Vakar vakarā mačs ne tikai U-18 puišiem, bet arī pieaugušo izlasei pirmā pārbaudes spēle, turklāt arī ar pirmo pretinieci Pasaules čempionāta ietvaros - Norvēģiju. Mačs tika aizvadīts mazajā Norvēģijas pilsētiņā Hauldenā (Halden) (norvēģu latvieši, palabojiet, ja nepareizi latviskoju) 120 km no Oslo, hallē, kura noteikti šķita mājīga, vismaz tiem izlases hokejistiem, kuri ikdienā spēlē OHL un MHL, jo tā pēc ietilpības un dizaina ļoti atgādina vairākas Latvijas halles.
Latvijas izalse piekāpās 2:3. Zaudēt nav patīkami, taču jāsaprot, ka spēlējot pret izlasi, kurai jau šobrīd ir puslīdz kaujas sastāvs (vairāk kā puskomandu sastādīja hokejisti, kuri uzspēlēja Korejas OS) zaudēt nav nekas traģisks, ja pašu sastāvs ir tiešām eksperimentāls un potenciālie līderi ir jaunieši un spēlētāji, kuri savos klubos spēlē zemākajos virknējumos un 7 no šīm 2 spēlēm pieteiktajiem spēlētājiem ir debitanti (Šovakar uzspēlēja 5).
Ja es būtu Hārtlijs + par šo maču tiktu Uldim Čalpam par itin pieklājīgo debiju - jā spēle tika zaudēta un nevarētu teikt, ka Čalpa vārtos rādīja brīnumus, taču ir jāsaprot, ka ielēkt no pusprofu līgas, kāds ir mūsu čempionāts, turklāt, pēc pagaras pauzes pret komandu, kurā ir klubu līderi SHL un NLA, nav viegli un to ir jānovērtē. Plusu liktu arī aizsargam Edgaram Siksnam, kurš vairākārt labi nospēlēja aizsardzībā un Egīlam Kalnam, kurš guva ātrus izlīdzinājuma vārtus pie rezultāta 0:1, tāpat arī Eduardam Tralmakam, kuram tapat kā Kalnam pirmie vārti izlases sastāvā, kā arī komandai kopumā par cīņassparu.
Tajā pat laika milzīgs mīnuss par vairākumu. Pirmajā trešdaļā bija iespēja aptuveni 3 minūtes spēlēt 5 pret 3 un tas netika izmantots. Kas vēl sliktāk, nebija pat kārtīgu momentu. (Tiem, kas bļaus, ka tiesnesis bija labvēlīgs, pat pārāk labvēlīgs Latvijai - Norvēģija, šādu situāciju izpelnījās ar savu pamuļķību, divreiz izmetot ripu ārpus laukuma un pēcāk, mēģinot paspēlēt vairāk hokejistiem kā attiecīgajā brīdī bija atļauts). Šovakar otrā spēle, kura varēs atbildēt uz interesantu jautājumu - vai vairāk vai mazāk pieklājīgais mačs tik eksperimentālam sastāvam pret normālu pretinieku ir veiksme un sakritība vai arī, vismaz šīs Latvijas hokeja rezerves, liek vēlreiz nomierināties attiecībā uz situāciju ar traumām un apdrošināšanas strīdiem līderu vidū. Visticamāk par šodienas maču rakstu neuzrakstīšu, taču jau pēc nepilnas nedēļās arī nākamās spēles- pirmie mači Latvijā pret Somiju, kur cerams, sagaidīsim uz leduas vairākus potenciālos līderus un tad noteikti, atradīšu laiku uzcept rakstiņu. Par lielu hokeju! Par lielu Latviju!
