Šo lielgabalu un mīnmetēju sprostugunīs neviens nevēlētos iekļūt. Citi raksti par vēsturi 'n shit - šeit !
Artilērijas monstri WWI & WWII50
62
0
Obusier de 520 modele 1916. Šai franču dzelzceļa haubicei pagalam nelāga vēsture. Lai arī tā 1.6 tonnas smago šāviņu raidīja līdz pat 17km tālu, pēc katra šāviena, dizaina kļūdu dēļ, tā salauza savu platformu un arī pati sevi, slikta hidrauliskā amortizatora dēļ. Rietumu frontē tā nonāca tikai 1917. gadā. Pati kaujas vēsture ir vēl sliktāja - uz pirmo cīņu tā gatavojās tikai 1918. gadā, bet piešaušanas laikā to iznīcināja pašas šāviņš, kurš detonējās stobrā. Otrs eksemplārs tā arī palika rūpnīcā, līdz1940.g. tas tika Vermahta nagos un aizceļoja uz austrumu fronti, kur to piemeklēja arī tāds pats liktenis - šāviņa detonācija stobrā.
Paris gun . 1918. gada 21. martā plkst. 7 no rīta parīzieši pamodās no dīvaini spēcīgiem sprādzieniem. Pirmā doma bija - vai tiešām vācieši ir uzbūvējuši cepelīnu (dirižabli) , kas spēj lidot augstāk, nekā iespējams redzēt? Vēlāk tika konstatēts, ka tie ir šāviņi, nevis bumbas. Klīda baumas, ka apšaudi veic vācu specaģenti netālu no Parīzes vai pat pašā Parīzē, jo frontes līnija ir taču 120km attālumā! Un tomēr šavieni nāca no 120km attālā meža, kurā atradās jaunākais Krupp meistardarbs!
Reklāma
Šada ditance pateicoties 28m garam 211mm stobram. Arī šāviņa ātrums ļoti iespaidīgs - 1600 m/s. Interesanti, ka pēc 65 sāvieniem šī lauka lielgabala kalibrs jau bija 238mm. Kopā visa atlikušā kara laikā izšāva ~ līdz 360 šāviņus. Parīzi tie nenopostīja, tomēr pamatīgi ietekmēja franču morāli. Šo lielgabalu tā arī neviens nesagūstīja - 1918. gadā tas devās atpakaļ uz Vāciju un neviens nezin kas ar to notika tālāk, arī tā rasējumi tika iznīcināti.
Lielā Berta. Šī supersmagā aplenkuma haubice spēja tai paredzēto 820kg HE šāviņu aizšaut 12.5km tālu, šāviņa ātrums - 400m/s. Vispopulārākās bija mobilās versijas, kuras Vācu impērijas armijas artilērijas testa komisija 1912. gadā pasūtīja tā ražotājam Krupp. Pilnībā salikta, tā svēra 42 tonnas, parasti šis darbs aizņēma vairākas dienas un šo haubici uzsādīja uz vagona vai ratiem ar betona pamatni.Tikai 2 no šīm haubicēm izmantoja pirmā pasaule kara laikā - lai iznīcinātu Antverpenes un Namūras nocietinājumus Beļģijā.Abas pēc karā nonāca sabiedroto rokās - vienu aizveda uz ASV, kur tā kādu laiku pastāvēja līdz 50-ajiem, pēc tam tā nonāca metalolomā, bet otras liktenis nav zināms...
Škoda 30.5 cm Mörser M. 11 bija aplenkšanas haubice, kuru ražoja Austroungārijā un izmantoja abos pasaules karos. 384kg smago šāviņu tā spēj raidīt 11.3km attālumā, ar ātrumu 340m/s. Tā bija ''populāra'' arī tāpēc, ka spēja izšaut 10 šāviņus stundā (~16 cilv. apkalpe ) - saražota veselās 79 vienībās. Jau 1915. gadā M.11 devās palīgā austriešu neveiksmīgajā cīņā pret serbiem un citur austrumu frontē, kur tās darbojās līdz pat kara beigām. 1939. gadā vācija savāca visas pēc 1.p.k. palikušās 17 haubices no Čehoslovāklijas un 1941. gadā no sakautās Dienvidslāvijas. Tās izmantoja pret Poliju, Franciju, un PSRS. Līdz šodienai saglabājušās tikai 4 - 1 gabājas Rovereto (Itālija), 1 Budapeštā, bet atlikušās 2 Bukarestē.
Reklāma
Gustav gun. Šo supersmago dzelzceļa lielgabalu arī izstrādājis Krupp laikā no 1934 līdz 1941. gadam. Tā galvenais mērķis bija Mažino līnijas saspridzināšana putekļos, kas notiktu ar 7 tonnu lādiņiem līdz pat 48km attālumam. Franču artilērijai nekas tāds nebija pa spēkam un pat ja būtu, diez ko diži daudz šim lielgabalam tā nevar nodarīt. Arī pati apkalpe iespaidīga - 250 vīri, kas saliek šo lielgabalu 3 dienās, 2500 vīri, kas uzrok un klāj sliedes, kā arī 2 FlaK bataljoni aizsardzībai no gaisa.
Pirmajā testa šāvienā, 1939. gadā tā šāviņš caursita dzelzsbetona bunkuru ar 7m betona kārtu un 1m biezām bruņām. Pats Alfrēds Krupps, kura tēvam par godu šis lielgabals tika nosaukts, nodeva to Hitlera rīcībā. Tomēr Hitlers bija tik pārņemts, ka vēlējās lai tas izšauj pat 11 tonnu šāviņu. Tomēr pavēle netika dota un tas nekad nenotika. Gustava lielgabalam pievienojās arī Dora. Abi šie monstri kopā izmaksāja 14 milj. Reihsmarku! Apmēram tik pat, cik 450 FlaK 88mm lielgabali !!!!
Gustava lielgabals savu ceļu uz austrumu fronti uzsāka 1942. gadā. Tā vilciens sastāvēja no 25 vagoniem, kas stiepās 1.5km garumā. Visu jūniju tas apšaudīja Sevastopoli un 4. jūlijā Sevastopole bija pilnīgās drupās - 48 šāviņu rezultāts. Lielgabala oriģinālais stobrs bija nolietojies - tam pieskaitot ~200 testa šāvienus. Tā māsa, Dora devās uz Staļingradu, kur to pāris reizes izšāva, taču kad parādījās aplenkuma draudi, to evakuēja.
Reklāma
Ordnance BL 18 inch railway howitzer. Šī milzīgā britu haubice bija gatava tieši pēc 1. pasaules kara beigām. Tā kā to vairs nevajadzēja, to paglabāja noliktāvās un 2. pasaules karam sākoties, izmantoja atkal. 1,1 tonnu smagais šaviņš varēja tikt aizšauts pat 20km tālu. Un tomēr vācieši tā arī neiebruka Lielbritānijā, tāpēc tikai 1 no šīm haubicēm atradās uz dzelzceļa pie Kentas, kur kalpoja krasta aizsardzībai.
Little David. Šis 40 tonnas smagais mīnmetējs tika izgudrots ar domu iznīcināt smagus japāņu nocietinājumus pašas Japānas salas iebrukuma laikā. Tomēr tā kā Japāna padevās pirms iebrukuma, mazais dāvids tā arī netika izmantots kaujā. Tas bija viens no lielākajiem ieročiem pēc kalibra - 914mm. 1,6 tonnu šaviņu paredzēts raidīt ~9 km tālu. Interesanti, ka šo bija plānots pārvietot ar 2 artilērijas furgoniem, tāpēc tas bija daudz mobilāks par dzelzceļa lielgabaliem.
