Labdien spoceni parmeklēju visus spokos un nebija šads raksts.un never vala 2 lapusi tur tikia titulbilde
Fakti par hokeju1
32
1
1. Tikai viena rīkotājvalsts ir uzvarējusi Olimpisko spēļu hokeja turnīrā divreiz
Tā ir valsts, kura nekad nav atradusies augstāk par piekto vietu Starptautiskās hokeja federācijas rangā, kā arī nav uzvarējusi Pasaules čempionātā hokejā kopš 1933. gada. Lai nu kā, Amerikas Savienotās Valstis ir vienīgā valsts, kas uzvarējusi savās mājās divreiz. Pirmo reizi tas notika 1960. gadā Skvoveli, otro - 1980. gadā Leikplesidā. Amerikāņi savās mājās ir izcīnijuši arī sudrabu - 1932. gadā Leikplesidā un 2002. gada Saltleiksitijā.
Vienīgā teorētiskā iespēja, ka kāds to varētu atkārtot, būtu, ja 2026. gada Ziemas Olimpsikās spēles notiktu Kanādā un mājinieki tajās uzvarētu. Nākamās Ziemas Olimpiskās spēles notiks Korejā 2018.gadā, par aiznākamo rīkošanu 2022.gadā cīnās Zviedrija, Norvēģija, Polija - Slovākija, Kazahstāna, Ķīna un Ukraina.
2. Nevienam kanādietim nav trīs Olimpisko spēļu zelta medaļas
Neskatoties uz to, ka Kanādai hokejā ir visvairāk Olimpisko spēļu zelta medaļas - astoņas, tomēr neviens no kanādiešiem nav izcīnijis vairāk par divām zelta medaļām, kamēr sešiem bijušās Padomju Savienības spēlētājiem ir trīs. Kāpēc tā?
Olimpisko spēļu hokeja turnīra pirmsākumos (1920 - 1952) kad Kanāda izcīnija sešas zelta medaļas, hokeja dzimtene uz katru turnīru sūtīja atšķirīgas no amatieriem veidotas komandas tā vietā, lai spēlēs piedalītos profesionālās zvaigznes.
Vēl patlaban spēlējošie hokejisti, kuriem ir divas zelta medaļas - Džeroms Iginla un Martins Brodērs, Soču spēlēs nepiedalīsies.
Reklāma
3. Čehoslovākija nekad nav uzvarējusi Olimpisko spēļu hokeja turnīrā
Nu jau sadalītā Centrāleiropas valsts tiešām ne reizi nav uzvarējusi. Čeoslovāki bija pirmie, kas aizsāka hokeju puslīdz nopietnā līmenī austrumu bloka valstīs pēc Otrā pasaules kara. Viņi kļuva par ilggadējiem Pasaules čempionātu bronzas medaļas ieguvējiem piecdesmitajos gados, un bronzas un sudraba ieguvējiem sešdesmitajos.
Čehoslovākija septiņdesmitajos bija ļoti tuvu tam, lai izcīnītu Olimpisko zeltu. 1972. gadā Čehoslovākija pārtrauca Padomju Savienības uzvaru sēriju Pasaules čempionātos deviņu gadu garumā. Pēc četru gadu pārtraukuma, kad atkal uzvarēja Padomju Savienība, 1976. un 1977. atkal uzvarēja čehoslovāki. Kas būtiski, Kanāda nepiedalījās Pasaules čempionātos no 1970. līdz 1976.gadam, jo viņiem tika atteikta atļauja pieteikt pusprofesionālus spēlētājus Pasaules čempionātam.
Šajā pirms NHL periodā hokeja turnīros Čehoslovākijai bija lieliskas iespējas izcīnīt zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs, bet tā izcīnija bronzu 1972. gadā Saporo un sudrabu 1976. gadā Insbrukā. Pēdējā medaļa kas bija bronzas, tika izcīnīta 1992.gadā Albervillā. Pēc tam Čehoslovākija tika sadalīta un kā valsts pārstāja eksistēt.
4. Olli Jokinenam ir visvairāk vārtu pēdējās divās Olimpiskajās spēlēs
Dažkārt uzskatīts par ne spilgtu talantu, Vinipegas Jets uzbrucējs spēlējis nozīmīgu lomu Somijas izlases panākumos 2006.gadā Turīnā - sudrabs, 2010. gadā Vankūverā - bronza. Turīnā Olli 6 vārti, Vankūverā - 3, kopā 9.
Viņam līdzīgs sniegums ir Aleksandram Ovečkinam (5+3=8), Danielam Alfredsonam (5+3=8), Marianam Hosam (5+3=8), Džeromam Iginlam (2+5=7), Denam Hītlijam (4+2=6) un Tēmu Selannem (6+0=6).
5. Mihails Štaļenkovs ir visu laiku labākais vārtsargs pēc vidēji ielaistām ripām spēlē
Maskavas Dinamo audzēknis, kurš ir izcīnījis Olimpisko zeltu 1992.gadā un sudrabu 1998. gadā ir pirmais, kas ienāk prātā, ja runā par Krievijas vārtsargu izcilību. Štaļenkova 1,64 vārti spēlē ir labākais starp vārtsargiem, kuri Olimpiskajā turnīrā ir nospēlējuši vairāk par 500 minūtēm, aiz viņa ir Čehoslovākijas vārtsargs Jaromirs Šindels.
Lieliskais Padomju Savienības vārtsargs Vladislavs Tretjaks vien ir ceturtajā vietā starp vārtsargiem, kuri aizvadījuši vairāk par 1000 minūtēm Olimpisko spēļu hokeja turnīrā, dalot to ar Jarmo Millis (1,87). Aiz viņiem ir Martins Brodērs (1,89), Tomijs Salo (2,21) un Vladimirs Dzurilla (2,25).
Trešajā vietā ir Tretjaka skolotājs Viktors Konovaļenko (1,78).
Reklāma
6. Slovēnijā ir reģistrēti tikai 148 pieaugušo hokeja spēlētāji
Rupji rēķinot, katrs sestais Slovēnijas hokeja spēlētājs ir kvalificējies Olimpiskajām spēlēm. Vēl viens skaitlis salīdzināšanai ar šo - Čehijā ir 158 reģistrētas hokeja ledus halles, par desmit vairāk kā Slovēnijā reģistrētu hokejistu.
7. Jaromirs Jāgrs nav visvecākais no aktīvajiem spēlētājiem, kas pārstāvēja Čehiju 1998. gada Olimpiskajās spēlēs Nagano
Tas ir pārsteidzoši, jo katrā pilsētā NHL, kuru apmekle Jāgrs, viņam tiek jautāts vai viņš saņem pensiju un ir personīgi pazīstams ar Jūliju Cēzaru.
Jebkurā gadījumā, Čehijas Ekstralīgas klubā Kladno turpina spēlēt Pāvels Patera un Litvinovā - Martins Ručinskis. Abiem Olimpiskajiem čempioniem ir 42 gadi.
8. Septiņpadsmit no NHL top 100 rezultatīvākajiem hokejistiem ir arī Olimpiskie čempioni
Ņemot vērā to, ka NHL savu dalību Olimpiskajās spēlēs pilnībā sāka tikai 1998. gadā un to, kas visas Padomju Savienības hokeja zvaigznes NHL nav spēlējušas, tad tas ir diezgan augsts rādītājs. Šajā sarakstā ir tādi spēlētāji kā Daniels Alfredsons, Teorens Flerī, Džeroms Iginla, Jaromirs Jāgrs, Pols Karija, Aleksejs Kovaļovs, Niklass Lidstrēms, Als Makinnis, Patriks Marlo, Aleksandrs Mogiļnijs, Džo Nīvendaiks, Džo Sakiks, Brendans Šenahans, Mets Sandins, Džo Torntons un Stīvs Aizermans.
Reklāma
9. Norvēģija 30 gadus nav guvusi vārtus pret Kanādu Olimpiskajās spēlēs
Tas protams nev nekas šokējošs, ka Norvēģija neuzvar Kanādu, pat negūst vārtus, bet trīsdesmit gadi ir nedaudz par daudz.
2014. gada 13.februārī, kad Sočos Norvēģija tiksies ar Kanādu, tad būs pagājuši tieši 30 gadi kopš Stefans Foins guva vienīgos vārtus norvēģiem zaudējumā pret kanādiešiem 1:8 Sarajevas Olimpiskajās spēlēs. Kopš tā laika ir piedzīvoti zaudējumi ar 0:10 (1992) un 0:8 (2010).
10. Vienīgie Olimpiskie medaļnieki no Kontinentālās Hokeja Līgas ir Somijas izlases spēlētāji
KHL tika dibināta 2008. gadā un 21 no 28 komandām atrodas Krievijā. Nav nekāds brīnums, ka tajā spēlē daudz Krievijas talanti, kā arī savu laimi meklēt devušies kanādieši, čehi, slovāki un citi. Tā kā Vankūverā pirmās divas vietas bija Kanādai un ASV, tad loģiski, ka KHL spēlētājiem (ja tādi bija izlasēs) bija iespēja tikt tikai pie bronzas medaļām. Un tie bija Somijas izlases spēlētāji.
Uzbrucēji Jarko Immonens un Nikko Kapanens tajā gadā spēlēja Kazaņas Ak Bars. Seškārtējais Pasaules čempions kapteinis Ville Peltonens spēlēja Minskas Dinamo, aizsargs Lasse Lukkonens - Omskas Avangard.
Tev patiks šie raksti
