Viss slēpjas detaļās
Man ir paveicies, ka bērnībā mani trenēja Lolita Andriševska, viņa man paskaidroja visas nianses, kāpēc tieši tā ir jādara. Tāpēc ir svarīgi, kā vārtsargu treneri māk komunicēt ar savas komandas vārtu vīriem. Ja man kāds pateiktu, ka man jāizdara tas un tas, es šaubos, ka vienkārši ņemšu un darīšu. Ja ir treneris, ar kuru es varu padiskutēt, kuram varu uzdot sev interesējošu jautājumu, kāpēc jādara tieši tā, kas mainās, kādi ir plusi un mīnusi, tad es galvā saprotu un varu izpildīt. Visas nianses, kuras tev māca un paskaidro - tās paliek atmiņā.
Visi vārtsargu treneri jau no bērnības māca pozīciju. Krūtīm ir jābūt pret ripu, jo tu tālāk izslido no vārtiem, jo ir mazāks leņķis, kur ripa fiziski var trāpīt. Jo augstāk tu tiec hokejā, jo vairāk nianses tu iemācies.
Vārtsarga galvenais uzdevums vienmēr būt ar ķermeni pret ripu, lai tu esi pa vidu vārtiem un lai ripa vienmēr ir priekšā. Vārtsarga spēlē pozīcija ir numur viens. Liela daļa NHL vārtsargu ir lieli, viņi baigi nelēkā pa vārtiem, vienkārši izvēlās pareizu pozīciju un tas ir viss. Ja tu izvēlies pareizu pozīciju, pietiekami tālu izslido no vārtiem, lai samazinātu leņķus, kur trāpīt, tad ir lielāka iespēja metienu atsargāt.
Spēlējot Virslīgā, tie hokejisti, lielākoties ir vieni un tie paši. Nav tā, ka divas sezonas atpakaļ tu ielaidi pret viņu golu un to momentu vairs neatceries. Tāpat tu analizē katru spēlētāju, pirms viņš iziet viens nullē, tu jau izdomā apmēram, ko viņš varētu darīt. Ja tu spēlēsi tikai pēc situācijas, tad ir mazāka iespēja, ka atsargāsi vārtus. Jo tu vairāk koncentrēsies, sapratīsi, atcerēsies, jo vieglāk būs atsargāt.
Ir brīži, kad koncentrācija pazūd, ja spēle ilgāku laiku notiek uzbrukuma zonā. Pateicoties tādiem spēlētājiem, kuri nekautrējas uzmest no visām pozīcijām, tu arī sevi pilnveido kā hokejistu. Tas palīdz mentāli vairāk noturēties spēlē un koncentrēties visām situācijām.
Pirmsspēles rituāli
Lielākoties pēc nūjas lāpstiņas un acīm var saprast, jānoķer tas brīdis pirms paša metiena. Ja tu spēj noķert vietu, kur viņš paskatās, tad tu vari nolasīt spēli. Ja spēlētājs met no ūsiņām, tad ar reakciju noķert ir ļoti grūti. Tādus metienus parasti atsargā, pateicoties refleksiem. Pirms metiena izdarīšanas ir jāizanalizē visi iespējamie varianti - acis, lāpstiņa, kājas, korpuss un tad tu saproti, kurā virzienā ripa ies. Plus, iesildīšanās laikā atveltu piecas minūtes, lai paskatītos uz pretinieku komandu. Apsēžos centrā, pastiepjos un tajā laikā paskatos uz pretiniekiem, tad tu apmēram saproti, kur viņi met, kā viņi iesildās, tā arī viņi spēlē.
Es paskatos pāris spēlētājus, kur viņi apmēram met. Jurim Štālam patīk mest 20 centimetrus virs bļina [atsitējcimds], ja viņam patīk, iesildīšanās laikā tur mest, tad arī spēles laikā viņš mēģinās tur trāpīt. To visu sakombinējot, nav viegli spēlēt vārtos. Jo vairāk nianses tu piefiksē, jo veiksmīgāk spēle ies.
Mēdz būt tik pieredzējuši spēlētāji, ka tu viņus nevari nolasīt un atkal ir jaunie, kurus nesaproti, ko viņi darīs, jo viņi paši līdz galam nesaprot. Iziet viens nullē, un viņi paši nezina, ko darīs. Ja ir pieredzējis spēlētājs, tad tu saproti, ko viņš varētu darīt. Ja esmu izslidojis tālāk no vārtiem, tad viņš nemetīs, ja esmu dziļāk vārtos, tad metīs.
Aleksandrs Macijevskis - noslēdzis karjeru, tagad HK Kurbads galvenais treneris
Manas pirmās divas sezonas Virslīgā viņam bija beidzamās karjerā, bet sanāca uzspēlēt pret Sašu. Ļoti meistarīgs un gudrs spēlētājs. Man patika, ka viņš var uzmest no jebkuras pozīcijas, lielākoties Virslīgā ir spēlētāji, kuri metīs, kad būs simtprocentīga iespēja, bet ir hokejisti, kuri metīs, redzot pat mazāko šķirbiņu. Diemžēl arī pašam gadījās būt upurim vienā no metieniem. Spēlējām 55. vidusskolas hallē, viņš iegāja mūsu aizsardzības zonā, nebija vispār, kur iemest, ripas tiesas izmērā bija brīvs augšējais stūris. Viņš paņēma un iemeta vārtus gar pašu ķiveri.
Ja ir vairākums un pretinieks stāv aiz vārtiem, tad mēģina izspēlēt uz centru un dabūt metienu. Tādos gadījumos vārtsargi parasti spēlē uz zemes, tad arī var atrast šķirbiņas, kur ir nereāli, bet var iemest. Viņš būs tas spēlētājs, kurš uzmetīs pa šķirbiņu un iemetīs vārtus.
Es lasu spēli, skatoties pretinieku acīs, bet viņa acīs neko nevar saprast. Izgājienos viens pret viens, divi pret viens spēlētājs grib redzēt, kur viņš trāpa. Viņš skatās uz vienu pusi, bet atdod uz otru pusi un domā trešo lietu. Grūti saprast tik laba hokejista manevrus, tāpēc viņš ir numur viens spēlētājs pret kuru man bijis visinteresantāk, tai pašā laikā visgrūtāk spēlēt.
Kristaps Riekstiņš - HK Prizma
Man patīk, ka nūjas satvēriens viņam ir uz labo pusi un laukumā improvizē. Viņš nav tas spēlētājs, kurš līdz galam pildīs trenera shēmu, viņam patīk pašam paimprovizēt un tad paskatīties, kāda situācija rodas. Izgājienos viens pret nulle man patīk ar viņu pacīnīties, mēs abi ar Kristapu trenējāmies bērnībā.
Specklasē man bija pirmais gads un viņš jau spēlēja MHL B divīzijā, tad es viņu visu laiku aicināju uz vārtsargu treniņiem, lai nāk un mētā. Man tas bija forši, jo tomēr vecāks hokejists. Izgājienā viens pret nulli viņam ir divi varianti: viņš ies uz neērto vai ērto pusi. Ja viņš aiziet uz neērto, tad tu vari atsargāt tikai tad, ja to uzmini pirms metiena. Ja ir spēles situācija, tad ir ļoti grūti atsargāt tādu metienu. Lielākajā daļā golu viņš parāda, ka metīs, novelk uz neērto un augšā. Ja vārtsargam tvērējcimds ir labajā pusē un spēlētājs ir labrocis, tad ir ļoti grūti atsargāt izgājienos viens pret nulli.
Kas ir labākie bullīšu speciālisti? Tīdžejs Ošī - labrocis, Aleksandrs Ovečkins - labrocis, Artēmijs Panarins - labrocis. Visi viņi ir labroči, tāpēc grūti nolasīt. Kristaps ir viens no tiem pret kuru ir grūti spēlēt, tieši improvizācijas dēļ.
Miks Lipsbergs - HK Mogo
Ļoti ātras rokas, ļoti precīzs, ass un spēcīgs metiens. Lielākā daļa metēju saprot, kur ripa lidos. Mikam metiens ir tāds, ka līdz galam nevar saprast, kurš ir tas brīdis, kad ripa aiziet projām no viņa lāpstiņas. Vienā metienā viņš var uzmest ātri un spēcīgi, otrā brīdī viņš var iepauzēt. Miks ir labs spēlētājs, un viņa metieni ir atstrādāti, arī 20 centimetri zem bļina un 20 centimetri zem lavenes [tvērējcimds], tās ir divas vietas, kur viņš met.
Pēc lāpstiņas var saprast, cik ilgi viņš velk un kur viņš apmēram trāpīs. Ripa no lāpstiņas var eksplodēt projām, ka tu pat neredzi. Citā reizē viņš var pārvilkt, tad jau tu lēnām sāc krist lejā un zaudē pozīciju. Es teiktu, ka metiens viņam ir spēcīgākā sastāvdaļa. Miku es labi pazīstu, kopā mācījāmies un esam spēlējuši Inline hokeju, varbūt tāpēc man pret viņu ir interesantāk spēlēt.
Piemēram, viņš nāk no kreisās puses, es ieņemu pareizu pozīciju. Principā ir jāmet uz tālo štangu, lai būtu atlecošā ripa. Kaut arī es visu būšu aiztaisījis ciet, viņš mēģinās trāpīt tuvējā stūrī. Viņš spēlē neordināri, tieši tāpat kā Macijevskis. Man patīk nestandarta lietas, nevis hokejisti, kuri spēlē pēc noteiktas shēmas.
Raimonds Upenieks - HK Zemgale/LLU (16/17 pēdējā sezona)
Viens no aizsargiem, ar kuru visdrošāk jutos, spēlējot kopā. Viņš ir ļoti pārliecināts, ar labu slidojumu, labu pirmo piespēli, labu metienu un identisku domāšanu kā man. Kad mēs esam vienā komandā, tad es viņu lasu un man ir droši ar viņu aizsardzībā. Pirms četriem gadi, kad es spēlēju "Zemgalē", mēs kopā aizvadījām pārbaudes spēles un es viņam teicu, ka patīkami ar viņu spēlēt, jo mēs domājam līdzīgi.
Aizpagājušajā sezonā bija moments. Viņš iegāja zonā, apspēlē divus spēlētājus, un viņš varēja iziet viens nullē, iziet apvadīt un uzmest no ūsām. Ieejot zonā, viņš uzreiz šķēla, protams, gaidīju pēc shēmas, kā tam vajadzētu būt. Izslidoju ārā no vārtiem, spēlētājs slido viens nullē un es ar viņu atpakaļ vārtos. Viņam aizmugurē neviena īpaši nebija, bet, ieejot aizsardzības zonā, viņš izšķīrās par labu metienam. Paldies Dievam, bet viņš netrāpīja. Es negaidīju, ka viņš uzšķels, ripa atsitās priekšā un viņš nospēlēja uz atlecošo. Gols nebija. Tomēr fakts, ka aizsargs ieejot zonā nevis iet apvadīt, bet uzšķēla pa vārtiem.
Tādi spēlētāji man patīk, kuri nespēlē pēc vienas sistēmas.
Sandis Zolmanis - Mulhouse (Francija)
Zolmanim viss ir vienlīdzīgi spēcīgs. Viņam ir ļoti labs slidojums, spēcīgs un precīzs metiens, labas rokas, viņš ir improvizētājs. Tāpat viņš dala ļoti labas piespēles, ja būs situācija divi pret viens, es parasti spēlēju hokejistā ar ripu, aizsargs spēlē, kuram nav ripas. Zolmanis ir tas spēlētājs, no kura es gaidīšu piespēli. Viņš noteikti atradīs to šķirbiņu un precīzi atdos savam komandas biedram.
Viņš ļoti labi slido un kustās vairākumā, vienmēr galva ir augšā un pārredz laukumu. Ja viņam būs grūti atdot piespēli, viņš tāpat to atdos precīzi. Ļoti gudrs hokejists.
Katra kustība, ko spēlētājs izdara ar slidojumu, vārtsargam ir jākustas līdzi. Jo vairāk piruetes viņš taisa, jo vairāk vārtsargam ir jākustas, un tajā brīdī, kad viņš veic slidojumu, vārtsargs var viegli pazaudēt pozīciju.
Virslīgas hokejs kopumā
Salīdzinot ar manu debijas sezonu, hokejs ir palicis interesantāks, daudzi spēlētāji atgriezušies, komandas ir palikušas spēcīgākas. Patīkami, ka pirms spēles vairs nevar zināt, kurš izcīnīs uzvaru. Rezultāti vairs nav tik prognozējami, komandas savā starpā cīnās kā līdzīgs ar līdzīgu.
Iepriecina, ka ir ļoti daudz mazas lietiņas, kas nebija izdarītas līdz šim, kas mums hokejistiem, spēli padara par svētkiem. Piemēram, pirms katras spēles ir himna, kas pirmajos gados nebija. Tu izej laukumā, noskan himna un noskaņojies spēlei. Visas spēles tiek translētas Sportacentrā, vecāki, draugi, fani, visi var redzēt tavas spēles. Prieks, ka ir sākuši skaitīt vārtsargu atvairītos metienus, kas palīdzēs viņiem izsisties tālāk. Cilvēks ieiet eliteprospects.com apskatās, viņš jau neredz, cik tev ir atvairīto metienu. Varbūt tev bijuši 60 metienu, bet atvairīto metienu procents ir 93. Tāpat patīkami, ka ir apkopojumi par nedēļas labākajiem goliem un tādas lietas. Sociālie mediji ir attīstīti, vairāk cilvēku no malas pievēršas Virslīgas hokejam.
