Ar zaudējumu Olimpiskajai debitantei 2:3, Latvijas hokeja izlase noslēgusi dalību Pekinas olimpiskajās spēlēs, zaudējot 4 no 4 spēlēm. Oficiālā kopvērtējuma vēl nav, taču diezgan skaidrs, ka Latvija turnīru noslēdza 11. vietā, apsteidzot tikai mājinieku izlasi.
Ja jau Dānija ir olimpiskā debitante varētu rasties jautājums - kur tad atkārtojas vēsture. Stāsts ir par aizvadīto turnīru. Pirmais prātā noteikti nāks Vankūveras olimpisko spēļu turnīrs, kurā līdzīgi kā Pekinā 4 spēles un 4 zaudējumi, taču gribētos rakties vēl dziļāk vēsturē. Mans "vēsture atkārtojas" stāsts atrodams 2006. gadā. Tie, kas hokeju skatās drusku ilgāk, kā kopš atjaunoja Rīgas "Dinamo" vai ir parakņājušies statistikā, intervijās, apskatos zinās un atcerēsies, ka togad vispirms notika OS Turīnā un pavasarī PČ Rīgā. OS Turīnā 1 neizšķirts ar ASV un 4 zaudējumi (tajā skaitā pret Kazahstānu) un pēc tam sekoja 2 tā laika līderu aiziešana no izlases - Ozo un Irbes. Ozo gadījumā gan vēlāk sekoja atgriešanās. Arī pč Rīgā bija neizteiksmīgs. Un šobrīd līdzīgi - neizteiksmīgs pč Rīgā pērn pavasarī un tagad olimpiāde ar vājāku sniegumu kā būtu cerēts pēc kuras 2 Latvijas hokeja zvaigznes pasaka, ka izlasē viss beidzies - Daugaviņš un Dārziņš.
Vai būtu jāsatraucās? Atceroties tos laikus - šķita, ka gals klāt. Vecie jeb ex- vecā Dinamo skolas pārstāvji no izlases lēnām zuda, no vecās gvardes palika tikai tādi spēlētāji kā Panteļējevs, Tambijevs, Semjonovs, kuru karjera gan izlasē neturpinājās ilgi. Paaudžu maiņa notika. Nepatīkami, jo nākamajā PČ (2007. gadā Maskavā) treneru duo Znaroks un Vītoliņš debijā pie izlases stūres nācās sīvi pacīnīties, lai neizkristu divīziju zemāk. Taču pēc tam sekoja atgriešanās ierastajā " cīņa par top 8, ar retu tikšanu top8 ciklā." Arī šobrīd ir pienākusi paaudžu maiņa. Un iespējams, līdzīgi, kā 2006. gadā novēlota, to liecināja jau PČ Rīgā, kad daļa spēlētāju vairāk iepriekšējo gadu snieguma un pašaizliedzības dēļ iekļuva sastāvā un nevilka. Vai uztraukumam ir pamats? Noteikti nē, taču arī ne optimismam. Sākšu ar to, kāpēc nav pamata optimismam. Latvijas izlases sniegums ir viļņaiņs un ļoti atkarīgs no atsevišķām personām - komandas "ēru" līderiem un galvenā trenera. Rīgas PČ, Pekinas OS, liek domāt, ka gan snieguma, gan rezultāta ziņā atgriežamies tajā ērā, kurā tai elitē noturamies, bet ne par ko baigi vairāk necināmies. Arī saturīgais sniegums zūd. Toties pretinieku kvalitāte lēnām aug. Tajā pat laikā uztraukumam par to, ka mēs varētu izlidot no Elites vai pilnībā aizmirst par to pašu 1/4 finālu vai iekļūšanu jebkad vēl kādā olimpiādē nevajadzētu būt. Līdzīgi, kā tolaik jaunais materiāls ir pietiekami kvalitatīvs, lai nepiedzīvotu pārāk lielu kritumu. Ir pietiekami kvalitatīva un galvenais gados jauna "piešprice" Ziemeļamerikā - NHL spēlējošie Balcers, Bļugers, Merzļikins, liftā esošais Rubīns, AHL/ECHL spēlējošie Mitens, Šilovs, Egle, Tralmaks. Arī tepat Eiropā spēlējošo, kas var nospēlēt labā līmenī netrūkst. Iespējams Lauris un Kaspars nav vienīgie, kuri beigs karjeru izlasē - kandidātu, kas to varētu izdarīt netrūkst. Taču pietiek arī tīri laba aizvietojošā materiāla. Laura un Kaspara gadījumā jāpiebilst vēl, kāds fakts. Tīši bet netīši abiem izdevusies skaista gredzena kompozīcija PČ ziņā - abiem pirmais PČ bija Rīgā un ja kāds no abiem nepārdomā arī pēdējais bija Rīgā. Turpinot par aizvietojošo materiālu. To, ka nevajadzētu baidīties apliecina arī klubu, līgu pārstāvniecība. Salīdzinot to, kur šogad sezonu aizvadīja izlases kadri, kas spēlēja OS un kur spēlēja izlases kadri 2006. gada PČ Rīgā ir redzamas milzīgas atšķirības. Rīgā vārtsargi mums bija no Krievijas 2 līgas (mūsdienu VHL analogs) un Baltkrievijas atklātās līgas. Šobrīd SHL un NL, kas ir Zviedrijas un Šveices augstākās līgas un visi 3 vārtsargi ar vecumu, kas ļaus vēl spēlēt pietiekamu laiku (turklāt, prātā paturot Elvi NHL un vairākus labus, pavisam jaunus vārtsargus ZA). Arī aizsardzībā - tolaik UHL, kas varētu kotēties aptuveni tur, kur šobrīd ir ECHL, pa pārstāvim no DEL, Liiga (mūsdienu SM jeb Somijas augstākās līgas) un Krievijas2, pārējiem spēlējot Baltkrievijas čempionātā. Mūsdienās aizsargi mums nāk no KHL, Čehijas elites un SL jeb Šveices 2. līgas. Arī uzbrukumā Top līgās spēlēja tikai 4 hokejisti - pa vienam DEL, Krievijas Premjerlīgā, Liiga un NL. Šobrīd ir tikai 3 tādi, kas nespēlēja top līgās - 2 spēlējot ICEHL jeb Austrijas atklātajā līgā, kas pēdējos gados ir ievērojami cēlusi līmeni un ir turpat aiz Eiropas top līgām un SL jeb Šveices 2. līgā. Var jau smīnēt un teikt, ka skaisto skatu uzlabo Rīgas Dinamo un daļai gan veterānu, gan gados samērā jauno hokejistu nebūtu vietas top līmenī. Iespējams, taču pēdējo dienu transfēri runā pretējo. Ja laikā, kad KHL džeki, kas netiek play-off un jau sezonu beiguši, līdz ar to esot palielam kvalitatīva produkta pienesumam tirgū, šie "2. šķiras" hokejisti tik un tā atrod darbu Somijā, Šveicē, Zviedrijā - kvalitāte produktam ir. Jo skatoties pēc šo transfēru izmaiņām, tad no izlasē iekļuvušajiem dinamiešiem/KHL pārstāvjiem tikai Jeļisējevs (kurš šogad demonstrē negaidīti augstu sniegumu) un Meija devušies uz ne Top līgus abiem dodoties uz Zviedrijas 2. līgu (Allswenskan). Ņemot vērā, ka 2006. gadā vairums izlases spēlēja 2. līgās vai 2. šķiras līgās (top valstu 2. līgas īpaši kvalitātē nezaudē 2. šķiras 1. līgām) diezgan solīdi. Tieši tāpēc nebūtu jāuztraucās. Ja labākie jaunie, brieduma gada vecuma hokejisti turpina spēlēt top līgās vai nobriest top valstu 2. līgās (tajā skaitā arī tie, kuri nemaz uz Pekinu neaizbrauca) un ir kvalitatīvs materiāls Ziemeļamerikā uztraukumam nav pamata - Latvijas hokeja izlase arī pēc paaudžu maiņas turpinās priecēt hokeja pavasaros. Paldies tiem, kuri izlasīja.
