Maija sākums un hokejs valda pār mums. Sestdien savu pirmo spēli turnīrā aizvadīja Latvijas izlase. Pēc pirmajām turnīra spēlēm, kurās bija vairāki pārsteigumi (piemēram, slovāku pārliecinošā uzvara pār ASV un čehu pārliecinošā uzvara pār Zviedriju), gribot negribot pienāca mazs drebulis - ja nu arī mēs, palīdzam, kādam radīt pārsteigumu.
Spēles sākums drebuli tikai palielināja, jo līdz muļķīgi nopelnītajam austriešu 5+20, es atļaušos teikt, ka Austrija uz ledus izskatījās ātrāka un precizāka. Arī pats vairākums lielu prieku neradīja - jā bija forša saspēle, bet trūka metienu un kļudas, kļūdas... Kas noveda līdz Rafla vārtu guvumam un spēlējot 5 min vairākumā, nonākam iedzinējos. Labi, ka Rūdolfs Balcers pietiekami ātri atsēdināja austriešus atpakaļ un atguvām balansu uz rezultāta tablo 1;1. Pēc šīm epizodēm laukumā jau bija neliels, bet pamanāms Latvijas izlases pārsvars. Arī turpinājumā, Latvija spēlēja labāk, aktīvāk un precīzāk, ko apliecina arī statistika - 39 metieni pret 18 par labu Latvijai, 31 uzvarēts iemetiens pret 25, vairāk vairākuma iespēju un protams - uzvara uz tablo 5:2. Ļoti vērtīgi ir tas, ka izdevās izmantot 2. trešdaļas beigās iegūto vairākumu, pašā trešās trešdaļas sākumā, kad piespēlējot abiem NHL vīriem, vartus guva kapteinis Dārziņš. Ilgi nebija jāgaida arī trešie vārti - manuprāt, skaistākos šīs spēles vārtus guva Rodrigo Ābols. Meijas un Džeriņa vārti arī nebija peļami. Mazliet ainu pabojā Herburgera gūtie vārti, bet viss ir ok - gūti 5 vārti un itin pārliecinoša uzvara 5:2. Jāatcerās gan, ka pietiekami lielu spēles daļu spēle ne tuvu negāja tik ļoti par labu Latvijai. Es personīgi par labāko būtu atzinis 1+3 nopelnījušo Balceru, taču saprotu arī Hārtlija izvēli - Gudļevskis pavilka komandu tad, kad laukuma spēlētāji nebija ieskrējušies. Ja viņš to izdarītu, rezultāts un noskaņojums būtu krietni nepatīkamāks. Uzvara pār Austriju ir pozitīva - pārkāpts pirmajai spēlei, visticamāk lampu drudzis aiz muguras, svarīgi 3 punkti tabulā. Krietni samazinās iespējamība, ka būs jāsatraucās par palikšanu Elitē, toties ir sperts mazs bet svarīgs solis pretī 1/4finālam, uzvarot 1 no 3 komandām, kuras jāuzvar obligāti, lai šo te sasniegtu (un pēc tam paņemot maksimāli daudz punktus pret pārējām). Nākamā spēle jau šodien - 21.15 pret vicečempioniem Šveici. Arī šai spēlei ir ļoti liela nozīme. ņemot vērā to, ko varētu paveikt Latvija - ar šo spēli praktiski būs skaidrs uz ko tēmējam šogad. Uzvarot - cerības uz vismaz pagājušā gada atkārtojumu ir pat ļoti reālas. Zaudējot - palikšana elitē ar, kādu 10. - 12., tā teikt standartiņš. Šveices mega uzvara pār Itāliju, protams biedē - 9:0, pret jebkuru pretinieku ir 9:0. Taču tas nenozīmē, ka mums nav izredžu. Latvijas izlase noteikti ir labi iepazinusi Šveices galvenos plusus. Ja pratīsim izmantot šo info - 2 vai 3 punkti par uzvaru ir reāli. Ja nepratīsim to izmantot un turpināsim darīt negatīvāko no mača ar Austriju - tizlas neuzmanības kļūdas savā un vidējā zonā, var sanākt pēc mača liet skumju pilnas asaras. Protams, ka ceru uz pozitīvu iznākumu. Es personīgi liktu vārtos Merzļikinu. Lai arī Gudļevskis lieliski šodien nosargāja, es domāju, ka Merzļikina faktors (neskatoties uz spēļu prakses trūkumu) vislabāk nostrādās tieši spēlē pret Šveici, divu faktoru dēļ - pirmkārt, jo Elvis vienmēr ir radījis drošības sajūtu laukuma spēlētājos, kas būtu ļoti svarīgi, spēlējot pret objektīvi spēcīgāku komandu. Un, otrkārt, liela daļa Šveices izlases ir bāzēta NLA - līgā kurā Elvis spēlē gadiem, līdz ar to pat neesot top formā Elvis zinās, ko gaidīt no pretinieku uzbrucējiem. Par lielu Latviju, par lielu hokeju!
