Liepājas sirds - Rožu laukums. 18.gs. šeit atradās Jaunais tirgus, bet 1910. gadā, pēc tirgus pārcelšanas uz tagadējo atrašanās vietu, pilsētas vara bijušajā tirgus laukumā nolēma veidot apstādījumus - tika izveidots atklāts dārzs ar rozēm. 2000. gadā, laukumu rekonstruējot, uz rožu dobes apmales izvietotas Liepājas sadraudzības pilsētu piemiņas zīmes.
Apkārt Rožu laukumam atrodas vairākas ievērojamas ēkas. Ēkā ar diviem tornīšiem senāk atradās gaļas skārņi. Grezna ir bijusī 19.gs. Romas viesnīca, celta pēc Liepājas slavenākā arhitekta M.P.Berči projekta, tagad biznesa un darījumu centrs „De Rome". 1934. gadā uzceltajam Latviešu biedrības namam pamatakmeni licis valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Blakus esošais laukums bija nozīmīga vieta Liepājā padomju gados, jo tad tur atradās Ļeņina piemineklis.
Latvijas 1. Rokkafejnīcai blakus izvietota Latvijas mūziķu Slavas aleja - 35 plāksnes ar mūziķu plaukstu atlējumiem bronzā, 10 plāksnes esošām un bijušām mūzikas grupām un 5 plāksnes tiem mūziķiem, kas šobrīd min zvaigžņu ceļus aizsaulē. Pretī rokkafejnīcai savu spēlētāju gaida Latvijas lielākā ģitāra.
Otrpus Kungu ielai atrodas pati augstākā ēka Zivju ielā - pilsētas bibliotēka, agrākā meiteņu ģimnāzija.
Bijusī Madam Hoijeres viesnīca jeb tautā tā dēvētais Pētera I namiņš Šajā namā, kas ir arī viens no vecākajiem 17.gs. dzīvojamo namu paraugiem Liepājā, 1697. gadā uzņemts augstais viesis - Krievijas cars Pēteris I.
Ielas pretējā pusē ir Amatnieku nams, kur iespējams ne tikai iegādāties amatniecības izstrādājumus, bet arī redzēt, kā tie top lietišķās mākslas studijā "Saiva".
2003. gadā Liepājā notika akcija "Atstāj savu dzintaru Liepājas laikā!", kuras rezultātā no liepājnieku saziedotajiem dzintara gabaliņiem tapa pasaulē garākās dzintara krelles - 123 m garas un 19,5 kg smagas. Tās var apskatīt Amatnieku namā.
Kuršu laukums. Kopš 16.gs. šeit atradās tirgus, vēlāk uzcēla Sv.Annas baznīcu, pie kuras līdz 1784. gadam bija kapsēta, ap laukumu vienstāvu dzīvojamās ēkas, iebraucamās sētas un viesnīcas, iekopti dārzi. Līdz 20.gs. sākumam tas bija galvenais tirgus laukums, bet turpat blakus slēgtā tipa Pētertirgus izveide 1910. g. izmainīja laukuma dzīvīgo raksturu.
Sv.Annas baznīca ir vecākais dievnams Liepājā, pirmoreiz rakstos minēta 1508. gadā, bet tagadējā vietā iesvētīta 1587. gadā. Baznīcas priekšā tirgus laukumā 1792. gadā izpildīja pēdējo nāves sodu. Pēdējoreiz baznīca pārbūvēta 19.gs. otrajā pusē. Pārsteidzoši plastisks un monumentāls ir 1697. gadā koktēlniecības meistara N.Sefrensa baroka stilā izgatavotais 5,8 x 9,7 m lielais altāris. Sv.Annas baznīcas ērģeles ir būvētas pēc Alfrēda Kalniņa skices un ir trešās lielākās Latvijā.
Pa kreisi redzams bijušais Kurzemes apgabaltiesas nams, tagadējā pilsētas domes ēka.
Tieši pretim atrodas Sv.Jāzepa katoļu katedrāle. Kādreiz nelielā baznīca 19.gs. pārbūves rezultātā ieguvusi pašreizējo izskatu un apmērus. Par veco būvi liecina sānu altāris kreisajā pusē, tas kādreiz bijis baznīcas centrālais altāris. Virs tā, raksturīgi piekrastes baznīcām, pie griestiem karājas kuģa modelis. Kuģu modeļus kapteiņi parasti piekāra baznīcā vai nu pirms došanās jūrā, izlūdzoties dieva labvēlību, vai arī pēc jūras brauciena, pateicoties par veiksmīgu reisu.
Turpmākajai pastaigai piedāvājam Jums 2 variantus. Jūs varat turpināt ceļu pa Tirgoņu ielu un tālāk pa Graudu ielu līdz nākamajai pieturvietai SOL. Graudu ielā Jūs varēsiet apskatīt skaistākos Liepājas jūgendstila namus.
Otra iespēja ir sekot „zaļajām notīm" gar Sv. Jāzepa katedrāli, kas aizvedīs Jūs līdz Jūrmalas parkam. Parka rajonā redzēsiet brīnišķīgu koka apbūvi, kas saglabājusies vēl no 19./20. gadsimta mijas, kad Liepāja bija pazīstams kūrorts. Kūrmājas prospektā pie pieturvietas PAUZE abi maršruti atkal savienosies.
Tirgoņu iela. Šī ir iela ar interesantu tapšanas vēsturi. 80. gados Liepājā bija laba muzikāla tradīcija - festivāls "Mēs Liepājai". Katru gadu tajā savāktie līdzekļi tika izlietoti kādam pilsētai nozīmīgam projektam. Par pirmajā festivālā savāktajiem līdzekļiem tika izbūvēta Tirgoņu iela. Iela, kur kādreiz bija jāsadzīvo gan gājējiem, gan automašīnām, gan tramvajam, pārtapa par pirmo gājēju ielu Liepājā.
Graudu iela lepojas ar savu veco bruģi, vēsturisko nosaukumu un krāšņiem, lielākoties 20. gadsimta sākumā celtiem namiem ar romantisma, eklektikas un jūgendstila iezīmēm. Graudu ielas sākumā atrodas 2 iespaidīgas ēkas, kas saglabājušās no padomju laikiem - tagadējā Liepājas Akadēmija, ēka celta kā reģiona pārvaldes ēka Staļina laikā, un māja Graudu ielā 50, kas celta kā Komunistiskās partijas komitejas ēka.
Kreisajā pusē atrodas krāšņa jūgendstila ēka - Liepājas pirmā ģimnāzija, blakus bijusī Liepājas Navigācijas skola, bet ielas otrajā pusē bijusī Krievijas - Austrumāzijas kuģniecības ēka, tagad Kurzemes Apgabaltiesa. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā desmitiem tūkstošiem cilvēku no Krievijas emigrēja uz „visu iespēju zemi" Ameriku. Liepāja kļuva par emigrantu galveno izceļošanas vietu. 1906. gadā nodibināja tiešu tvaikoņu satiksmi starp Liepāju un Ņujorku. Caur Liepājas ostu ik gadu emigrēja ap 40 000 cilvēku. Kūrmājas prospekts lepojas ar 19./20.gs. mijas aristokrātu namiem, un atliek vien iztēloties, kā kādreiz te Liepājas tramvajs veda pilsētas smalkos viesus uz Peldu iestādi.
Kūrmājas prospektā atrodas arī Liepājas Muzejs. Tur uzzināsiet, ieraudzīsiet daudz interesanta un pārsteidzoša! Ieeja - bez maksas!
Starp citu, te ir ideāla vieta, kur ieturēt pauzi, uz mirkli pārtraucot Liepājas apskati, un brīdi atpūsties kādā no tuvumā esošajiem Liepājas krodziņiem - „Lotte Cafe", „Ilze", Vecais Kapteinis", „Impērija".
Vecā Ostmala padomju laikos vairumam liepājnieku bija slēgta zona.
Promenādē paveras skats uz ostas piestātnēm ar kuģīšiem, jahtām un strūklaku, kura atgādina jūras vilni, kas no krasta veļas Tirdzniecības kanālā. Liepājā labi pavadīto laiku skaita Dzintara pulkstenis!
Tirdzniecības kanāls. Liepājas osta zināma jau kopš 14.gs. Kā moderna, jūras kuģiem piemērota osta tā darbojas kopš 17.gs. beigām, tad arī izrakts kanāls, bet kā kravu eksporta un importa osta - kopš 19.gs. beigām. Padomju laikos Tirdzniecības osta bija slēgta.
Lielās ielas pretējā pusē redzama grezna ēka ar tornīšiem - atpūtas centrs „Libava", tautas valodā saukta par „Melno bumbu". Tā kādreiz bijusi muitas māja, un pie mājas izkārta melna bumba ziņojusi iedzīvotājiem par vētru jūrā.
Ejot pa Lielo ielu, ielūkojieties Jāņa ielā - šaurā romantiskā ieliņā, vienā no vecākajām pilsētas ielām ar vēsturisku koka noliktavu apbūvi. Turklāt vasarās dažkārt te pulcējas mākslinieki un izstāda Liepājā radītos mākslas darbus.
Visbeidzot notis Jūs aizvedīs pie mūsu pilsētas ievērojamākā dievnama - Sv.Trīsvienības katedrāles. Baznīca celta 1742.-1758.g. vācu draudzei. Tās īpašā vērtība ir ērģeles, kuras ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē. Ērģelēm ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Baznīcā regulāri notiek ērģeļmūzikas koncerti. Grezna un bagāta ir Sv.Trīsvienības iekšējā apdare. Izmantojiet iespēju uzkāpt baznīcas tornī, no kura paveras brīnišķīga Liepājas panorāma!
BUNGAS
Latvijas lielākās bungas - viens no Liepājas vides dizaina objektiem, kas atgādina, ka Liepāja ir Latvijas mūzikas galvaspilsēta. Peldu ielas galā atrodas 1964. gadā uzceltā koncertestrāde „Pūt, vējiņi!", kur notikuši daudzi koncerti un festivāli, no tiem slavenākais ir festivāls „Liepājas Dzintars", ko var uzskatīt par vecāko rokfestivālu Padomju Savienībā, jo tas pirmoreiz notika jau 1968. gadā. Turpinot ceļu pa Liepu ielu, Jūs redzēsiet 19. gs beigu vasarnīcu apbūvi.
SAKSOFONS
Jūrmalas parks ir Liepājas lepnums. Tas tika izveidots jau 19. gadsimta beigās pēc pilsētas galvas K.Ūliha ierosmes. 3 km garais parks aizņem 70 ha, un šobrīd tas ir viens no lielākajiem stādītajiem parkiem Latvijā. No šīs vietas ir ļoti ērti aiziet līdz jūrai. Liepājas pludmale lepojas ar visbaltākajām un smalkākajām smiltīm. Pēc stiprāka vēja var atrast arī pa dzintara gabaliņam.
VIJOLE
Gulbju dīķa veidošana tāpat kā parka iekārtošana bijusi toreizējā pilsētas galvas Kārļa Ūliha iecere. Pa kreisi no Gulbju dīķa atrodas 1902. gadā pēc Maksa Paula Berči projekta celtā Peldu iestāde. 19. gs. sākumā Liepāja veidojās par populāru kūrortpilsētu. Peldu iestāde jeb kā vēlāk to sauca - sanatorija - aktīvi darbojās līdz 1978. gadam.
TROMPETE
Pa kreisi redzams Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem, kurā attēlota sieviete, kas raugās selgā un gaida pārnākam savu dēlu, tēvu, vīru, mīļoto vīrieti...
No Jūrmalas parka uz pilsētas centru ved plata iela ar grezniem namiem - Kūrmājas prospekts. Sendienās tas bijis galvenais ceļš uz pludmali, pa kuru atpūtniekus vedis tramvajs. Prospekts izceļas ar skaistiem 19./20.gs mijā jūgendstilā celtiem aristokrātu namiem, bagātnieku villām un savrupmājām.
1.
+++