Sveiki.
Pēc Darvina teorijas mēs laika gaitā esmu attīstijušies un par to es arī nedaudz tad pastāstīšu. Takā ja kautko nezinājāt tad uzzināsiet.
Jau gadsimtiem ilgi cilvēku ir interisējusi cilvēces rašanās, bet uz šo jautājumi nav viegli atbildēt, jo ir daudz dažādas spēcīgas teorijas. Ir cilvēki, kas tic, ka pasauli ir radijis Dievs, ir arī tādi, kas tic, ka pasauli un cilvēci radija zaļie draugi no Marsa - Citplanētieši un tomēr man vel, jo projām liekas, ka patiesākā ir Darvina teorija.
Ir bijuši šādi attīstības posmi:
* Ramapiteks radās aptuveni,
* Australopiteks,
* Homo habilis - prasmīgais cilvēks,
* Homo erectus - stāvus ejošais cilvēks,
* Homo neanderthalensis ,
* Homo Sapiens – mūsdienu cilvēks.
Hmm ar ko mēs atšķiramies no cilvēkveidīgajiem pērtiķirm - mūsu tuvākajiem radiem?
Acīm redzot mums ir salīdzinoši mazāk apmatojuma.
Mums ir salīdzinoši lielākas smadzenes.
Mums nav ilkņi, laigan tas būtu nepareizi teikts mums ir mazāki zobi tāds kā ilkņu trūkums.
Atšķirība ir arī apaugļošanās procesā. Cilvēku mātītes var apaugļoties jebkurā gadalaikā.
Protams mēs arī nestaigājam uz četrām.
Kā zināms piem. gorillas staigā atbalstoties uz priekšējām ekstremitātēm, laika gaitā šī gaita attīstijās līdz brīdim kad mēs izveidojāmies tādi kādi esam, kājas mums ir garākas nekā rokas un ir izveidojusies stāja un līdzsvara sajūta, kas mums neļauj nokrist un ļauj staigāt uz divām, to sauc par bipedālismu.
Nedaudz par katru attīstības pakāpi:
Ramapiteks.
Ramapiteks ir viena no agrīnajām pērtiķu kārtām būtnēm, kura aptuveni pirms 15 miljoniem gadu piemērojās dzīvei atklātā vidē. Rampiteksi staigāja atpalstoties uz priekšējām ekstremitātēm.
Australopiteks.
Tā teikt (cilvēkpērtiķi).
Australopiteks ir izmiris cilvēkpērtiķis, kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes.
Australopiteki pārstāv atsevišķu, izzudušu pērtiķu kārtas ģinti. Australopiteksi parādijās Āfrikā aptuveni pirms 4 miljoniem gadu. Apmēram pirms 3-2,5 miljoniem gadu no vienas sugas attīstījās pirmās cilvēkveidīgās būtnes, kas piederēja pie Homo ģints. Tiek uzskatīts, ka Australopiteki izmira dēļ to augstāk attīstītajiem pēctečiem,
Homo habilis.
Homo habilis ir t tā sauktais prasmīgais cilvēks.
Senākais zināmais Homo ģints pārstāvis.
Visticamāk, ka Homo habilis attīstijies Āfrikas austrumos un augums nav pārsniedzis 1,5m . Pēc kaulu uzbūves ir uzskatāms, ka šī ''prasmīgā cilvēka'' gaita ir līdzinājusies mūsdienu cilvēka gaitai.
Homo erectus.
Homo erectrus bija ''stāvus staigājošais cilvēks''.
Viņam atšķirībā no viņa priekšteča bija lielāks un masīvāks ķermenis.
Lielākais iespējamais augums ko šis '' stāvus staigājošais cilvēks'' varēja sasniegdt, bija 1,8m.
Šī, teiksim, būtne jau staigāja gluži kā Homo Sapiens.
Homo neanderthalensis.
Šis Homo neanderthalensis pēc ķermeņa uzbūves visvairāk līdzinās mūsdienu cilvēkam. Kā atsevišķa Homo ģints suga neandertālieši pastāvēja pirms 200 000-30000 gadu. Neandertālieša fiziskā uzbūve no mūsdienu cilvēka uzbūves atšķiras tikai ar nedaudz masīvāk veidotu ķermeni un galvaskausa formas arhaiskām iezīmēm.Šim mūsu priekštecim bija liels smadzeņu apjoms, lielāks nekā Homo Sapiens vidējais smadzeņu lielums.
Homo Sapiens.
Homo sapiens ‘’saprātīgais cilvēks’’ Ar Homo sapiens parādīšanos noslēdzās antropoģenēzes process un iezīmējās jaunas, būtiskas parādības cilvēces aizvēsturē.
Ceru, ka neko neaizmirsu (:
