Latvijas hokeja izlase. 2. daļa. "Cerība mirst pēdējā."12

Pagājušajā daļā rakstīju par pirmsokupācijas periodu, šoreiz būs pēc neatkarības atjaunošanas periods. Ceru, ka raksts būs labi izdevies, un tev patiks lasīt! Ciau!

Izlasei bija jāgaida 52 gadi, līdz viņu nākamajai spēlei, kaut gan daži izlases spēlētāji tika iedalīti PSRS izlases sastāvā. 1991. gadā tika nodibināta Latvijas Hokeja Federācijai, kas 1992. gadā tika pievienota Starptautiskajai hokeja federācijai.

Pirmā spēle norisinājās PČ atlases kārtā pret Lietuvu, kur pēc 52 gadu pārtraukuma pirmos vārtus guva Aigars Cipruss, gala rezultāts bija 13:2 pateicoties meistarīgajai Pētera Skudras spēlei. Domāju, ka izlase bija priecīga uzvarot pirmo spēli ar šādu rezultātu.

Leģendas šajā laikā bija vārtsargs Artūrs Irbe, aizsargs Sandis Ozoliņš, kas izcīnija Stenlija kausu, Sergejs Žoltoks kā arī sen aizgājušais dzelzs vīrs Kārlis Skrastiņš.

Neaizmirsta palikusi arī diena, kad Bledā, Slovēnijā, 1993. gada 15. martā Latvijas izlase sagrāca, iznīcināja, samīdija Izraēlas izlasi ar rezultātu 32-0 (ahuenna). Kā arī 2000. gada PČ, Sanktpēterburgā, 5. maijā, Latvijas izlase ar 3:2 uzvarēja Krieviju, kas bija nozīmīga diena Latvijas tautai. Šo čempionātu izlasi trenēja Harijs Vītoliņš, pēc spēles daudziem bija emocijas, tai skaitā prieka asarām vaļu deva spēles vārtsargs Artūrs Irbe.

Ar šo arī noslēgsim šo rakstu, tiksimies pirmdien ar nākošo rakstu. Ja nav grūti, iemet plusiņu, atbalsti mani, un varbūt sākšu biežāk likt rakstus!