Google mākslīgais intelekts (visticamāk tas ir kārtējais neironu-tīkls, aut.piez.) atpazīst krūts vēzi labāk kā pieredzējis ārsts.
Pētījums, ko publicēja žurnālā Nature, parādīja, ka mākslīgais intelekts var palielināt krūts ļaundabīga audzēja skrīninga precizitāti, ar kuru, kā apgalvo (…kurš?) saskaras vidēji katra astotā sieviete.
Izpētot mammogrammas, Google mākslīgā intelekta sistēma sevi parādīja ne sliktāk kā pieredzējuši dakteri un uzrādīja precizitātes paaugstināšanas un kļūdu samazināšanas potenciālu.
Pēc Amerikas onkoloģijas biedrības datiem, radiologi palaiž garām aptuveni 20% krūts vēža gadījumus un puse visu sieviešu, kuras veikušas skrīningu pēdējo 10 gadu laikā ir ar kļūdaini diagnosticētu it kā ļaundabīgu audzēju.
Šo mākslīgā intelekta sistēmu izstrādāja kompānija DeepMind (2014.gadā to iegādājās holdings Alphabet ar Googlle Health).
Projekta komanda, kurā ietilpa pētnieki no Londonas Impērijas koledžas (Imperial College London) un Britu nacionālās veselības aizsardzības (Britain’s National Health Service), veica sistēmas apmācību ar desmitiem tūkstošu mammogrammu analīzi, lai iemācītu sistēmu atpazīt ļaundabīgu piena dziedzeru audzēju. Pēc tam viņi salīdzināja sistēmas darības rezultātus ar pieejamiem 25 856 mammogrammu rezultātiem no Lielbritānijas un 3 097 mammogrammu rezultātiem no ASV. Pētījums parādīja, ka mākslīgā intelekta sistēma var identificēt krūts dziedzera vēzi ar tikpat lielu precizitāti kā pieredzējuši radiologi, pie tam ar mazāku kļūdaini pozitīvu rezultātu par 5,7% ASV grupas analīzēs un par 1,2% Lielbritānijas grupā. Samazinājās arī kļūdaini negatīvi rezultāti, kur testi kļūdaini tiek klasificēti kā normāli - par 9,4% ASV grupas analīzēs un par 2,7% Lielbritānijas grupā.
Atšķirības atspoguļo mammogrammu nolasīšanas metodes. ASV testi tiek veikti katrus 1-2 gadus un to rezultātus nolasa viens radiologs. Lielbritānijā testus veic katrus trīs gadus un tiek interpretēti ar diviem radiologiem. Ja viņi nenonāk līdz kopīgam lēmumam, tad konsultējas vēl ar trešo speciālistu.
Atsevišķā testā pētnieku grupa salīdzināja mākslīgā intelekta sistēmu ar sešiem radiologiem un atklāja, ka tā ir precīzāka krūts ļaundabīgā audzēja atklāšanā.
Ideja par datoru izmantošanu, lai uzlabotu diagnostikas precizitāti un precīzāk atrastu ļaundabīgus audzējus, nav jauna.
Sistēmas, kas automātiski atpazīst ļaundabīgus audzējus ir plaši sastopamas klīnikās, kur veic mammogrāfiju, bet tās nav spējīgas paaugstināt diagnostikas precizitāti reālā praksē.
Problēma ir tā, ka šīs sistēmas ir iemācītas atpazīt to, ko radiologi jau tāpat redz, turpretī mākslīgais intelekts mācās atpazīt vēzi, pamatojoties uz daudzu tūkstošu mammogrammu rezultātiem un spēj saskatīt niansētas pazīmes, kuras pēc pētnieku domām nesaskata cilvēks un viņa smadzenes.
Pētījumam ir daži ierobežojumi. Lielākā daļa testu tika veikti, izmantojot aparatūru, lai vizualizētu vienu un to pašu tipu, un ASV pacientu grupā bija ļoti daudz pacientu ar apstiprinātiem krūts dziedzera audzējiem.
Man personīgi šāds pētījums šķiet pievilkts aiz ausīm, lai palielinātu savu pētījumu nozīmi. Bet esmu par pētījumiem - daudziem un uzticamiem 
