Kurp virzās Latvijas izglītība? (Turpinājums)0

- Plašsaziņas līdzekļos daudz runā par trūkumiem mūsu augstākās izglītības sistēmā. Uz šī fona paradoksāls izklausījās nesen izskanējušais Ekonomikas un kultūras augstskolas prorektores Oksanas Lentjušenkovas viedoklis. Viņa pauda, ka mūsu valstī iegūtā augstākā izglītība ir ļoti augsta līmeņa un konkurētspējīga ne tikai Baltijā un Eiropā, bet visā pasaulē. Kurā uzskatu pusē nostātos jūs?

- Viennozīmīgi Oksanas pusē. Es uzskatu, ka mūsu izglītības modelis ir pārāks par Krievijas, Amerikas vai Rietumeiropas modeļiem.

- No kurienes tāda pārliecība?

- Redziet, Krievijas izglītības sistēma pamatā ''ražo'' inteliģenci, Rietumu sistēma - šauri specializētus ekspertus. Kā tas izpaužas dzīvē? Pieņemsim, ka Fredim uz deguna ir uzmetusies pumpa. Nepieciešams, tātad, sagatavot attiecīgu ārstu. Krievijā studentam mācīs, kā ar to tika galā antīkās hetēras, Eskulaps un Avicenna, līdz beidzot - kā ārstē profesors Ivanovs. Rietumos - kā pumpas ārstēšanai izmantot magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju un lāzera terapiju. Savukārt Latvijā - kāds ir pumpas cēlonis. Respektīvi, Latvijas akadēmiskā tradīcija galveno uzmanību veltī kopsakarību atklāšanai. Kopsakarību! Zīmīga detaļa, kuru minēja arī Oksana Lentjušenkova. ASV tikai 7% studentu absolvē augstskolas paredzētajā laikā. Latvijā šis rādītājs ir daudz augstāks - aptuveni 50 līdz 70 % studentu atkarībā no studiju programmām. Vai mūsu studenti ir desmitreiz čaklāki? Jeb viņi labāk, pilnīgāk saskata studiju jēgu, viņiem ir interesanti mācīties, viņi atklāj kopsakarības?

Protams, visiem trim izglītības modeļiem ir savi plusi un savi mīnusi. Bet svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka tieši mūsu metodika attīsta studentā radošumu, profesionālo radošumu.

- Jūs minējāt akadēmisko tradīciju, šis jēdziens parasti attiecināms uz universitātēm un augstskolām. Bet jūs pārstāvat koledžu, kur iegūst pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību. Vai arī jūs mācāt kopsakarības?

- Protams. Tieši tām mēs pievēršam vislielāko uzmanību, uz to ir vērstas visas mūsu studiju programmas. Tās īsteno ekonomikas, tieslietu, socioloģijas, filozofijas, filoloģijas, pedagoģijas, inženierzinātņu doktori. Virknei lektoru ir divi maģistru grādi. Viņi visi ir Latvijas labāko akadēmisko tradīciju nesēji. Kā vieslektori pie mums nāk tautā plaši pazīstami, talantīgi cilvēki - Aivars Endziņš, Pauls Timrots, Ivars Ījabs, Toms Grēviņš, Biruta Sloka, Kristaps Skutelis, Valters Krauze, Kaspars Upacieris - visus nemaz nevar nosaukt.

- Par Endziņu vai Ījabu saprotams. Bet Ufo - lasa lekcijas???

- Jā, viņš ir augstas klases profesionālis un ļoti gudrs cilvēks ar lielu dzīves pieredzi, viņš redz arī neparastas kopsakarības. Ne tikai profesionālās, arī dzīves kopsakarības.

- Tiktāl skaidrs. Vai jūs saskatāt arī problēmas mūsu augstākās izglītības sistēmā?

- Protams. Arī mums ir, kur augt un attīstīties. Un sākt varbūt ar valsts amatpersonu attieksmes maiņu pret koledžām. Ieskatieties, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā - par augstāko izglītību tur rakstīts: ''Augstākai izglītībai Latvijā ir trīs līmeņi – bakalaura, maģistra un doktora.'' Koledžās iegūtā augstākā izglītība pieminēta vēlāk un tikai garāmejot. Šī nievājošā attieksme izpaužas ik uz soļa. Taču tieši koledžas liek pamatus veiksmīgai profesionālai karjerai.

- Ļoti interesanta doma. Paskaidrojiet, lūdzu, sīkāk.

- Es pēc izglītības esmu juriste, tāpēc šoreiz minēšu piemēru no šīs jomas. Pieņemsim, divi puiši grib kļūt par notāriem. Viens iestājas koledžā, otrs - universitātē. Absolvējot koledžu, pirmais sāk strādāt par notāra palīgu un turpina apgūt tieslietas e-studiju veidā. Vēl pēc diviem gadiem viņš iegūs otrā līmeņa augstāko izglītību, darba pieredzi un, saskaņā ar Notariāta likumu, varēs kļūt par zvērinātu notāru. Tieši šajā brīdī universitāti absolvēs otrs puisis. Viņam, lai kļūtu par notāru, vēl būs jānostrādā divi gadi par notāra palīgu. 

Līdzīgi ir ļoti daudzās jomās - darba devējs nelabprāt pieņem darbā cilvēku bez pieredzes, un viņam ne vienmēr vajag bakalauru vai maģistru. Koledža dod pamatu zem kājām un ļauj ietaupīt divus gadus praktiskās pieredzes apgūšanai. 

Un vēl. Bija arī trešais puisis. Viņam no sākta gala bija skaidrs, ka notāra palīgs - tie ir viņa griesti, un bakalaura grādu viņam nemaz nevajag. Rezultātā darbā pieņēma viņu, jo vecais gudrais notārs saprata - universitātes absolvents pēc diviem gadiem no viņa aizies.

- Taču tik un tā - normālu darbu jaunam cilvēkam atrast nav nemaz tik viegli, lai arī kādas kopsakarības viņš būtu apguvis.

- Mūsu galvenais mērķis ir sagatavot speciālistus darba tirgum. Lai šo mērķi sasniegtu, Alberta koledža arī aktīvi sadarbojas ar darba devējiem - gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Studenti iziet pie viņiem praksi, raksta kvalifikācijas darbus par attiecīgajām iestādēm vai uzņēmumiem, apliecina savas zināšanas un prasmes. Un viņus pieņem darbā. Absolventi atnāk palielīties un pateikt paldies, un viņu prieks tiek arī mums. 

Bijām veikuši aptauju starp praktiski visiem bijušajiem ''albertēniem'' - bez darba bija tikai 2%.

- Paldies par sarunu, bija interesanti. Vai varu atnākt pie jums apskatīties koledžu klātienē? Varbūt mēs varētu turpināt sarunu tur?

- Laipni lūdzu. Alberta koledžā, kā reiz, 7. maijā būs atvērto durvju diena.  Tiksimies Skolas ielā 22, mūsu karogs redzams pa gabalu.