43% jauniešu savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu6

“Ja vēlamies veidot spēcīgu un iekļaujošu jaunatni, vairojot izpratni un drosmi, mums jāpalīdz jauniešiem ieraudzīt iespējas un veidus, kā palīdzēt pašiem sev, kā arī izglītot un informēt vecākus un pedagogus par pieejām, kas ļauj tuvoties un palīdzēt pusaudžiem, lai novērstu iespējamās sekas jau preventīvi. Patiesi satraucoši ir veiktās aptaujas rezultāti kopumā, taču tas, ka 40% jauniešu uzmundrinājumu saņem vien 2–3 reizes mēnesī un retāk, manuprāt, parāda, ka ir svarīgi runāt ar vecākiem un pedagogiem, skaidrojot viņu lomu un dodot ierosmi un instrumentus, ko izmantot saziņā ar saviem jauniešiem,” uzsver MOT trenere Rita Mihaloviča.

To, vai jaunietim ir problēmas ar mentālo veselību, galvenokārt, var izvērtēt pēc diviem kritērijiem: pirmkārt, ja pasliktinās jaunieša spēja tikt galā ar ikdienas stresu, kā arī ģimenes un sabiedrības izvirzītajiem pienākumiem, otrkārt, ja jaunietis izjūt spēcīgas un ilgstošas emocionālas ciešanas, kuras šķietami nepāriet.

“Pusaudžu resursu centrā mēs strādājam jau ar sekām un skaidri savā praksē novērojam Covid-19 pandēmijas ietekmi uz jauniešu mentālo veselību. Vairums jauniešu aptaujā norādījuši, ka pandēmija negatīvi ietekmējusi viņu mentālo veselību, īpaši izceļot ar depresiju saistītus simptomus. Tas sakrīt ar mūsu novērojumiem praksē. Pusaudžu vecuma posms ir laiks starp būšanu bērnam un pieaugšanu gan fiziski, gan psiholoģiski. Pusaudži kļūst par cilvēkiem, kādi viņi lielā mērā būs visu atlikušo mūžu, taču smadzeņu, personības un emocionālā attīstība vēl ir diezgan ietekmējama. Tādēļ šajā periodā mentālā veselība ir īpaši saudzējama, un liela atbildība gulstas tieši uz apkārtējiem. Turklāt labā ziņa ir tāda, ka 75% jaunieši norādījuši, ka nākotni redz drīzāk pozitīvi vai pozitīvi. Līdz ar to mūsu kā sabiedrības atbildība ir izmantot šo apslēpto potenciālu, lai palīdzētu jauniešiem veidot savu nākotni pozitīvu,” skaidro Pusaudžu resursu centra klīniskais psihologs Emīls Ūdris.