Labs vakars, spocēniem, jo īpašiem tiem, kuriem hokejs sirdī. Pēc iepriekšējām pārbaudes spēlēm solīju, veltīt rakstu cīņām ar Somiju un tagad atradu tam laiciņu. Kā zināms trešdien un ceturtdien aizvadījām 2 pārbaudes spēles Rīgā ar Somijas izlasi un piedzīvojām 2 zaudējumus (0:3 un 0:5).
Ko pēc šīm spēlēm var pateikt? Ja netiks Gudļevskis vai Kivlenieks un, kāda iemesla dēļ 1. numurs nebūs Merzļikins, cerības uz ko labu pamatīgi sašķobās. Protams, laukumā neatradās visi potenciālie līderi. No potenciālajiem līderiem kaut 1 no divam spēlēm piedalījās Galviņš, Indrašis, Jevpalovs, Freibergs. No vienas puses tas uztur cerības, jo potenciālu papildinājumu var būt vēl daudz ( Izlases kreklā spēles laikā šopavasar nav redzēti ne Sotnieks, Cibuļskis, Miķelis Rēdlihs, Džeriņš, Karsums, brāļi Bukarti, iepriekš nosauktie 3 vārtsargi, Dzierkals, Balcers, Bļugers, Čukste, Jaks, Ķēniņš, Bindulis), taču jāņem vēra, ka nav zināms cik daudzi no potenciāli "spicajiem" papildinājumiem, kas jau ir Rīgā vai vēl cīnās kluba rindās patiešām spēlēs. Tie paši AHL puisi, visticamāk , gaidīs ziņas no saviem NHL klubiem un var netikt, par Robertu Bukartu klīst baumas, ka ir savainojums, līdzīgi par Džeriņu, Sotnieks jau labu laiku ir nosacīti brīvs no kluba, bet atskaitot interviju KHL sezonas beigās, jaunumu nav.
Jāsaka gan, ka nevajag runāt tikai negatīvi, pat pēc tik briesmīgām spēlēm, jo laukumā redzētais sniegums bija pat ļoti čābīgs. Atskaitīti ir Ozoliņš un Smirnovs, kas nozīmē, ka tuvākajās dienās viņu vietā būs citi, cerams no līderu loka. Bet par spēlēm - kā pozitīvo, joprojām, gribās izcelt Tralmaku, arī Indrašis patika - puisis vismaz centās, vairākus no aizsargiem, jo īpaši gados jaunākos un Čalpu. Lai piedod Jučers, kurš augstāka līmeņa spēlēs ir pieredzējušāks, bet Čalpa izskatās pārliecinošāk, kas ir maigi sakot, negaidīti.Iespējams, ka Čalpa ir viens no mūsu hokeja vēlajiem ziediem, kuram ļoti par labu nācis tas, ka šosezon Kurbada vārtsargus trenēja Artūrs Irbe. Vienīgi, žēl, ka nejuta vairs to cīņassparu par, kuru izlasi slavēju pēc 1. mača ar Norvēģiju.
Nākamās spēles ir ar Slovākiju Slovākijā 20. un 21. aprīlī. Šajās spēlēs, ļoti ceru, ka varēs redzēt jau kaut ko no tā ko gaidīt čempionātā. Kā saka pārbaudes spēles (neskaitot maču ar Kanādu 1. maijā) ir pusē un otrajā pusē, būtu, beidzot jāiespēlē, pēc iespējas vairāk pieejamos hokejistus - vismaz visus labākos, kuri brīvi no klubiem. Tā teikt tuvākās un tālākas rezerves ir pārbaudītas, Hārtlija vārdiem pēc mačiem ar Norvēģiju:"nākotnē ir ieguldīts," nu ir laiks ķerties pie tagadnes. Jo tieši tad varēs spriest par to, uz ko cerēt čempionātā. Ja sastāvs , joprojām, būs eksperimentāls, tad liela iespēja, ka šīs būs no tiem čempjiem, kur jau no sākuma būs cīņa par palikšanu elitē. Kāpēc? Jo pat ja pēdējā brīdī sabrauks lielisks sastāvs, mēs neesam tik meistarīgi, kā kaut vai tā pati Kanāda, lai pēdējā brīdī saspēlētos. Savukārt, ja šajās spēlēs būs kaut vai tas pats Rēdlihs, Karsums, Džeriņš, Bukarts(i), varbūt vēl, kāds no potenciālajiem līderiem - būs jau iespējas redzēt uz ko cerēt čempionātā, jo puslīdz kaujas sastāvā, spēlēsim pret komandu, kas pēdējos gados grozās +- turpat, kur mēs.
Atliek turēt īkšķi un cerēt, ka viss ies labo pusi. Par lielu hokeju, par lielu Latviju!
15 gadus Latvijas "izcilie" treneri savu idiotisku ambīciju, vai kādu nesaprotamu iemeslu dēļ čakarējuši jaunos spēlētājus, kuri spēja kļut par tiešām spēcigām zvaigznēm ari pasaules līmeni. Rezultātā 80% apnika murgainā Latvijas hokeja sistēma, slidas tika pakārtas uz naglas. Ko tad te brīnīties par šiem rezultātiem? Rezultāti ir likumsakarīgi.
