populārākie helovīna briesmoņi11
34
0
bilde+apraksts
Vampīrs ir mitoloģijā vai folklorā sastopama mītiska būtne, kura izdzīvo, pārtiekot no asinīm. Folkloristiskos stāstos nemirstīgie vampīri bieži apciemo savus mīļotos, kā arī izraisa postu vai pat sēj nāvi apkārtnē, kurā tie dzīvoja, kad bija dzīvi. Šajos stāstos tie nēsā līķautus un bieži tiek aprakstīti, ka ir melnīgsnēji ar sārtu vai tumšu seju, kurš ir krasi atšķirīgs uzskats par vampīriem no tā, kas ir izplatīts mūsdienās. Kopš 19. gadsimta uzskata, ka tie ir bāli un miesās vāji tēli. Vampīrs lielākoties ir atdzīvojies miris cilvēks. Vampīriem bieži piedēvētas arī dažādas brīnumainas īpašības, piemēram, pārdabisks fiziskais spēks un ātrums, spēja pārvērsties par dzīvniekiem, ietekmēt laikapstākļus u.tml. Dažu tautu kultūrās vampīri attēloti arī kā dēmoni vai dzīvnieki (sikspārņi, suņi, zirnekļi u.c.).
Vilkacis, vilkatis, vilkateks, arī kadars, arī zināms kā likantrops vai vilkcilvēks, ir mitoloģiski cilvēki ar spēju pārvērsties par vilku vai vilkveidīgiem radījumiem, ar paša gribu, cita vilkača koduma dēļ vai lāsta iespaidā. Par vilkati pārvēršas pilnmēnesī. Tiem esot vājība pret sudraba lodēm.
Ragana ir latviešu un lietuviešu mitiska būtne, parasti - sieviete. Dažreiz saucama arī Laume vai Spīgana. Pasakās un teikās viņa vēla ar maģijas palīdzību citiem cilvēkiem ļaunu.
Zombijs ir būtne, kas parādās folklorā un tautas kultūrā, parasti kā atdzīvināts līķis vai neprātīgs cilvēks. Stāsti par zombijiem aizsākās Afro-Caribbean Vudū ticībā , uzskatīja, ka zombijus kontrolē burvis.
Frankenšteins ir Mērijas Šellijas radīts grāmatas varonis, kurš radīts, savācot dažādu mirušu cilvēku ķermeņa daļas un savienojot tās, radot ķermeni. Frankenšteinu atdzīvināja, kad tam iespēra zibens.
Mūmija ir līķis, kurš ir rūpīgi saglabāts jeb mumificēts. Lai saglabātu cilvēka ķermeni pēc nāves, tas tiek ķīmiski apstrādāts vai sasaldēts. Ar mūmiju veidošanu īpaši aizrāvās senie ēģiptieši.
Dēmoni (no sengrieķu δαίμων) mitoloģijā, folklorā un reliģijā ir pārdabiskas ļaunas būtnes.