Pasaules Čempionāts Hokejā nav aiz kalniem - raksta publicēšanas brīdī līdz tam ir vairs tikai 13 dienas. Šajā rakstā, kā jau lielākajā daļā manis rakstītajos rakstos subjektīvs viedoklis/analīze par Latvijas izlases gaitām, gatavojoties gada svarīgākajam izlašu turnīram ( daļai cilvēku - gada svarīgākajam hokeja turnīram, kā tādam).
Ir aizvadītas 4 pārbaudes spēles, kuras gribētos vērtēt ar + zīmi, turklāt treknu + zīmi. Patiesībā gan ir aizvadītas 6 pārbaudes spēles. 2 pret Franciju, 2 pret Krieviju un 2 pret Igauniju. Ar Igauniju 2 spēles aizvadīja pašreizējā Latvijas 2. izlase jeb Latvija B, kura abās spēlēs izcīnīja uzvaras - 2:0 un 6:1. Kāpēc pievēršu šīm 2 spēlēm uzmanību? Jo lielāko daļu Latvijas B sastāva varēja redzēt spēlēs pret Franciju, līdz ar to, šīs 2 spēles ir pietiekami nozīmīga gatavošanās sastāvdaļa. Šīs 2 spēles, kādam var kļut par iemeslu ielēkt pēdējā vagonā uz Slovākiju (pasaules čempionāta norisināšanās vietu).
Kā jau pieminēju ar Franciju spēlēja 2. Latvijas izlases sastāvs, ar atsevišķu līderu piešprici. Šeit 1 uzvara (3:2 bullīšos) un zaudējums (0:2). Tā kā no šīm 2 spēlēm redzet izdevās tikai pirmo jāsāk ar pozitīvo - jau no pirmā mača varēja redzēt cīņassparu un komandas garu, spēju izmantot momentus. Negatīvais - pirmais periods bija haoss. 2. spēli redzēt neizdevās, līdz ar to grūti spriest.
2 mači ar Krieviju pavisam citos toņos - cita kalibra pretinieks, vienīgās spēles mājās un arī cita Latvijas izlase, jo no līderiem spēlēja lielākā daļa. Pirmais mačs, kurā gan zaudējums (2:4) tika aizvadīts Sergeja Žoltoka piemiņas garā un Latvija parādīja, ka vēlās uzvarēt par godu Sergejam. Neizdevās, taču spēle bija laba. Otrā spēle parādīja vēl vairāk emociju tieši laukumā un uzlabojumus vairākumā. Arī cīņasspars nebija zudis un ļoti patīkams rezultāts - 2:1 papildlaikā pret spēcīgo Krieviju. Jāsaka, ka šajā mačā visnegatīvākais bija laukuma "trešie spēlmaņi" - tiesneši, Gan pirmajā spēlē, gan otrajā mūsu brigāde pārāk lielu respektu izrādīja pret viesiem ar Kovaļčuku priekšgalā. Atkārotjumos varēja redzēt gan sitienu ar nūju pa seju, ko tiesneši nepamanīja (?), klupināšanas un kronis, protams, ir neieskaitītas vārtu guvums 2. mačā. Metiena brīdī Daugaviņš vārtsarga laukumā vairs nebija. Sportā ir nerakstīts likums - tiesneši strīdīgās epizodēs pietiesā par labu mājiniekiem. Šī bija strīdīga epizode. Un pat ja neievērojam šo nerakstīto likumu un runājam par to, ka tiesniešem jābūt simtprocentīgi objektīviem - ir vel, kāds nerakstītais likums, kuru sapratīs jebkurš, kurš kaut cik nopietnā līmenī ir sportojis - tiesnesis nedrīkst kļūt par spēles izšķiršanas instrumentu. Neiskaitīt vārtu guvumu un pēc tam aizsūtīt uz ģērbtuvēm (lai arī pamatoti) vienu no komandas līderiem - tas ir potenciāls spēles lūzums. Par laimi Latvija nesalūza. Arī Pasaules Čempionātā mums būs jāspēlē ar Krievijas izlasi - Daugaviņa dzimšanas dienā 18. maijā. ļoti gribētos, lai Kaspars dāvanā nesaņem kaklasaiti.
Kopuma par redzēto - izlase spēlē labi. Var redzēt, ka mazliet trūkst fiziskā, jo rit treniņi un sagatavošanās posms, Indrša vārdiem sakot "pietrūkst dihalka", be no spēles izpratnes un taktikas viedokļa viss izskatās cerīgi. Var smīkņāt par vairākumu, taču jārēķinās, ka tuvākajā laikā pievienosies 3 potenciāli 1. maiņas/1. vairākuma trio spēlētāji - Dārziņš, Bļugers, Balcers. Par izredzēm PČ - ja spēlēsim kā ar Krieviju var sasniegt lielas lietas. Kāpēc? Jo 1. mačā parādījam, ka protam izmantot pretinieku kļūdas un otrajā mačā parādījām, ka komandai ir "bumbas". Ja no Kolumbusas tiks Elvis un Gudļevskis turpinās rādīt stabilu sniegumu - uzvaru netrūks.
Vislabāko iespaidu ir atstājuši Dzierkals, Ķēniņš, Daugaviņš, Bukarti. Aktīvi sevi parāda Marenis, Batņa, Meija, Pavlovs. Mazliet vairāk cerēju ieraudzīt no Sotnieka un Kuldas, bet līdz turnīram vēl ir gana laika uzdzīt sportisko formu.
Ja runājam par Latvijas izlasi nevar nepieminēt, kādu vēsturisku notikumu. Šogad pirmo reizi Latvijas u18 izlase iekļuva ceturtdaļfinālā, kur ļoti līdzvērtīgi cīnījās ar Kanādas izlasi, zaudējot 1:3. Lai novērtētu situāciju - ceturtdaļfinālos Latvija bija vismazāk vārtus ielaidusī zaudētāja (čehi pret zviedriem ielaida 4, baltkrievi pret krieviem 6 un somi pret ASV 6) un kanādiešiem grupu turnīros citus gadus nereti esam zaudējuši ar vairāk kā 10 ripu starpību. Skatoties šo maču, gribētos teikt, ka vislabāk šo cīņu atspoguļoja TSN komentētāji, kas nepārtraukti slavēja kanādiešu vārtsargu. Ko tas nozīmē - to, ka lielā mērā tieši viņa dēļ Kanāda uzvarēja. Un, ko tas nozīmē - to, ka Kanādai ne tuvu nebija viegla pastaiga. Cerams, ka šis turnīrs ir sākums, kam lielam un skaistam.
Par lielu Latviju, par lielu hokeju!
