Rīgas "Dinamo" jau sen vairs nav tā komanda, kas pirms 4 gadiem ieguva 5. vietu Rietumu konferencē, vai tā, kas pirms 8 gadiem uzvarēja Maskavas ''Dynamo'' play-off sērijā, vai pirms 9 gadiem uzvarēja play-off sēriju ar ''SKA''. Var daudz un dikti runāt par ''Dinamo'' bēdām un neražām - normāla fārmkluba neeksistēšanu, salīdzinoši mazo budžetu, jauno spēlētāju pamešanu novārtā, veco spēlētāju novecošanu u.c. Tās gan nav vienīgās problēmas.
Jau gadiem "Dinamo" pārsvarā paļaujas uz leģionāru pienesumu komandai, kas strādāja pirmajos gados. Pēdējos 5 no 6 gadiem tas nav nostrādājis. Noteikti nedrīkst piemirst to, ka pirmajās sezonās ļoti veiksmīgi vezumu vilka arī savējie - Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Ņiživijs, Karsums, Sprukts, Ankipāns, Ozoliņš, Krišjānis Rēdlihs, Galviņš. Daļa no šiem spēlētājiem vēl ir ļoti spējīgi un spēlē augstā līmenī, daži joprojām "Dinamo", taču nest komandu uz savas muguras vairs var tikai daži no viņiem. Daži, protams, jau ieņēmuši citus amatus, nomainot spēlētāja kreklu pret trenera uzvalku.
Par ko ir runa? Ja šie vairs nespēj, bija jābūt jaunajiem, kuri lēnām nāk viņu vietā un ar laiku kļūst par tikpat spējīgiem, kā viņi. Tā vietā, kad šie spēlētāji beidza karjeru vai dažādu iemeslu dēļ aizgāja no "Dinamo", komandas vadība nevis deva iespēju jaunajiem, bet piepirka arvien vairāk un vairāk nespējīgu leģionāru. Tas noveda pie veselas jauno hokejistu paaudzes pazušanas nebūtībā, nevis "Dinamo" pirmajās maiņās. Var saprast kāpēc "Dinamo" vadība pieņēma šādu lēmumu - zaudējoša komanda naudu neienesīs. Tomēr, paaudžu maiņai kaut kad ir jānotiek. Tagad ir lielisks brīdis, citādi var aiziet vēl ļoti daudz daudzsološu, jaunu hokejistu.
Pirmais, kas ir jāizdara - HK ''Liepāja'' ir jāspēlē VHL, jeb Krievijas augstākajā hokeja līgā. Tur pirmajās maiņās jāspēlē hokejistiem, kuri nevar tikt pirmajās trīs "Dinamo" maiņās, kā, piemēram, Razgalam, vai Edgaram Kuldam.
Otrais uzdevums būtu komandas vadībai. Ir publiski jāpaziņo, ka tas ir ceļš, kuru iet komanda - būt sliktiem pāris gadus, lai beigās atkal būtu play-off komanda ar labiem latviešu spēlētājiem. Es esmu pārliecināts, ka līdzjutēji saprastu. Turklāt, līdzjutēju galvās jau gadiem ir bijusi doma par pārbūvi.
Trešā lieta darāmo darbu sarakstā būtu piepildīt komandu ar jaunajiem spēlētājiem - Jevpalovs, Lipsbergs, Dzierkals, Ābols, Rihards Bukarts. Viņiem ir jāspēlē pirmajās maiņās, taču vienus pašus atstāt jaunos spēlētājus nedrīkst. Spēlētājus kā Dārziņš, Miķelis Rēdlihs un citus vajadzētu atstāt, jo viņi ir tie no kuriem jaunie spēlētāji mācās, ņem piemēru. Bez veterāniem, jaunie sajuks prātā ģērbtuvēs.
Komandā jāatstāj spēlētāji labākajos gados - 26-30. Indrašis, Bičevskis, Skvorcovs. Ar Indraši varētu būt problēmas, viņu visdrīzāk pārpirks kāda naudīgāka KHL komanda. Tas ir diezgan bēdīgi, ka vienīgais uzbrucējs, kurš iznācis no "Dinamo" sistēmas un kļuvis par labu spēlētāju komandas pirmajās maiņās, aizies prom tāpēc, ka komanda izvēlēsies viņa vietā nopirkt divus lētākus un sliktākus leģionārus, nevis uzsākt paaudžu nomaiņu.
Aizsardzība ir citādāka, no HK "Rīga" ir iznākuši divi labi aizsargi - Zīle un Balinskis, taču divi spēlētāji pa 10 gadiem nav labs rādītājs.
Vārtsargs mums gan ir lielisks, taču arī viņš nav "Dinamo" audzēknis. Kalniņš ir "Dinamo" tagadne un nākotne vārtos.
Ko es ar šo visu gribu pateikt? Es gribu pateikt to, ka "Dinamo" ir strupceļā un neizskatās, ka komandas vadība nemēģinās no tā tikt ārā, bet viņu mēģinājumi tikai un vienīgi pasliktinās situāciju, kā arī es vēlējos parādīt, ka risinājums ir, tikai bez upuriem neko nevar panākt, kā jau visās citās dzīves situācijās. Man šķiet, ka pāris sezonas būt sliktai komandai un to apzināties un beigās kļūt par labu komandu ir vērtīgāk, nekā likt visas kārtis uz leģionāriem un iekļūt play-off vienu reizi sešos gados.
