Banāns ir gandrīz visu iemīļots auglis, ko ēdam un lietojam ikdienā, brīžiem pat neiedomājoties, kā varētu dzīvot bez banāna- kā nekā, tam paiemīt ne tkai laba garša, bet arī spēja uzvedināt uz neķītriem jociņiem. Tomēr jāatzīst skarbā patiesība- varbūt banāni nebūs mūsu maximās un virtuvēs vienmēr.
Biedējošā patiesība par banāniem8
124
0
Šie brīnišķīgie augļi, kuri ir tik piemēroti ēšanai, ka puisis vārdā Kirks Kamerons tos uzdevis par pierādījumu Dieva esamībai, šādā formā ir pasaules veikalu plauktos kopā pagājušā gadsimta 60tajiem gadiem. Tātad, ļoti iespējams, visi banāni, ko līdz šim esi ēdis, ir ģenētiski identiski, ja vien tu neesi dzīvojis 60tajos gados, bet tad Latvijā banānu nebija, tā ka joprojām- ļoti iespējams, ka tie visi ir ģenētiski identiski un pieder šķirnei "Cavendish". (Tas gan neattiecas uz mazajiem banāniņiem vai sarkanajiem banāniem- tās gan ir citas šķirnes.)
Cavendish šķirnes banāni aug augos, kas ir līdz 3m augsti. Tie aug Āzijā (pārsvarā Indijā un Ķīnā), Centrālajā un Dienvidamerikā (Brazīlija, Karību salas, Ekvadora) un Āfrikas austrumu daļā (Uganda, Burundi, Ruanda). Tieši šajās Āfrikas valstīs banānu patēriņš ir ļoti liels un nozīmīgs izdzīvošanai- katrs iedzīvotājs gadā apēd vidēji 45 kg banānu, kas ir vairāk nekā puse no latvieša vidējā kartupeļu patēriņa gadā. Kopumā banāni vismaz nedaudz aug 107 valstīs.
Reklāma
Līdz 60tajiem gadiem pasaulē izplatītākie bija citas šķirnes banāni- "Gros Michel". Tie bija lielāki un saldāki, ar plānāku mizu, un, starp citu, saldumiem, kuriem ir banānu garša, tā atgādina tieši šo šķirni. Mūsu Cavendish banāni nav tik saldi, tomēr tie ir labāk piemēroti pārvadāšanai un ātri nebojājas veikalu plauktos.
Tomēr 60tajos ar banāniem sākās problēmas- tiem uzbruka infekcijas slimība vārdā Panama Disease (Panamas slimība), kura iznīcina auga sakņu sistēmu. To izraisa parazītiskā sēne Fusarium oxysporum. Slimības uzliesmojums bija tik liels, ka banānu plantāciju īpašnieki nespēja noreaģēt, līdz slimība tos bija gandrīz pilnībā iznīcinājusi.
Mēs te runājam par kultivētām banānu šķirnēm. Protams, banāni aug arī dabā- pārsvarā Dienvidaustrumāzijā, Jaungvinejā un ap to esošajās salās (tajās, kuras ir starp Austrālju un Āziju). Kā redzat, savvaļas banānam ir daudz lielu sēklu (un tas vēl nav tas trakākais gadījums), kuras ir cietas, tāpēc ēst to ir diezgan sarežģīti. Njā, nav īsti par ko pateikties Dievam, Kirk Kameron...
Reklāma
Tomēr mūsu ēstajiem banāniem sēklu nav- ir tikai mazi, melni punktiņi, kādreizējo sēklu reducējušās atliekas, kas nespēj izaudzēt jaunu augu- mūsu banāni ir sterili mutanti. Lai tos pavairotu, tiek izmantoti spraudeņi vai citas veģetatīvās vairošanas metodes, kas nozīmē to, ka katrs augs ir identisks mātesaugam. Tas ir lielisks mērķis slimībām, jo tām atliek iekarot tikai vienu banānaugu, lai varētu droši uzbrukt visiem pārējiem, un nebūs nekādas ģenētiskās daudzveidības, kas spētu slimību apturēt.
Dažādo slimību draudu dēļ notiek darbs pie banānu "uzlabošanas". Cavendish škirnes banāni ir laboratorijās padarīti rezistenti (izturīgi) pret Panamas slimību izraisošajām sēnēm, tomēr pastāv arī citu slimību draudi. Tā kā banānu fermeri mācījušies no Gros Michele kļūdas, tagad visi slimību skartie lauki ātri tiek iznīcināti un aizstāti ar laboratorijās audzētiem, steriliem augiem.
Šobrīd banānu audzētājus visvairāk uztrauc jauna parazitiskas sēnes izraisīta slimība Black Sigtoka, kas varētu izraisīt banānaugu epidēmisku izmiršanu. Tā jau agrāk uzbrukusi banāniem 1912. un 1923. gadā, sasniedzot apidēmiskus apmērus, tādēļ ir banānu audzētāji, kuri jau izstādājuši citas banānu šķirnes, ja nu ar Cavendish kas notiek.
Reklāma
Neaizmirsīsim, ka banāns ir ne tikai garšīgs, bet arī veselīgs- lielisks magnija, kālija un mangāna avots, satur arī B6, C un A vitamīnus, šķiedrvielas. Tas satur arī visvairāk ogļhidrātu no visiem zināmajiem augļiem, tāpēc īpaši ieteicams aktīviem cilvēkiem.
Pāldies par uzmanību!
Apakšā ir arī video (angliski), no kura ņēmu lielu daļu informācijas
Tev patiks šie raksti
