš ar šo iekārtu var darboties patstāvīgi un neatkarīgi. Mūsdienās Personālais dators var būt gan kā galda dators, portatīvais jeb klēpjdators vai planšetveida dators. Vispopulārākās operētājsistēmas personālajam datoram ir Microsoft Windows, Mac OS un Linux, kamēr vispopulārākais mikroprocesors ir x86 tipa. Personālā datora programmnodrošinājum pamatā sastāv no teksta redaktoriem, tabulu redaktoriem, datubāžu programmām un spēlēm, kā arī no neskaitāmām cita veida programmām. Mūsdienās personālajam datoram ir ātrgaitas vai iezvanpieejas interneta pieslēgums, kas ļauj lietotājam piekļūt vispasaules tīmeklim un daudzu citu veidu resursiem. Personālais dators var būt gan kā mājas dators, gan kā darba dators, kas atrodas lietotāja darba vietā un ir saslēgts lokālajā tīklā ar citiem darba datoriem. Atšķirībā no agrīnajiem personālā datora lietotājiem, kuriem bija pašiem jāraksta datorprogrammas lai varētu produktīvi izmantot savu datoru, mūsdienās datora lietotājiem ir plaša pieeja komerciālajām un nekomerciālajām datorprogrammām, kuras ir viegli instalējamas un saprotamas.

Paldies, ja izlasīji, cerams, ka bija daudznmaz vērtīgs raksts.

«‹ 1 2 »›

98 0 6 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0