KHL regulārajā sezona pagaidām iestājusies pirmā sezonas pauze, tāpēc sportacentra žurnālisti izmantoja izdevību lai intervētu Dinamo galveno treneri Peku Rautakallio.
Noslēdzies pirmais posms Kontinentālās Hokeja līgas regulārajā čempionātā. Kādus secinājumus varam izdarīt par „Dinamo” komandu?
Kad ieskatāmies turnīra tabulā un redzam pozīciju, kurā atrodamies, es teiktu mums varēja būt trīs, četras uzvaras vairāk. Esam rādījuši sniegumu, lai spētu uzvarēt, taču dažās spēlēs pietrūka paša galvenā – vārtu gūšanas. Vienā, divās spēlēs mums nebija nekādu variantu uz uzvaru, kas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā. Sezonas pašā sākumā, iespējams, es pārāk uzspiedu komandai sev vēlamo spēles stilu. Brīdī, kad es to sapratu, ļāvu spēlētājiem spēlēt vairāk pa savam – tā saukto krievu hokeju. No otras puses, es joprojām gribu, lai komanda spēlētu tā kā es to vēlos. Pirms pāris nedēļām mēs atkārtoti izrunājām šīs lietas un nu visiem vajadzētu būt pilnīgi skaidram, ko es vēlos. Piemēram, pagājušajā nedēļā mēs nospēlējām divas ļoti labas spēles pret „Yugru” un Magņitogorskas „Metalurgu”, taču īsi pirms pauzes nospēlējām traģisku spēli pret „Severstal”. Es nesapratu, kas notika šajā spēlē. Man izskatījās, ka fiziski spēlētāji bija uz ledus, taču mentāli atradās kaut kur citur. Manuprāt, komanda jau pēdējā spēlē domāja par brīvdienām. Tā tas nedrīkst būt! Nedēļas sākumā spēlējam ļoti labi, beigās – nekā! Mani tas neapmierina.
Kuras ir komandas labākās spēles līdzšinējā sezonā?
Labu maču aizvadījām Liepājā, mazais laukums, agresīva spēle, ātrums. Spēlētāji ar to tika galā diezgan labi. Vairākus labus mačus aizvadījām viesos – Sanktpēterburgā, Čehovā, pret „Severstal” viesos nespējām trāpīt tukšos vārtos, bet visu spēli aizvadījām labi. Rezultāts ne vienmēr ataino komandas parādīto sniegumu laukumā.
Un sliktākās spēles…
Konkrētu mačus nesaukšu, taču bija vairāki mači, kurus zaudējām bez variantiem. Lielākoties gan sezonas sākumā.
27 punkti un devītā vieta Rietumu konferencē. Tā ir patiesā „Dinamo” komandas vieta šobrīd?
Šobrīd šo faktu mainīt vairs nav iespēju. Ja esam tikuši pie 27 punktiem un šobrīd esam devītie konferencē, tad tā ir mūsu vieta. No otras puses, mums ir diezgan liela rezerve un esmu drošs, ka komanda var spēlēt krietni labāk. Tas ir tas, ko es gribu pierādīt sezonas turpinājumā. Iespējams, pat ir labāk, ka šobrīd esam devītie. Ja būtu trešie vai ceturtie, visiem liktos, ka viss ir kārtībā. Šis ir brīdis, kad es gribētu teikt paldies spēlētājiem, kuri tomēr spēja saņemties pēc smagā sezonas sākuma. Puiši nepadevās un cīnījās. Kad Maskavas „Dinamo” komanda bija ieradusies Rīgā, es nedaudz aprunājos ar Hariju Vītoliņu. Viņš teica, ka man būs nepieciešami vismaz seši mēneši, lai saprastu latviešu hokeju. Jāsaka, ka viņam ir taisnība. Es tikai tagad pa īstam sāku saprast ap ko lietas grozās.
Ko esat sapratis?
Latvieši ir stūrgalvīgi un ļoti neatlaidīgi. Viņiem ir labi zināms spēles stils, kādā spēlējuši iepriekš, bet to mainīt ir ļoti grūti. Manis piedāvātais spēles modelis prasa smagu darbu. Lielā mērā es viņus saprotu, nav viegli. Profesionālais hokejs prasa nopietnus raksturus un ir grūti mainīties.
Kas bija tās domas, kas šaudījās pa prātu sezonas sākumā, kad komanda spēlēja neveiksmīgi?
Man bija nepieciešams laiks lai saprastu, kas notiek. Pirms Somijas turnīra es sapratu, ka virziens, kurā ejam nav pareizais. Mēs progresējām ar katru spēli, taču kaut kas nebija kārtībā. Ja šobrīd būtu sezonas sākums, es sāktu pavisam citā stilā. Spēlētājiem ir jāmācās spēlēt abos laukuma galos gan ar ripu, gan bez tās. Šobrīd treniņos ļoti daudz pie tā strādājam, arī pie metienu realizācijas – metieni, metieni un vēlreiz metieni… Šobrīd vairāk mācu, nevis trenēju. Tās ir divas dažādas lietas, ar ko es tomēr nebiju rēķinājies.
Iespējams, bija kļūdas jau saknē – komandas komplektācijas jautājumā?
Nedomāju… Spēlētājiem ir jāsaprot, ka viņi ir profesionāļi. Epizodiski dažiem ar to ir problēmas. Ja esi profesionālis, tad nedrīksti dot sev atlaides.
Pēc Bjerna Melina atbrīvošanas, vienā no preses konferencēm teicāt – šo jautājumu uzdodiet Sējēja kungam. Vai tas nozīmē, ka Melinam bija jāpaliek komandā?
Manuprāt, nē! Tas bija pilnīgi pareizs lēmums, kuru toreiz nevēlējos komentēt. Pirmā lieta – līdz tam viņš bija aizvadījis 19 spēles (ieskaitot pārbaudes spēles – autors), nespēja būt rezultatīvs, lietderības koeficients – lielos mīnusos. Ja komandā esi ārzemnieks, tad ir jārāda adekvāts sniegums. Komanda no viņa to nesagaidīja. Otrā lieta – „Lokomotiv” aviokatastrofā viņš zaudēja vienu no saviem labākajiem draugiem un, manuprāt, līdz pat šim brīdim tam nav spējis tikt tam pāri. Pēc šī negadījuma viņam bija bail lidot…
Kā ar to tikuši galā pārējie?
Dažiem joprojām klājas grūti. Ģirts Ankipāns, kurš bija ļoti labs Kārļa Skrastiņa draugs to visu pārdzīvo vēl šodien.
Kā vērtējat pārējo komandas ārzemnieku sniegumu?
Fredriks Varjs var spēlēt labi abos laukuma galos, taču pagaidām to demonstrē vien epizodiski. Džeimijs Lundmarks joprojām ir savas spēles meklējumos, Niklass Luceniuss ir jauns spēlētājs un Normunds Sējējs vēlas viņam dot iespēju.
Kā ar Jakubu Šindelu?
Brīdī, kad paņēmām viņu, komandai bija ļoti grūts laiks. Ja būtu gadījies vēl kāds savainojums un mums nebūtu, ko sūtīt laukumā. Viņš bija pieejams tirgū un tika paņemts. Redzēs, šobrīd viņš dara visu, ko no viņa prasu.
Bet viņš negūst vārtus…
Jā, tā ir, bet es no viņa to negaidu un neprasu.
Arī Mārtiņš Cipulis nespēj gūt vārtus. Kā ar viņu?
Viņš ir spēlētājs, kurš apveltīts ar, iespējams, labāko metienu visā līgā. Sezonas sākumā viņš pa pretinieku vārtiem meta maz. Pēdējā laikā es no viņa prasu trīs, četrus metienus pa periodu un viņš progresē. Pēdējā laikā momenti ir, gan būs arī vārti.
Meistarība?
Viņš ir ļoti meistarīgs.
Talants?
Arī ar to viss ir kārtībā. Viņš ir lielisks cīnītājs. Iekritīs pirmie vārti un nāks arī nākamie, ticiet man.
Pēcspēles preses konferencēs bieži pieminat spēlētāju talantu un meistarību.
Sapratu jautājumu (iesmejas). Es nesaku, ka spēlētājiem nav talanta un meistarības, es vēlos pateikt, ka ja tev ir talants un meistarība arī veiksme būs ar tevi. Vietējie spēlētāji ir pieraduši, ka vārtus gūst ārzemnieki, šobrīd viss ir manījies un tas ir jādara pašiem. Mums ir meistarīgi spēlētāji un jo labāk viņi spēlē un cīnās, jo lielāka cerība, ka veiksme būs ar viņiem. Tas ir tas, ko es saku šajās preses konferencēs, iespējams, dažreiz tieku pārprasts. Ja veiksme nav ar tevi, tev tā ir jānopelna.
Cik ilgi pašam bija jādomā, pirms piekritāt kļūt par „Dinamo” galveno treneri?
Man pat prātā nebija doma atteikt. Vienīgais, ko es vēlējos zināt, kāda būs komanda un kas tajā mainījies salīdzinājumā ar pagājušo sezonu. Tikai vēlāk apjautu, cik daudz spēlētāju komanda ir zaudējusi, īpaši to, kuri spēja gūt vārtus. Domāju, ka spēsim piesaistīt labus ārzemniekus un viss būs kārtībā, taču viss neizdevās kā plānots.
Vai bijāt cerējis, ka vietējie spēlētāji būs spēcīgāki, meistarīgāki, talantīgāki?
Cerēju, ka atsevišķās pozīcijās viņi būs labāki, jā. Piemēram, Galviņš – viņš ir lielisks spēlētājs, viņš var palīdzēt komandai un to arī dara. Viņš padara savu darbu tiešām labi – aizsardzībā, uzbrukumā, mazākumā, viņam ir lieliski dotumi un gaišs prāts, bet vai vēlas iet uz priekšu un progresēt? Tas ir jautājums, uz kuru viņam pašam jārod atbilde.
Aizsardzības līnijā mums nav ārzemnieku. Ko varat teikt par latviešu aizsargiem?
Visi ir lieliski slidotāji, labi atdod piespēles, cīnās, met pa vārtiem, bet izpratne par spēli aizsardzībā ir lielākā problēma. Tas ir gan tehnikas, gan taktikas jautājums. Aizsarga galvenais uzdevums ir uzvarēt divcīņu un atdot labu pirmo piespēli. Pavisam cita lieta – kad pretinieks ieslido mūsu zonā, mēs pārāk bieži zaudējam savu pozīciju, ļaujam uzbrucējam izvērsties. Tas neder! Ar uzbrucējiem ir līdzīgi, ieiet pretinieku zonā un tā vietā, lai apspēlētu, uzmet pa vārtiem.
Kas bija Jūsu lielākais pārsteigums, ierodoties Rīgā?
Es biju patiesi pārsteigts par cilvēkiem, kuri te ir ļoti laipni un izpalīdzīgi. Iepriekš te biju bijis pirms 30 gadiem un jāsaka, ka te viss ir mainījies līdz nepazīšanai. Atbraucu uz Piņķiem novērtēju treniņu bāzi un sapratu tikai vienu – ir viss, kas vajadzīgs. Nevar teikt, ka biju pārsteigts, bet gan priecīgs par to ko redzu.
„Dinamo” šosezon spēlēs izslēgšanas spēlēs?
Tas ir mans mērķis, šaubu nav. Noteikti spēlēsim!
