Stājhokejs ir tas pats hokejs, tikai to spēlē cilvēki ar kustību traucējumiem, kā arī roku, kāju problēmām pēc traumām sportā vai sadzīvē.
Būtībā tā spēle vien ir. Ar saviem noteikumiem, sportisku cīņu, arī sasitumiem un zilumiem. Spēle, kura sākas jau ģērbtuvēs - ar zobu palīdzību aizsienot slidzābakus, rūpīgi pieskrūvējot hokeja nūju pie protēzes, apsaitējot vārīgākās vietas. Tā mūsu valsts stājhokeja izlase gatavojas spēlēm pasaules čempionātā, kur līdzīgu likstu piemeklētu sportisku cilvēku konkurencē jāpierāda gan sev, gan citiem, ka mēs varam.
V Ē S T U R E.
Stājhokeja pirmsākumi meklējami , Krievijā, 1995.gadā, Afganistānas kara veterāni, cilvēki ar amputētām kājām un rokām izdomāja hokeja paveidu rehabilitācijas nolūkos. Viņu ideju saprata un virzīja tālāk Pasaulē, ārsts-ortopēds Marks Pitkins. Dr.Pitkins, strādājot ortopēdijas klīnikā saprata, ka cilvēki ar amputētām kājām, uz slidām, daudz vieglāk funkcionāli pārvietojas. Tā šī hokejs cilvēkiem ar amputācijām, sāka izplatīties pa Pasauli un pirmās komandas parādījās Kanādā un pēc tam ASV. Ziemeļamerikā šī hokeja paveida nosaukums ir amputee ice hockey (angļu val.) (ledus hokejs cilvēkiem ar amputācijām). Krievijā šo sporta veidu sauc par vertikālo hokeju. Latvijā nosaukums tika tulkots burtiski no angļu valodas standing hockey – stājhokejs.
Pasaules stājhokeja organizācija – IISHF (Starptautiskā ledus stājhokeja federācija;
Eiropas stājhokeja organizācija – EISHF (Eiropas ledus stājhokeja federācija).
Latvijas Stājhokeja federācija ir šo organizāciju dalībniece no 2005.gada.
Pasaulē ir 8 valstis, kuras ir IISHF dalībnieces – Kanāda, ASV, Krievija, Somija, Čehija, Izraēla, Austrālija, Latvija. Interese pār stājhokeja 2008.gadā parādījās Slovākijā, Šveicē, Vācijā.
Labākās Pasaules vienības pēc 2008.gada Pasaules čempionāta un 2007.gada Eiropas čempionāta.
Latvijā stājhokeja pirmsākumi meklējami 2004.gadā rudenī, kad, studējot ASV, Latvijas Bērnu un jauniešu sporta federācijas prezidente Aija Kļaviņa uzzināja par dr.Marka Pitkina aktivitātēm saistībā ar stāhokeja popularizāciju. Pirmais, kas uztvēra stājhokeja iedvesmojošo ideju Latvijā bija Zemgales ledus halles vadības pārstāvis Jānis Ozollapa. Viņš jau bija kērlinga – Olimpiskā sporta veida integrētājs Latvijā. Stājhokejs viņam bija tuvāks pēc azarta un struktūras, jo pats viņš spēlēja hokeju. 2204.gada novembrī Marks Pitkins, kā Starptautiskās stājhokeja federācijas prezidents, noorganizēja Pasaules stājhokeja izlases komandas vizīti uz Latviju. Jelgavā, Zemgales ledus hallē notika paraugspēle – amatieru hokeja kluba „ZEMGALE” komanda pret Pasaules stājhokeja izlases komandu (kurā tika apvienoti, Kanādas, ASV, Somijas, Čehijas un Izraēlas spēlētāji). Rezultāts bija neizšķirts, bet galvenais bija, ka šī spēle aizsāka stājhokeja dzimšanu Latvijā. Jau 2005.gada februārī, pirmie seši hokejisti apvienojās komandā. Treniņi notika agri no rīta, bet neskatoties uz visām sadzīves problēmām un finansiālām grūtībām – Latvijas izlase stājhokejā bija izveidojusies. Ar Latvijas Paralimpiskās komitejas atbalstu tika nodibināta stājhokeja federācija. Jau maijā, Latvijas izlase 7 cilvēku sastāvā devās uz Eiropas čempionātu Insbrukā, Austrijā.
Latvijas komanda ieguva Eiropas čempionāta bronzas medaļas, un turnīra organizatoru speciālbalvu – „Par saliedētāko komandu”. Komandas vārtos tajā turnīrā stāvēja amatiera hokeja pārstāvis. Komandas treneri: Aigars Bumbieris, Jānis Ozollapa.
Pievienojies fanu lapai un uzini par tuvākajām spēlēm šeit:
https://www.facebook.com/stajhokejs
