Laikā, kad tuvojās Pasaules Čempionāts hokejā ir velme palasīt, ko vairāk par hokeju - atcerēties sen aizmirstu info, salīdzināt to, kas mainījies gadiem ritot, izvērtēt spēlētāju, treneru un menedžeru sniegumu. Ja par treneriem un spēlētājiem sniegumu vērtēt ir samērā viegli, tad menezeru darbu novērtēt ir grūtāk (ja vien nevadās pēc principa - kauss ir, labs menedžeris, kausa nav - slikts menedžeris). Šajā rakstā varēsi izlasīt par 25 gadījumiem, kad menedžeris nav padarījis labu darbu, jo kā brīvo vai ierobežoto brīvo aģentu ir parakstījis spēlētāju, kurš maigi sakot, nav piepildījis uz sevi liktās cerības. Sliktākais nebūt nenozīmē, ka hokejists, kā tāds ir bijis sliktākais. Bieži tas nozīmē to, ka hokejists ir izrādījies traumatisks vai nav spēlējis tā, kā to darījis citās komandās.
25. Skots Lašenss/ Scott Lachance (Kolumbusas Blue Jackets)
Aizsargs Skots Lašenss šķita ļoti veiksmīgs darījums, kad parakstīja 4 miljonu dolāru 2 gadu līgumu ar Kolumbusu 2002. gada vasarā. Spēlējot Monreālā, Vankūverā un "Saliniekos", viņš šķita ja ne lielisks, tad ļoti stabils spēlētājs 11 sezonu gaitā. Skots Lašenss noteikti nebūs lielākā izgāšānās starp šajā rakstā pieminētajiem hokejistiem, jo viņš nebija dārgs, taču savai komandai 2 sezonu laikā atnesa ļoti maz labuma. 2 sezonās Lašenss nospēlēja 138 spēles, kurās neguva vārtus, iedeva tikai piecas rezultatīvas piespēles un sakrāja lietderības koeficentu -43. Pēc Kolumbususas Lašenss pavadīja gadu AHL, gadu NLA un meta mieru karjerai.
24. Džejs Makkī/ Jay McKee (Sentluisas Blues)
2006. gada vasarā "blūzmeņi" parakstīja līgumu ar vienu no tā laika labākajiem metienu bloķētājiem par 16 miljoniem dolāru uz 4 gadiem. Šis 4 gadu eriods bija neveiksmīgs abām pusēm. Savā pirmajā sezonā Sentluisas kreklā, Makkī nospēlēja tikai 23 spēles (vairāk nebija iespējams, jo tika gūtas divas ķermeņa apakšdaļas traumas un salauzts pirksts, kā arī problēmas ar celi), kurās viņš neguva ne punkta un iekraja negatīvu lietderības koeficientu -9. Atlikušajās sezonās viņš nevienā nenospēlēja vairāk par 69 spēlēm un kopumā ieguva tikai 3 vārtus un 17 punktus. Sentluisa izpirka pēdējo līguma gadu. Makkī aizvadīja sezonu Pistburgā un meta mieru hokejista karjerai.
23. Sergejs Samsonovs/ Sergei Samsonov (Monreālas Canadiens)
Kad 2006. gada vasarā Monreāla parakstīja līgumu 2 gadu līgumu par 7.05 miljoniem dolāru ar krievu malējo uzbrucēju, viņi domāja, ka ieguvuši nopietnu uzbrukuma pastiprinājumu, jo Samsonova rēķinā jau bija 5 sezonas ar vismaz 20 vārtu guvumiem. Tiesa plāns nepiepildījās. Krievu uzbrucējs 63 spēlēs iemeta tikai 9 vārtus, kopuma nopelnot 26 punktus. Kluba vadība bija tik neapmierināta, ka izlika Samsonovu "veiveros" un nākamajā vasarā Samsonovs nonāca Čikāgā. Atlikušo NHL karjeru krievu hokejists pavadīja regulāri mainot klubus.
22. Ūve Krups/ Uwe Krupp (Detroitas Red Wings)
Ozoliņa komandas biedrs, kurš guva 1996. gada izšķirošos vārtus Stenlija kausa izcīņā šķita kārs kumoss, kad Detroita 1998. gada vasarā ar vācu aizsargu parakstīja 4 gadu 16 miljonus dolāru vērtu līgumu. Diemžēl, Krupam radās muguras problēmas, kuru dēļ savā pirmajā sezonā Ūve nospēlēja tikai 22 spēles. Vēlāk šī situācija pat pārtapa tiesas darbos, saistībā ar viņa traumu un tās veseļošanu. Kad Krups bija izlaidis divarpus sezonas, viņš mēģināja atgriezties, taču spēja nospēlēt tikai 8 mačus 2001./2002. gada sezonā. Nākamajā sezonā Ūve tika aizmainīs uz Atlantu, taču tur muguras dēļ uz laukuma iznāca tiukai 4 spēlēs un noslēdza karjeru.
21. Maiks Kīns/ Mike Keane (Ņujorkas Rangers)
Deviņdesmitajos gados un šī gadsimta sākumā "Reindžeru" ģenerālmenedžeris Glens Saters regulāri iepirka skaļus brīvos aģentus, cerība pastiprināt komandu un piepildīt tribīnes. 1997. gadā tika parakstīts Maiks Kīns, kuram tobrīd kabatā jau bija 2 Stenlija kausi. Tika parakstīts 4 gadu līgums, kurā katrā no gadiem Kīns vidēji saņems 2 miljonus dolāru. Parakstot Kīnu, tika cerēts, ka viņš ņujorkiešu spēlei pienesīs asumu, līdera dotības un arī kādu goliņu, bet tā vietā Kīns nopelnīja tikai 18 punktus (8 vārti) 70 spēlēs un pirms maiņu laika beigām kopā ar Braena Skradlendu tika aizmainīts uz Dalasu. 1999. gadā Kīns ar Dalasu ieguva savu trešo Stenlija kausu.
20. Kellijs Hradijs/ Kelly Hrudey (Sanhosē Sharks)
1996. gada vasarā "Haizivis" cerēja uzlabot vārtsargu līniju un palīgu saskatīja bijušajā "Kings" vārtsargā Hradijā. Ar 35 gadus veco vārtsargu tika parakstīts 2 gadus ilgs 5 miljonu liels līgums. Hradijs abās sezonās nebija liels palīgs un nevienā no sezonām nespēja atvairīt vismaz 90% metienu, kas ir zināma kvalitātes zīme. Pēc sezonām "haizivīs" Hradijs noslēdza karjeru un kļuva par populāru raidījumu vadītāju.
19. Zigmunds "Zigis" Palfijs/ Ziggy Palffy (Pitsburgas Penguines)
Pēc NHL lokauta beigām Pingvīnu īpašnieks Mario Lemjē parakstīja slovaku tā laika hokeja superzvaigzni cerībā iegū ļoti spēcīgu pastiprinājumu uzbrukumā. Zigis tika pie 3 gadu 13.5 miljonu dolāru līguma. Palfijs līdz tam brīdim bija aizvadījis 6 sezonas ar vismaz 30 vārtiem, kas ir augstas klases uzbrucēja rādītājs un arī Pitsburgā būtu rādījis, ko līdzīgu ja ne traumas. Palfijs Pitsburgā nospēlēja 42 spēles, kurās guva 42 punktus, taču šī pussezona ir viss ko viņš paveica. Pēc 42 spēlēm Palfijs paziņoja par to, ka beidz karjeru dēļ pleca traumas. Izlaidis sezonu Palfijs atgriezās hokejā, spēlējot Slovakijas līgā, kurā 2 sezonu laikā 99 spēlēs guva 82 vārtus.
18. Pols Karija/ Paul Kariya (Sentluisas Blues)
2007. gadā Karija nonāca Sentluisā ar 3 gadu 18 miljonus dolāru vērtu līgumu. Karija bija zināms, kā viens no labakajiem līgas spēles veidotājiem un tika cerēts, ka tieši Karija būs atslēga, lai pēc 2 gadu pauzes "blūzmeņi" atgriezto izslēgšanas spēlēs. Savā pirmajā sezonā šajā komandā Karija ieguva 65 punktus. Par 11 mazāk, kā pēdējā sezonā Nešvilā, taču tāpat solīds rādītājs. Tā arī palika Pola labākā sezona Sentluisā. Nākamajā sezonā gurnu traumas dēļ, Karija nospēlēja tikai 11 spēles (tobrīd Pols, jau bija nopelnījis 15 punktus) un savā pēdējā sezonā viņš ieguva 45 punktus 75 spēlēs. Šajā brīdī Pols Karija noslēdza savu NHL karjeru ar 989 punktiem 989 spēlēs, no kuriem Sentluisā bija nopelnījis tikai 123.
17. Valērijs Kamenskis/ Valery Kamensky (Ņujorkas Rangers)
Pazīstamais krieu uzbrūcējsbija nospēlējis trīs lieliskas sezonas Kolorādo, pēc kurām vienu izlaida. Tas nebiedēja 1999. gadā parakstīt viņu ar 4 gadu 17 miljonu līgumu. Diemžēl, šis posms sakrita ar tobrīd 33 gadus vecā uzbrucēja karjeras spices otro pusi. Divās sezonās Kamenskis guva tikai 27 vārtus, sakrāja 66 punktus un lietderības koeficientu -31. Traumas viņu bija padarījušas lēnāku un viņs neiederējās Ņujorkā. Atlikušos 2 viņa līguma gadus Ņujorka izpirka 2001. gada jūlijā.
16. Aleksejs Kovaļovs /Alexei Kovalev (Ottawa Senators)
Pašreizējā Rūdolfa Balcera "mītne" Otava, 2009. gadā parakstīja krievu hokeja superzvaigzni Alekseju Kovaļovu uz 2 gadiem ar 10 miljoniem, cerībā, ka 35 gadus vecā uzbrucēja pulveris vēl ir sauss. Viņiem nepaveicās. 2 sezonās Otavā Kovaļovs guva 32 vārtus un 76 punktus 131 spēlē, kas ir talu no snieguma ko viņš rādīja iepriekšējos klubos un tālu no snieguma, ko gribētos par 5 miljoniem sezonā. Tiesa Kovaļovam bija atsevišķi labie mirkļi, piemēram, 2010. gada 3. janvārī viņš guva 4 vārtus. Kovaļovs spēlēja ar nestabilu vēlmi un deva nestabilu rezultātu. 2011. gada februārī Kovaļovs devās atpakaļ uz Pitsburgu, kur noslēdza savu pēdējo NHL sezonu. Karjeru Kovaļovs pabeidza KHL.
15. Martins Lapoints/ Martin Lapointe (Bostonas Bruins)
Lapoints tikko bija aizvadījis savu vārtiem bagātāko (27) sezonu Detrotā, kad Bostona ar viņu parakstīja 4 gadu ilgu 20 miljonus vērtu līgumu. 2 Stenlija kausus ieguvušais hokejists tika sagaidīts, kā labs palīgs uzbrukumā, taču tā vietā 3 sezonās Bostonā viņs ne reizi nenopelnīja vairāk par 40 punktiem un tika uzskatīts par vienu no līgas pārmaksātākajiem hokejistiem. Pēc lokauta Lapoints devās uz Čikāgu un ar to viņa karjera Bostonā bija beigusies.
14. Tēmu Selanē/ Teemu Selanne (Kolorado Avalance)
Kad Kolorado 2003. gada vasarā parakstīja Tēmu Selanē un Polu Kariju, šķita, ka viņi izvilkuši lielo lozi, jo atgriezīs saikni, kas labi strādāja Anaheimā. Selanē tika pie 5.8 miljonu liela 1 sezonas līguma. Kolorado nepaveicās, jo šajā sezonā Selanē nospēlēja līdz tam brīdim sliktāko sezonu, gūstot 16 vārtus un nopelnot tikai 32 punktus. Pēc lokauta Tēmu atgriezās Anaheimā, kur arī atgriezās pie krietni solīdākas rezultativitātes.
13. Marks Mesjē/ Mark Messier (Vankūveras Canucks)
Pilnīgi nekas neizdevās kā vajag, kad 1997. gadā Marks Mesjē kļuva par Vankūveras "kanuku". Vispirms, viņam "brīvprātīgi", kapteiņa lomu piešķīra fanu vidū iemīļotais Trevors Lindens, kuru īsi pēc tam aizmainīja uz Ņujorkas "Islanders". Pēc tam Mesjē pabojāja savu tēlu ar uzstājību, ka vēlās spēlēt ar savu 11. nr, neskatoties uz to, ka 11. nr Vankūverā bija iemūžinātais numurs par godu negaidīti mirušajam Veinam Makī. Mesjē tika pie sava numura, taču faniem tas nepatika. Mesjē tika arī pie atkalapvienošanās ar treneri ar kuru kopā ar "Reindžeriem" tika pie Stenlija kausa - Maika Kīnena. Šķiet, ka viss tika izdarīts, lai sasniegtu maksimumu, bet... Mesjē 3 sezonās Kanuku rindās tikai 1 sezonā guva vairāk vārtus kā 20 un ne reizi nepārsniedza 60 punktu atzīmi. Visās 3 sezonās, viņa lietderības koeficients bija - ar divciparu skaitli un Vankūvera ne reizi neiekļuva izslēgšanas spēlēs, neskatoties uz to, ka Mesjē tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem NHL komandu kapteiņiem. Pēc šī posma Mesjē atgriezās "Reindžeros", kur pavadīja atlikušās 4 karjeras sezonas.
12. Mihaēls Nīlanders/ Michael Nylander (Vašingtonas Capitals)
2007. gadā Capitals parakstīja talantīgo zviedru ar 4 gadu 19 miljonu līgumu. Nīlanders pirms tam bija aizvadījis 2 produktīvas sezonas Ņujorkā, regulāri spēlejot kopā ar čehu hokeja leģendu Jaromīru Jāgru. Diemžēl, vecums un traumas Nīlanderam neļāva pierādīt sevi līdz galam. Savā pirmajā sezonā viņš startēja labi, savācot 37 punktus 40 spēlēs bet guva smagu savainojumu un izlaida atlikušo sezonu. Pēc traumas nākamā sezona bija tikai 33 punkti 72 spēlēs. Pēc šīs sezonas Capitals izpirka Nīlandera līgumu un NHL viņa karjera bija beigusies.
11. Tods Bertucī/ Todd Bertuzzi (Anaheimas Ducks)
Viens no zināmākajiem, rupjākajiem, asākajiem hokejistiem NHL pie "pīlēm" nonāca pirms 2007. / 2008. gada sezonas, parakstot 2 gadu 4 miljonu līgumu. Lai arī statistika priekš spēka uzbrucēja un provokatora nebija slikta (40 punkti 68 spēlēs) Anaheima uzskatīja, ka gaidīja vairāk, tāpat arī viņu uzskatīja par vēzi kolektīvā un atbrīvoja no komandas.
10. Bobijs Holīks/ Bobby Holik (Ņujorkas Rangers)
Ir grūti iedomāties, ko domāja Glens Saters, kad labo, bet noteikti ne superzvaigznes kalibra uzbrucēju 2002. gadā parakstīja ar 5 gadu 45 miljonu līgumu (pat tagad 9 miljoni sezonā ir superzvaigznes līmeņa alga NHL). Līdz šim Holīks ne reizi nebija guvis vairāk par 29 vārtiem un 65 punktiem sezonā. Čehs aizvadīja 2 sezonas neparādot neko izcili, līdz Glens Saters saprata savu kļūdu un atlikušos 3 līguma gadus izpirka.
9. Kriss Gratons/ Chris Gratton (Filadelfijas Flyers)
Gratons tika parakstīts kā ierobežotais brīvais aģents ar 5 gadu 16.5 miljonu līgumu, kas sevī iekļāva 9 miljonu parakstīšanas bonusu 1997. gadā. Tāpat arī uz viņa iepriekšējo klubu nācās atdot Mikaēlu Renbergu un Karl Dikhūzu, lai iegūtu tiesības uz Gratonu. Savā vienīgajā pilnajā sezonā Gratons guva 62 punktus, nākamajā gadā 26 spēlēs Gratons guva tikai 1 vārtus un 8 punktus 26 spēlēs un tika aizmainīts atpakaļ uz Tampabeju.
8. Raens Smits/ Ryan Smyth (Kolorādo Avalanche)
Kolorādo domaja ka ir trāpījuši mērķī, kad 2007. gada vasarā parakstīja "Kapteini Kanādu" ar 5 gadus ilgu 31.25 miljonus vēru līgumu. Tiesa Smits ne reizi neparādīja to, ko no viņa gaidīja. 1. sezonā "Avs" kreklā traumas neļāva parādīt ko vairāk kā 14 vārtus un 37 punktus 55 spēlēs. Nākamajā sezonā, viņš uzlaboja savus rādītājus uz 26 vārtiem un 59 punktiem, bet lietderīas koeficients bija -15 un Kolorādo palika pēdējie konferencē. Pēc šīs sezonas Smits tika aizmainīts uz Losandželosu pretī saņemot aizsargus Kailu Kvinciju un Tomu Praizingu, kā arī 5. raunda drafta izvēli.
7. Šeldons Sarejs/ Sheldon Surray (Edmontonas Oilers)
Šeldonam 2007. gadā parakstīts līgumu ar Edmontonu bija sapņa piepildījums, jo tieši par šo komandu viņš fanoja bērnībā. Šeldons tika pie 5 gadu 27 miljonu līguma. Aizsargs ar vareno metienu, iespējams, nožēloja šo sapņu piepildījumu, tāpat, kā Edmontona, jo sava pirmajā sezonā "naftenieku" rindās viņu vajāja traumas un izdevās nospēlēt tikai 26 spēles un gūt 10 punktus. 2. sezona šķita atgriešanās pie ierastā, jo Šeldons guva 20 vārtus un 53 punktus. 3. sezonā Edmontonā Šeldona Edmontonas kampaņa sagruva. Sezonas sākumā viņš guva smadzeņu satricinājumu un pēc tam ieguva rokas traumu, kurā radās pat infekcija. VIņš nospēlēja 39 spēles, kurās viņa lietderības koeficients bija apkaunojošais -19. Pirms 2010./2011. gada sezonas Sarejs izrādīja neapmierinātību par to, kā tika apkoptas viņa traumas un pieprasīja maiņu. Interese par aizsargu neradās dēļ viņa augstās algas un regulārās nespējas spēlēt. Gan Sarejs, gan "Oilers" viens otru apvainoja caur medijiem. Sarejs beigu beigās nonāca AHL klubā Hēršijas "Bears", kurā nospēlēja šo sezonu. Pēdejo līguma gadu Edmontona izpirka un Sareju kā brīvoaģentu parakstīja Dalasa.
6. Kristobals Iē/ Cristobal Huet (Čikāgas Blackhawks)
Kad Čikāga parakstīja franču vārtsargu viņi cerēja, ka viņš palīdzēs iegūt 1. Stenlija kausu kopš 1961. gada. Kristobals tika pie 4 gadu 22.5 miljonu līguma. Čikāga tika pie kausa, bet Iē nopelni tajā ir mazi. Vispirms, Kristobalam neizdevās ārspēt krievu vārtsargu Nikolaju Habibūļinu cīņā par 1. vārtsarga vietu. Pēc tam 2010. gadā soms Antī Niemī pārņema 1. vārtsarga vietu īsi pirms izslēgšanas spēlēs. Šajās izslēgšanas spēlēs Iē nospēlēja tikai 20 minūtes. Nākamajā sezonā Iē tika izīrēts uz Šveici, kur arīnoslēdza savu karjeru.
5. Skots Gomezs/ Scott Gomez (Ņujorkas Rangers)
Vēl viens Satera "panākums" 2007. gadā bijušais "Devils" centrs tika parakstīts ar 7 gadu 51.5 miljonu līgumu. Pirmā sezona Gomezam bija solīda - 70 punkti, otrā un trešā sezona izrādījās 58 un 59 punkti, kas nebūtu slikti, ja vien ne 7 miljoni par sezonu. Pēc šīs sezonas Gomezs nonāca Monreālā.
4. Džefs Fingers/ Jeff Finger (Toronto Maple Leafs)
2008. gadā Toronto menedžeri izdomāja, ka viņiem ir nepieciešams aizsargs ar smieklīgo uzvārdu Džefs Fingers un viņš tika parakstīts ar 14 miljonus vērtu 4 gadu līgumu. Džefs nebija ne lielisks uzbrūkošais aizsargs, ne arī izcils "mājās sēdētājs". Viņam nekad nebija bijis vairāk par 8 vārtiem vai 19 punktiem. Arī Toronto viņam nekas izvils nepadevās. Savā pirmajā sezonā FIngers iemeta 6 vārtus un nopelnīja 23 punktus, kā arī lietderības koeficientu -7. Pēc vēl vienas sezonas viņš nonāca Toronto fārmklubā "Marlies", kur pavadīja atlikušos 2 līguma gadus.
3. Teo Flerī/ Theo Fleury (Čikāgas Blackhawks)
2002. gadā Teorēns "Teo" Flerī parakstīja 2 gadu 8.5 miljonu dolāru līgumu ar Čikāgu. Augumā tikai 168 centimetrus garais Flerī līgā sevi bija parādījis, kā spējīgu būt ļoti rezultatīvu, taču Čikāgas posmu sāka ar to, ka pat pirms sezonas sākuma tika pie 25 spēļu diskvalifikācijas aizliegto vielu lietošanas dēļ. 54 spēlēs "Melno Vanagu" rindās Flerī nopelnīja 33 punktus, taču viņa lielākā problēma nebija problēmas laukumā - FLerī lielākā problēma bija dzīve ārpus hokeja, piemēram Teo iesaistījās kautiņā striptīza klubā par kuru neko neatcerējās, dēļ lietotajām substancēm. Pēc sezonas NHL vēlreiz piešķīra Teo diskvalifikāciju un tās bija viņa NHL karjeras beigas. Vienīgais pozitīvais priekš Flerī ir tas, ka viņš prata sakārtot savu dzīvi.
2. Veids Redens/ Wade Redden (Ņujorkas Rangers)
2008. gadā Redenu parakstīja 6 gadus ilgu un 39 miljonus vērtu līgumu. Jau vairākas reizes pieminētajam ģenerālmenedžerim Glenam Sateram satraukumu neradīja tas, ka Redena iepriekšējā klubā Otavā baumoja, ka Redenam ir problēmas ar dažādām vielām. 2 sezonās Redens guva tikai 5 vārtus un 35 punktus un ātri kļuva par nīstu spēlētāju komandas vidū, jo tā nav atdeve par kuru maksāt 6 miljonus sezonā. 2 nākamos gadus Redens pavadīja Konektikutā, lai karjeru pabeigtu Bostonā.
1. Šons Eiverijs/ Sean Avery (Dalasas Stars)
Pēc visa lasītā, mazliet dīvaini neredzēt, ka 1. vietu topā neieņem, kāds, kas spēlē pie Glena Satera "Reindžeros", lai arī šajā komandā Eiverijs arī ir spēlējis, turklāt ļoti daudz, viņa karjeras melnākais posms ir tieši Dalasā. 2008. gadā Dalasa parakstīja vienu no nīstākajiem NHL hokejistiem ar 4 gadu līgumu ar 15.5 miljonu vērtību. Eiverijs 23 spēlēs guva 10 punktus, radīja problēmas ģerbtuvēs un ārpus laukuma. Viņš veica rupjus un seksuālus komentārus sarunā ar Kalgarī reportieri par pretinieku, kurš tobrīd satikās ar, kādu no Eiverija bijušajām draudzenēm. Līga par to piešķīra diskvalifikāciju. Arī savas komandas ģērbtuvēs Eiveriju uztvēra, kā nagu sēnīti. Kad noslēdzās diskvalifikācija, Dalasa izlika Eiveriju "veiveros" un caur tiem viņš nonāca bijušajā darba vietā - Ņujorkas "Rangers", kur rupeklis pavadīja lielāko daļu atlikušās karjeras.
