Apskatot statistiku un, vienkārši ar skābu seju skatoties visas "Dinamo" spēles, es varu secināt tikai un vienīgi to, ka spēle Ankipāna vadībā ir sliktāka, nekā Ozoliņa laikā, protams, ar atkāpēm. Uzvaru un punku, kaut gan limitēti, ir vairāk, nekā iepriekš. Bet tā nav veiksme. Tam ir pamatots iemesls, bet tam, ja ne necik, tad tikai pavisam nedaudz ir saistība ar Ģirtu Ankipānu.
Nevar neatzīt, ka komandas aizsardzība ir nedzudz sakārtotāka, taču nekādu lielu izmaiņu nav. Joprojām visas spēles garumā komanda atļauj lieliskas iespējas pretinieka komandai. Vienīgais, kas komandas kopumā ir izmainījies ir vārtsargs. Jānis Kalniņš ir "Dinamo". Kā Kalniņš, tāpat arī "Dinamo", jo uzbrukumā nav absolūti nekā, jau septiņas sezonas pēc kārtas, pat 2013./2014. sezonā , kaut gan "Dinamo" guva 141 vārtus, kas nav tik slikts rādītājs, bet aiz matiem viņus play-off ievilka Telkvists. Pirms divām sezonām to pašu izdarīja Holts. Tagad to dara Kalniņš, kaut gan, diemžēl, ir par vēlu.
Justin Peters vidēji saņēma 29,85 metienus pa vārtiem spēlē, visus Ozoliņa laikā. Jānis Kalniņš - 31,32 metienus. It kā neizklausās daudz, bet kopumā, komandas spēle aizsardzībā to ietekmē, kas nozīmē, ka aizsardzība labāka nav palikusi. Tikai un vienīgi Kalniņa dēļ, "Dinamo" nezaudē katru spēli ar briesmīgu rezultātu, aizsardzība šeit nav nekāda sakara.
Sanda Ozoliņa lielākā kļūda bija Justin Peters. Rīgas ''Dinamo'' 16 spēlēs, ar Sandi Ozoliņu pie komandas stūres, vidēji guva 1,44 vārtus spēlē, kas ir katastrofāli, sezonas beigās tie būtu 81 vārti. Vienkārši briesmīgi. Ankipāna laikā komanda vidēji gūst 1,6 vārtus spēlē, kas sezonas beigās būtu 90 vārti. Nav diez ko labāk. Zaudētajos vārtos gan atšķirība ir milzīga. 20 spēlēs ''Dinamo'' ielaiduši vidēji 1,85 vārtus spēlē. Rādītājs ļoti labs. Ja komanda vārtus nemet gandrīz vispār, tad tas neko nenozīmē. Ozoliņa "Dinamo" ielaida vidēji 3,44 vārtus spēlē. Kalniņu ieliekot vārtos visās spēlēs ''Dinamo'' 101 vārtu vietā ielaistu 72 ripas. Noteikti situācija sakarā ar komandas tālāko eksistenci nebūtu tik saspringta.
20 spēlēs Ankipāna vadībā "Dinamo" ir ieguvuši 20 punktus. Nekā īpaša. Ozoliņa vadībā, 16 spēlēs 5 punkti. Kalniņš ir visu to punktu atslēga.
Ozoliņam nebija tādu uzbrukuma ieroču, kā Dārziņš, viņam nebija Miķeļa Rēdliha, Salmelas, Žerdeva, Galviņa. Viņam bija Galiardi, Lessio, kuriem pareizu pieeju viņš neatrada. Es gribētu teikt, ka Ozoliņš bija nepareizā vietā, nepareizā laikā, viņam pietrūka taktisko zīmējumu uzbrukumā, pietrūka drošība vārtos. Jāsaka, ka ja varētu salikt kopā komandu, kas ir salikums no visiem spēlētājiem un ieliktu to sezonas sākumā, rezultāti tik bēdīgi nebūtu, bet joprojām, lielākoties, Kalniņa dēļ.
Viss, ko var secināt, ka nav svarīgi, kurš ir treneris, nav svarīgi kurš ir komandā, vārtus gūt viņi nespēj un vienīgais veids, kā uzvarēt ir, noteikti par nesamērīgi zemu cenu, ja ne top 3, tad top 5 vārtsargu spēlēt katrā spēlē. Man žēl Kalniņa, man žēl līdzjutēju, diemžēl komanda nespēj izveidot komandu, kura gūs ap 130 - 140 vārtu sezonā un vēl ieliek vārtos vārtsargu, par kuru labāks būtu finiera gabals, kas ir mazāks par vārtiem.
Bet par ko žēlot Kalniņu? Ok, skaidrs, ka nav patīkami spēlēt diezgan bezcerīgā lūzeru komandā (būsim godīgi, Dinamo šobrīd tieši tāda arī ir), bet - statistika viņam ir laba, un, ja vēl viņš arī regulāri dzīvojas pa seivu Top X momentiem, tad nav nemaz tik neiespējami, ka viņu pamana kāds skauts un tad jau kas zin, varbūt nākošgad Kalniņam piedāvā daudz labāku līgumu daudz labākā komandā...