Cilvēces sasniegumi10

Francūzis Pauls Cornu savā helikopterā (1907). Šis helikopters bija pirmā brīvi lidojošā mašīna (oficiāli), kura, lai paceltos gaisā, izmantoja propellerus nevis spārnus. Pirmajā lidojumā tā pacēlās vien nieka 0,3m virs zemes un gaisā noturējās 20 sekundes.

Konveijers. 1903. gadā Henrijs Fords nodibināja auto koncernu, nosaucot to savā vārdā - "Ford".Henrijs Fords bija viens no pirmajiem, kas izmantoja konveijera ražošanu, lai atvieglotu ražošanu, palielinātu apjomus, samazinātu izmaksas.

Relativitātes teorija -izmaiņas priekšstatos par telpu un laiku. 1905. gadā parādījās jauna fizikas teorija, kas nebija savienojama ar ierastajiem priekšstatiem. Tā bija Einšteina speciālā ralativitātes teorija. Speciālās relativitātes teorija izskaidroja vairākas dīvainas parādības. Tā balstījās uz pieņēmumiem, kas no klasiskās fizikas viedokļa nebija savienojami. Einšteina teorijā vienlaicīguma jēdziens kļuva relatīvs. Otrs neparasts secinājums, ko ļāva izdarīt jaunā teorija, bija slavenā formula E=mc2. Einšteina formula rāda, ka sīkākajās vielas daļiņās ir ieslēgts milzīgs daudzums enerģijas. Traģiska liecība par labu šim atklājumam bija kodolsprādziens virs Hirosimas – tur enerģijā pārvērtās 0,7 g vielas, un ar to pietika, lai iznīcinātu veselu pilsētu.

Tanks.Pirmo tanku 1915. gadā uzbūvēja un arī izmēģināja Rīgas Krievu-Baltijas vagonu fabrikā, bet kaujās pirmoreiz tankus izmantoja Lielbritānijas armija 1916. gada septembrī pie Sommas, 1. pasaules kara laikā tanku galvenais uzdevums bija aizsardzības līniju pārraušana, atbrīvojot ceļu kājniekiem. Nosaukums "tanks" radies 1916.-1917. gados, transportējot uz fronti britu tankus “Mark": lai izvairītos no informācijas noplūdes, pārvietojot pa dzelzceļu, kaujas mašīnas tika iegrāmatotas kā „tanki“, t.i. „tvertnes“ jeb "cisternas" – nosaukums iegājās un kļuva vispārpieņemts.

Televizors. 1926. gadā skotu inženieris Džons Logijs Bērds pirmoreiz atklātībā demonstrēja televīziju. Ap to pašu laiku krievu izcelsmes amerikāņu inženieris Vladimirs Zvorkins izgudroja televīzijas pārraides lampu, kas bija sarežģītāka nekā Bērda sistēmā un ir pamatā mūsdienu televīzijas darbībai. 1956. gadā ASV firma Apex pirmoreiz demonstrēja videolenti; kasešu magnetafonu parādījās 1969. gadā tos izlaida firma Sony Japānā.

Atombumba. Tēlaini runājot, 1945. gada 16. jūlijā piecos trīsdesmit no rīta zinātne zaudēja nevainību vēstures priekšā, un notika tas tuksnesī. Paši izcilākie zinātnieki nebija līdz galam apjautuši sava nāvi nesoša izgudrojuma patieso jaudu un tā izraisītās sekas, kas kļuva īstenībā redzemas vien pēc pirmā ātombumbas izmēģinājuma 1945. gada 16. jūlijā. 1945. gada izmēģinājums vainagoja zinātnieku grupas darbu triju gadu garumā. Kā zināms, šī darba vadītājs bija Roberts Openheimers. Ši jaunā iznīcinošā ieroča spēks bija baiss, visi līdzšinējie cilvēces pūliņi šajā jomā gadsimtu garumā salīdzinājumā ar šo bija tikai tādas rotaļas, ja tā vispār var teikt, runājot par rīkiem, kas domāti cilvēka nogalināšanai. Tas bija kaut kas tāds, kas lika pašiem radītājiem aizdomāties par sava darba augļiem- nāvi, nāvi visai cilvēcei..

Priekšstati par Visumu.Gadsimta pirmajā pusē mainījās arī priekšstats par Visumu. Divdesmitajos gados ar jaudīgajiem teleskopiem izdevās konstatēt, ka tā zvaigžņu kopa, pie kuras pieder Saule, nebūt nav vienīgā. Zinātnieki atklāja vēl citu galaktiku, ko no Zemes šķīra 900 000 gaismas gadi.Ap to pašu laiku noskaidrojās, ka Saule atrodas nevis mūsu galaktikas viducī, bet gan perifērijā. Tieši šajos gados kosmoloģija ( zinātne par Visumu ) iemantoja zinātnes raksturu – pirms tam pasauli tās veselumā apcerēja tikai filozofi un teologi.