Pašlaik S. Zeņins izstrādā iekārtu, kas pēc datorprogrammas strukturēs visu organisma ūdens vidi. Mūsu supermolekulu kompozīcijas zīmējums ir ļoti individuāls, neatkārtojams tāpat kā pirkstu nospiedumi. Zinātnieks uzskata, ka netālā nākotnē dzemdību namos vienlaikus ar asins grupas noteikšanu tiks fiksēts arī individuālais, vēl ne ar ko nesabojātais asinīs esošā ūdens informatīvais portrets. Augošam un jau pieaugušam cilvēkam pēc izmaiņām šajā portretā var nekļūdīgi diagnosticēt slimību. Turpmāk jaundzimušā organisma ūdens normālā strukturālā stāvokļa matrica ļaus veikt organisma stāvokļa monitoringu bērnam un pieaugušajam. Un, parādoties nevēlamām asinīs esošā ūdens struktūras atkāpēm no "normas", būs iespējams izmantot organisma ūdens struktūru koriģējošas iedarbības metodes, atgriežot to un atbilstoši visu organismu normālā stāvoklī. Ūdens programmēšana šajā gadījumā notiks, nevis uzdodot kaut kādu starprezultātu, bet galīgo mērķi – noteiktu organisma sistēmu pilnīgu veselu stāvokli. Ja atceramies hēlija neona lāzera darbības principu (par to teikts lekcijā "Lingvistiskā viļņu ģenētika) ģenētiskās informācijas nolasīšanā no placentas, nabas saites asinīm vai cilvēka bērnības fotogrāfijas, lai atgrieztu cilvēkam veselību, tad redzams, ka S. Zeņinam un P. Garjajevam ir metodoloģiski vienāda pieeja veselības problēmām. (Atcerēsimies, ka P. Garjajevs runā par hēlija neona lāzera spēju nolasīt ģenētisko informāciju no organismiem, šūnām, DNS, RNS un olbaltumvielām. Šī ģenētiskā, fotonu spinu informācija pēc tam tiek pārveidota elektromagnētiskā izstarojumā, saglabājot ģenētisko informāciju. Tālāk ģenētiskā informācija tiek ievadīta recipienta organismā, viņa šūnu iekšējā šķidrumā. Uz šīs bāzes tiek realizēta programmējama veselības stāvokļa vadība un korekcija, piemēram, slimam vai vecam cilvēkam).
Cilvēks nāks pie ārsta, lai viņu noskaņotu uz veselību un jaunību. Šāda pieeja ārstēšanai raksturīga informatīvajai medicīnai, kas jau sākusi attīstīties un kurai pieder nākotne. Pēc profesora S. Zeņina domām mēs stāvam uz divu medicīnas novirzienu – tradicionālās un informatīvās medicīnas apvienošanās sliekšņa, kas novedīs pie fundamentālās medicīnas (4).
5. Ūdens šūnu uzbūve
Ūdens strukturālo stāvokļu un tā atmiņas mehānismu pētījumi lika zinātniekiem izdarīt secinājumu, ka tieši ūdens šūnveida uzbūve bija šūnveida organismu rašanās pamatā. S. Zeņins salīdzina ūdens šūnu ar organisma šūnu un uzskata, ka var runāt par ūdens šūnveida uzbūvi. Ūdens matricā jau ir ielikts viss, kam jābūt dzīvajā šūnā. Ne velti Leonardo da Vinči teica, ka dzīvība ir apgarots ūdens. Pēc S. Zeņina domām, šūnu organismiem dzimstot, nevis šūna piepildījās ar ūdeni, bet ūdens, kam jau bija šūnveida struktūra, pats savāca nepieciešamos dabiskos organiskos savienojumus savu šūniņu stabilas eksistences nodrošināšanai. Ūdens spēju nodot izmaiņas šūnu struktūrā no klastera klasterim S. Zeņins saista ar turpmāko dzīvo organismu šūnu spēju vairoties. Tikai ūdenī vairošanās notiek nevis ar dalīšanos, bet ar klasteru struktūras izmaiņām mijiedarbības ceļā un nododot informāciju, t.i., jaunu ūdens šūnu rašanās reduplikācijas ceļā (divkāršošanās, precīza informācijas kopēšana un tālāk nodošana).Zinātnieks konstatē, ka bez spējas vairoties ūdenim piemīt tādas fundamentālas bioloģisko dzīvības formu īpašības kā variabilitāte (mainīgums) un iedzimtība (atmiņa). Īslaicīgas izmaiņas šūnas apvalkā, kas neskar tās iekšējo struktūru, S. Zeņins salīdzina ar spēju piemēroties apkārtējās vides izmaiņām. Ilgāka laika iedarbības rada neatgriezeniskas struktūras elementu iekšējā izvietojuma izmaiņas ūdens šūnās, t.i., notiek pilnīga ūdens pārvēršanās vai sava veida "sugas maiņa", lai nodrošinātu "izdzīvošanu" mainīgos apstākļos, kas ir salīdzināms ar variabilitātes procesu.Novērojot iedarbības, kas maina ūdens struktūru, S. Zeņins varēja izdarīt šķietami paradoksālus secinājumus. Zinātnieks apgalvo, ka šādiem strukturāliem pārkārtojumiem svarīgāka ir nevis stipra, bet supervāja iedarbība, kad svarīgs ir nevis iedarbības enerģijas lielums, bet punktu daudzums un atlase, kuros notiek iedarbība. Šajā sakarā nevar neatcerēties lielā Lao Czi vārdus par to, ka vājais uzvar stipro un klusais uzvar skaļo.
Šo secinājumu apstiprina arī V. Kaznačejeva, L. Mihailovas, F. Poppa pētījumi. Pēc viņu domām svarīga ūdens īpašība ir tāda, ka gaismas iedarbībā notiek pastāvīga elektronu ierosināšana. Elektroni tiek ierosināti un spontāni atgriežas iepriekšējā stāvoklī, emitējot enerģijas kvantu (fotonu). Citiem vārdiem, metaforiskā nozīmē var teikt, ka ūdens ir "gaismas nesēja vide" vai "koncentrēta gaisma".
