Baisais Ebolas bubulis29

Pasaules veselības organizācija apgalvo, ka mirstība no Ebolas vīrusa ir 90%. Tie ir meli. Tas ir , īpašs melu paveids, kuru islamā sauc par "tauriju"- tas ir, kad cilveks saka kaut ko, kas formāli ir pareizi, bet lieliski zina, ka sarunu biedrs to uztvers citādi.

90% mirstību Ebola sasniedza tikai vienreiz- 2003. gadā Kongo. Šajā epidēmijā mirstība ir ap 50%, bet ir bijušas epidēmijas, kad mirstība bija 25%.. Tālāk kļūs skaidrāks, kāpēc.

Pats bīstamākais  Ebolas drudža gadījumā ir organisma intoksikācija un  atūdeņošanās. Ja slimnieks var pietiekoši daudz dzert un saņem zaudētos sāļus un šķidrumu intravenozi, liekot viņam sistēmas, 90% mirstības var pārvērsties 90% iespējā izdzīvot.

Ar Ebolas drudzi saslima arī 4 amerikāņi. Visi četri saslima Āfrikā un tika pārvesti uz ASV. Kāds bija mirstības procents viņu vidū? 0%. Trīs izārstējās, viens vēl ārstējas. Kā tā? Medmāsa Nensija Raitbola saņēma eksperimentālas zāles  ZMapp; ārsts Kents Brentlijs atteicās no zālēm par labu medmāsai, ārsts Ričards Sakra saņēma  eksperimentalas zāles  TKM-Ebolaun viņam tika pārlietas s-r Kenta Brentlija asinis, jo tās saturēja antivielas pret šo slimību., bet, pats galvenais, viņi saņēma normālu medicīnisku aprūpi. Amerikāņu arsti neņemas īsti apgalvot, kas līdzēja vairāk- zāles jeb " vispārēja atbalstoša terapija".

1972. gadā ārsts- misionārs Tomass Kernss, strādajot Kongo, veicot sekciju ar Ebolu mirušam pacientam, savainojās ar skalpeli un saslima. Viņš izdzīvoja. Viņa sieva ar banānu lapam apjumtā būdā pec viņa noradījumiem lika viņam sistēmas.

 Cik patiesi ir tas, ka pret Ebolas vīrusu nav zāļu? Tie ir meli. Zāles ir- TMK-Ebola un  ZMapp. Ja medicīnas birokrātija, kura skaļi brēc par šausmīgi drausmīgo Ebolas vīrusu savu lēno apgriezienu un nekompetences dēļ nevar atļaut lietot jau izstrādātaas zāles, tad nāvīgi bīstama ir birokrātija, nevis Ebolas vīruss. Ir ziņas, ka japāņu pretgripas līdzeklis Favipiravir arī ir efektīvs pret Ebolas drudzi.

Cik patiesi ir apgalvojumi, ka "Pret Ebolas drudzi nav vakcīnas"? Firma  GlaxoSmithKline vairākus mēnešus atpakaļ, kad epidēmija tikko sākās, piedāvaja savu eksperimentālo vakcīnu. Viņus laipni pasūtīja trīs majas tālāk.  Viens no vadošajiem ASV  speciālistiem ebolas virzienā Thomas Geisbert saka, ka esot jau gatavas izmēģinājumiem 5 efektīvas vakcīnas, kuras ir devušas labus rezultatus eksperimentos ar primātiem. Bet- vakcīnu izmēģināšana uz cilvēkiem ir iestrēgusi birokrātijas labirintos un pat patreizējos apstākļos nav izkustināma.

Un   visbeidzot- zāļu un vakcīnu iestrēgšana eksperimentalaja stadijā smagai un bīstamai slimībai ir saistīta tieši ar to, ka attīstītam un maksātspējīgām valstīm Ebolas drudža epidēmijas nedraud. Ebolas vīruss ir tikai viens no sociālās slimības simptomiem, kas ir pazīstams ka failed state.

Kā raksta mūsu bijušais veselības ministrs d-r Apinis:

"Man ir bijusi iespēja pabūt Ugandas slimnīcās. Mazpilsētas slimnīcā nav ārsta, parasti – nav arī māsas, ir tikai vairāk vai mazāk apmācīts paramediķis. Tomēr Uganda ir ievērojami bagātāka valsts nekā Libērija, Sjerraleone vai Gvineja, kur šobrīd novēroti Ebola slimnieki. Visus pacientus, kam ir aizdomas par Ebola vīrusu, stacionē šāda tipa slimnīcās, kur pacientiem nav pat lāga ēdiena, kur nu vēl elpināšanas ierīces vai intravenozi pretiekaisuma līdzekļi. Galvenais profilakses pasākums ir izslēgt citu personu kontaktu ar Ebolas vīrusslimības pacienta asinīm vai izdalījumiem. Pacientus būtu jāizolē, bet Rietumāfrikā viņiem pašiem vēl jāiet uz tirgu pēc pārtikas. Veicot pacientu aprūpi, jālieto aizsargapģērbs – brilles, maska, virsvalks, cimdi, instrumentus kārtīgi jāsterilizē un jāveic dezinfekcijas pasākumi.

Vīrusa dabīgais rezervuārs ir sikspārņi un citi Āfrikas zīdītāji, tādēļ slimība laiku pa laikam uzliesmo. Spriežot pēc prognozēm, vēl šogad tiks pabeigta  izstrādāt vakcīna. Tādēļ katrs, kas gribēs  doties uz Libēriju, Sjerraleoni vai Gvineju, varēs iegādāties vakcīnu un bučoties ar Ebola vīrusa slimnieku."