Ataudzēt zaudētu ķermeņa daļu spēj tikai daži dzīvnieki, piemēram, ķirzaka vai jūras zvaignze. Tomēr tie nav vienīgie dzīvnieki, kuri spēj ataudzēt zudušas ķermeņa daļas, jo ataudzēt savas ķermeņa daļas var arī stirnas. Stirnas var reģenerēt savus ragus, kuru svars var būt pat līdz 30 kilogramiem. Savukārt zebru zivis var ataudzēt savu sirdi, bet palakntārpi - savu galvu. Atšķirībā no šiem dzīvniekiem, diemžēl cilvēki nespēj ataudzēt savas ķermeņa daļas. Bieži vien lai sagaidītu donoru, nākas gaidīt ļoti ilgi, tāpēc ir sākts ķermeņa daļu audzēšanas prosess laboratorijās. Protams, te neiet runa par tām ķermeņa šuņām, kuras atjaunojas visu laiku un vislabākais piemērs ir cilvēka āda. CIlvēks pilnībā nomaina savas ādas virsējo slāni 2-3 nedēļu laikā, tādējādi cilvēks katru gadu zaudē 510 gramus atmirušas ādas.
11 ķermeņa daļas, kuras laboratorijās jau tiek audzētas mākslīgi10
Foto: laboratorijā audzēts uzrīnizvadkanāls
Urīnizvadkanāls nodrošina urīna izvadīšanu no organisma, bet vīriešiem tas kalpo arī kā spermas izvades kanāls.
Foto: laboratorijā audzētas olvada šūnas
Izmantojot cilvems šūnas, Vācijā Berlīnes Maksa Planka Infekciju Bioloģijas institūtā tika izaudzētas sievietes olvadu attālākā slāņa šūnas, šīs šūnas funkcija ir olnīcu un dzemdes savienošana (no šīm šunām sastāv olvada sieniņas).
Foto: laboratorijā audzēta smadzeņu daļa
Ohaio universitātē Amerikā tika izaudzētas cilvēku smadznes zīmuļa gala izmērā un tās tika kultivētas no cilvēka ādas šūnām. Šī smadzeņu daļa strukturāli un ģenētiski ir ļoti līdzīgas īstām 5 nedēļas vecam cilvēka auglim. Šīs orgāns producē neironus, kas pārvada dažādus ķermeņa signālus.
Foto: laboratorijā audzētas nieres šūnas
Šī nieres daļa tika izaudzēta Austrālijā un tas tika izdarīts diferencējot cilmes šūnas. Tika izaudzētas trīs nieru šūnu veidi. Pētnieki šīs šunas izaudzēja atdarinot reālus nieru augšanas nosacījumus. Foto redzamas triju veidu krāsas, un tās ir triju veidu šūnas - nieru nefroni.
Foto: laboratorijā audzēta plaušas daļa (3D formāta)
Šis gan nav reāli audzēts, tomēr ir pilnībā izstrādāts 3D datormodelis, kas nākotnē palīdzēs izaudzēt braušu bronhus, gaisa caurlaides sistēmas un plaušu maisiņus. Šis modelis var imitēt reālus plaušu audus un ar tā palīdzību zinātnieki un ārsti varēs vērot cilvēka plaušu atbildes reakciju uz dāžādām zālēm kā arī palīdzēs veikt dažādu slimību gaitu izpēti.
Foto: laboratorijā audzēta kuņģa daļa
Šo šūnu audzēšana aizņēma vienu mēnesi. Attēlā redzamās šunas ir atbildīgas par divām no kuņģa seksijām (daļām). Šīs šūnas tika nosauktas par mazajiem kuģīšiem un to funkcija ir dažādu kuņģa slimību gaitas izpēte kā arī dažādu bakteriju uzvedības izpēte. Mazā kuņģīā diamters ir aptuveni 3 milimetri.
Foto: laboratorijā audzēta vagīna
Laboratoriskās vagīnas tiek audzētas izmantojot sievietes šūnu paraugus. Pirmo reizi šie paraugi tika pārstādīti četrām jaunām meitenēm, kurām nebija attīstījušās vagīnas vai bija uroģenitālas problēmas, kā piemēram, neattīstījusies dzemde. Šīs jaunietes tika novērotas astoņus gadus un rezultāti bija fantastiski, šīs meitenes varēja atgriezties pie normāla cilvēka dzīves nez ciešanām un sāpēm.
Foto: laboratorijā audzētas peņa šūnas
Zinātnieki peņa audzēšanai šobrīd izmanto truša šūnas, kas vēlāk tiek arī testētas uz trušiem, kuriem ir uroģentiālas problēmas. Rezultāti bija veiksmīgi, jo truši varēja pāroties. Tomēr šis pētījums vēl tikai eksperimentālā līmenī, jo vēl aizvien netiek izmantotas cilvēka šūnas. Ir jāsagaida zaļais signāls no Amerikas Pārtikas un Medicinās centra. Šobrīd šo projektu finansē Amerikas Militāro spēku Rēģenaratīvās medicinās centrs. Šī pētījuma mērķis ir dažādu traumu novēršana, kuras iegūtas kauju vai treniņu laikā.
Foto: laboratorijā audzēts barības vads
Krasnodarjas medicinās centrā, kurš atrodas Krievijā, no cilmes šūnām tika izaudzēts cilvēka barības vads. Barības vads tika izaudzēts triju nedēļu laikā. Šis orgāns veiksmīgi tika pārstādīts žurku organismā un spēj pilnvērtīgi darboties. Desmit dažādām žurkām tika pārstādīti līdz 20% no oriģinālā orgāna, Zinātnieki barības vadu ir testējuši uz piepūšanu un izpūšanu 10 tūkstošu reizes, tādējādi nosakot to izturību.
Foto: laboratorijā audzētas aknu šūnas
Aknas ir lielākais cilvēka iekšējais orgāns. Aknu šūnu audzēšana ir ārkārtīgi sarežģīts process. Šobrīd ir izaudzēti tikai viens veids aknu šūnu ar nosaukumu heaptocīt. Pirmo reizi tas notika Izraēlā un tika publicēts 2015.ghada 26.oktobrī žurnālā "Dabas biotehnoloģija". Šis ir tikai pats sākuma posms aknu orgāna radīšanā, kas ir tikai ļoti maza daļiņa no visa procesa, tomēr ar šī pētnieciskā materiāla palīdzību varēs veikt dažādus aknu pētījumus.
Tev patiks šie raksti
man puķu podā varētu augt 
