Jauno atomelektrostaciju Ignalinā būvēs, izmantojot visjaunākās tehnoloģijas
Ignalinas AES – slepena PSRS triecienceltne
Pirms 26 gadiem uzbūvētā Ignalinas AES bija vajadzīga PSRS laika Baltkrievijas un Latvijas, nevis Lietuvas nodrošināšanai ar elektroenerģiju. To atzīst AES šā brīža direktors Viktors Ševaldins. Komunistiskās partijas centrālā komiteja un PSRS Ministru padome nolēma AES būvēt Lietuvā 1971. gada septembrī. AES pasludināja par Vissavienības triecienceltni, uz to devās cilvēki no citām PSRS būvēm. Politisku iemeslu dēļ AES būvniecībā neļāva piedalīties Lietuvas cilvēkiem, un viņi, lai apietu šo nosacījumu, nereti uz īsu laiku pārcēlās uz Latviju vai Baltkrieviju. Būvēt Ignalinas AES vilināja lielās algas, kas bija desmit reizes augstākas nekā, piemēram, lauksaimniecībā nodarbinātiem cilvēkiem. Būvniecībā lielākoties izmantoja armijas celtniecības bataljonos iesauktos jauniešus.
Nobiedēja Černobiļas nelaime
Pēdējos gados Lietuvā daudz diskutē par Ignalinas AES darbības termiņa pagarināšanu. Iemesls – pēc AES darbības apturēšanas citviet elektroenerģijas ražošana būs dārgāka. Arī tas, ka Lietuva reaktoru drošībā ir ieguldījusi ar simtos miljonu mērāmas ES piešķirtas naudas summas. Dižķibele šo jautājumu saasina vēl vairāk. Pirmajā AES energoblokā elektroenerģijas ražošanu pārtrauca 2004. gada 31. decembrī, bet otrajā to izdarīs pēc dažām dienām – 31. decembrī. Pērn Lietuvā rīkotajā referendumā par AES darbības turpināšanu nepietika vien nedaudzu procentu vēlētāju balsu, lai šo jautājumu izvirzītu likumdevēja līmenī.
Vairāku ASV un Lietuvas universitāšu profesors Kazis Almens par Lietuvas apņemšanos pārtraukt Ignalinas AES darbību saka tā: "Pēc strukturālām un organizatoriskām pārmaiņām drošības ziņā Ignalinas AES nav sliktāka kā AES Rietumeiropā. Tas ir starptautisko ekspertu, tostarp Zviedrijas, Japānas, Vācijas, Lielbritānijas un citu valstu ekspertu viedoklis. Tomēr dzīvē svarīgāks izrādās kas cits. ES birokrāti, Ignalinas AES tēla ietekmēti (tā taču ir padomju AES, Černobiļa!), prasīja Lietuvas politiķiem bezierunu atteikšanos no AES. Politiķi, protams, piekrita. Nezinu, vai var viņus vainot. Vairākums no viņiem privātās sarunās saka, ka zina īsto situāciju, tomēr vēlas tuvināšanos Eiropai…"
Latvijas Cietvielu fizikas institūta kodolfizikas laboratorijas vadītājs Jānis Bērziņš teic, ka drošības jautājumi AES slēgšanā tomēr bijuši vissvarīgākie. "RBMK tipa reaktoros neitronu palēninātājs ir grafīts, kas var aizdegties. Jaunajos reaktoros, ko izmanto Rietumeiropā, grafīta vietā izmanto ūdeni."
Piebildīsim, ka savu AES pērn gada beigās slēdza Slovākija, bet 2006. gadā vairākus Kozlodujas reaktorus – arī Bulgārija. Visās šīs valstis saņem simtiem miljonu eiro lielu atbalstu AES darbības pārtraukšanai (reaktors turpina darbību vēl piecus sešus gadus pēc tā apturēšanas).
Būvēs jaunu AES
Nākamā gada janvāra beigās beigsies konkurss privātā investora piesaistei jaunās Ignalinas AES būvniecībai, kas atradīsies blakus vecajai stacijai. Šim investoram varētu piederēt līdz 60% AES akciju. Pārējās akcijas piederēs Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Latvijas energokompānijām. Jaunās AES izmaksas lēš 4,1 miljardu latu, un tās būvniecību varētu sākt pēc trim četriem gadiem un pabeigt 2018. – 2020. gadā. Tajā būs cita tipa reaktori (tie atšķirībā no RBMK tipa reaktoriem, kas darbojas 30 – 40 gadus, varēs darboties 40 – 60 gadus), kuru apkalpošanai 4500 cilvēku vietā vajadzēs deviņas reizes mazāk darbinieku. Iespējams, neziņa par nākotni ir iemesls, kāpēc vēl patlaban, neraugoties uz ES naudas saņemšanu, AES par vairākiem gadiem ir aizkavējusies izmantotās kodoldegvielas pagaidu glabātavas un cieto radioaktīvo atkritumu pārstrādes un uzglabāšanas kompleksa būvniecība. Proti, kuluāros runā, ka Ignalinas AES vadība vilcinot laiku, lai iespējami ilgāk nodrošinātu darba vietas. Šomēnes izmeklēšanu par AES piešķirtās naudas atbilstošu izlietojumu (kopš 1999. gada AES saņēmusi 960 miljonus latu ES naudas) sāka ES Revīzijas palāta. Līdzīgas pārbaudes notiks arī Slovākijā un Bulgārijā, kur arī slēgti kodolreaktori. Pārsteidzoši, bet Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks vēl pirms desmit dienām atzina – politiķu dažādo iniciatīvu dēļ līdz pat šim gadam reāli AES slēgšanas darbi nav notikuši.
Valsts vides dienesta direktors Andrejs Salmiņš teic, ka dažkārt Latvijas sabiedrībā dzirdamās bažas par Ignalinas AES apdraudējumu Latvijai ir bez pamata. "Ja vairāk nekā 20 gadu ilgajā slikto reaktoru ekspluatācijas laikā Ignalinā nenotika nelaime, tad patlaban, kad iecerēts darbināt divas paaudzes jaunākus reaktorus, bailēm nav nekāda iemesla. Ir skaidrs arī, ka neviens privātais investors neieguldīs savu naudu, ja nebūs pārliecināts par drošu peļņu visā AES darbināšanas laikā," tā A. Salmiņš.
Neziņa par elektrības cenu
Lietuvas mājsaimniecības no nākamā gada par vienu kilovatstundu elektroenerģijas līdzšinējo 7,2 santīmu vietā maksās deviņus santīmus. Tas tāpēc, ka kaimiņvalstī elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiek, tomēr tās ražošana ar gāzi vai mazutu ir daudz dārgāka nekā ar kodolenerģiju. Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem resursiem ir maz attīstīta. Iespējams, ka tieši AES slēgšana šo nozari attīstīs straujāk. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šim mērķim varēs tērēt ES atbalstu. Vairāki desmiti miljoni eiro ES naudas piešķirti arī siltināšanas programmām.
Kā jauno situāciju pēc 1300 MW jaudas reaktora slēgšanas jutīsim Latvijā? Andris Siksnis, a/s "Latvenergo" pārstāvis teic, ka importētās elektroenerģijas daudzums nākamajā gadā mūsu valstī samazināsies, iespējams, pat par 50%. "Latvenergo" priekšrocība būs modernās iekārtas "Rīgas TEC1" un "Rīgas TEC2" energoblokos, kas darbību sāka pēdējos gados," saka "Latvenergo" pārstāvis. Viņš teic, ka pēc Ignalinas AES slēgšanas Baltijas reģionā parādīsies cita bāzes cena (Ignalinas AES vienu kilovatstundu elektroenerģijas pārdeva par 1,2 santīmiem). "Tā ir sliktā ziņa Latvijas cilvēkiem, kuriem maksa par elektroenerģiju agri vai vēlu kāps. Patlaban vēl neviens nezina, kādā līmenī nostabilizēsies jaunā cena. Aizvien lielāka loma būs Krievijā ražotās elektroenerģija eksportam un šīs valsts noteiktajai cenai. Stabilizējošs nosacījums būs "Estlink" kabelis. Patlaban pa to elektroenerģija plūst uz Somiju, bet plūsmas virziens var mainīties," tā A. Siksnis.
Ņemot vērā iepriekš teikto un "Latvenergo" agrāk noslēgtos līgumus, patlaban ir zināms, ka 2010. gadā maksa par elektroenerģiju Latvijas mājsaimniecībām nekāps.
***
Uzziņa
Ignalinas AES
AES aizņem 0,75 km2 lielu platību, tostarp ēkas 0,2 km2, būvniecība sākta 1978. gada martā, pirmā energobloka reaktors darbību sāka 1983. gada 4. novembrī, pirmā energobloka slēgšana 2004. gada 31. decembrī, otrā energobloka slēgšana 2009. gada 31. decembrī.
*
Viedokļi
Andris Piebalgs, ES enerģētikas komisārs: "Eiropas Komisijai patlaban nav ziņu un šaubu par reaktora slēgšanas kavēšanos. Lietuva līdz šim ir izpildījusi visas savas saistības. Ignalinas AES slēgšanas iemesls ir Lietuvas iestāšanās sarunās ES panāktā vienošanās, ka šiem reaktoriem nevar nodrošināt vajadzīgo drošības līmeni."
Valdis Dombrovskis, premjers: "Ignalinas AES slēgšana bija agrāk zināma un, ņemot vērā to, ka Baltijas enerģētikas sektors patlaban ir salīdzinoši izolēts, kopīgi ar ziemeļvalstīm un Eiropas Komisiju tika sagatavots Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns. Tas paredz būvēt starpsavienojumus ar ES dalībvalstīm, valstu elektrības tirgus kļūs atvērtāks, tiks strādāts pie jaunu jaudu projektiem, tostarp, Visaginas AES. Ignalinas AES 2. reaktora slēgšanas rezultātā Baltijas reģionā jaudu iztrūkuma nebūs."...
Labi ka šim klāt demolētāji netiks, kaut arī kārosies. Pats es domāju ka šādas AES būvēt nevajadzētu, jo viens negadijums jau ir bijis, kā piemērām černobiļa atomelektrostacija, vai nu tā saucamā AES, jo saturas te radioaktīvas vielas kas protams pats pa sevi ir ļoti kaitīgs un bīstams visam dzīvajam uz zemeslodes, vot tā tas ir, paldies par uzmanību....
