Kanabiss
Cannabis sativa Kaņepes aug arī Latvijā, bet tajās atšķirībā no Indijas kaņepēm ir zems tetrahidrokanabinolu (THC) saturs, tāpēc parastos apstākļos augošās auga daļas – nevar tikt izmantotas smēķēšanai. Tomēr nelegālie dienvidu kaņepju sēklu izplatītāji tās var iesūtīt arī Latvijā un siltumnīcu apstākļos var izaudzēt kaņepes ar augstu THC saturu. Kaņepe
1961.gada ANO vienotajā konvencijas par narkotiskajām vielām ir noteikts, ka valstīm ir jākontrolē kaņepju auga ziedu un lapu ļaunprātīga izmantošana, bet tā šķiedras un sēklas var tikt izmantotas rūpnieciskiem un dārzkopības nolūkiem. Tieši ziedos un lapiņās ir visaugstākais THC sveķu saturs. Sveķus sauc par hašišu, bet ziedus un lapiņas par marihuānu. Marihuāna ir izžāvētu ziediņu, lapiņu un sīko zariņu samalts maisījums zaļgani brūnā krāsā ar rūgtu garšu un raksturīgu kaņepju smaržu, kas dedzināta (smēķēta) rada specifisko kaņepju virvju degšanas smaku. Marihuāna var būt presētā formā, var būt maisiņos, vai ar to var būt jau uzpildītas cigaretes.
Tetrahidrokanabinola (THC) ķīmiskā struktūra
THC saturs marihuānā ir no 0,5 – 5%, bet pēdējā laikā Eiropā ir parādījušās jaunas marihuānas šķirnes (hidroponikā audzētās kaņepes), kurās THC saturs svārstās no 13 – 14%. Čuiskas ielejā Kazahstānā ir parādījušās kaņepes, kurās THC saturs ir pat 20%. Marihuāna Ielu žargonā marihuānu sauc - “zālīte”, “ganža”. Presēto zālīti sauc – “plāns” vai “anašs”. Marihuānu parasti lieto smēķējot 0,5 – 1 gramu kopā ar tabaku vai ūdens pīpē. Vienā cigaretē var būt 5 – 150 mg THC. Hašiša sveķus savāc no auga lapiņu bārkstīm vai iegūst izvārot atšķaidītajā auga augšējās ziedošās daļas. Hašišam ir tumši brūna vai zaļgani brūna krāsa, ja tas nāk no Vidusāzijas vai Dienvidāzijas, Libānas vai Marokas hašišam ir sarkanīgi brūna nokrāsa, un tas ir savelts plastilīnam līdzīgā, taukainā masā, kuru sauc “bašs”. Hašišs arī ir rūgts un ar raksturīgu kaņepju smaržu. Hašišs var tikt samalts arī pulvera veidā – brūngani pelēcīgs pulveris.
Hašišs Hašišā THC saturs ir 2 – 10%. Ielu žargonā hašišu sauc – “heša”, ”pots”, “čifs”, bet tā pulvera formu – “čarass”. Hašišu parasti lieto smēķējot 1/10 daļu no grama vai nu ūdens pīpē vienu pašu vai uztītās cigaretēs kopā ar tabaku. To var lietot arī iekšķīgi ar ēdienu vai tēju. Hašiša eļļa Hašiša eļļa tiek iegūta vairākkārtīgi ekstrahējot sveķus, līdzīgi kā tiek iegūta šķīstošā kafija. Eļļa ir tumši brūns vai zaļgans viskozs šķīdums un tajā ir augsts THC saturs – 10 līdz 30% no svara. Ielu žargonā to sauc – “medus eļļa” vai “sarkanā eļļa”. Eļļu lieto parasti 1 – 2 piles kopā ar tabaku vai iekšķīgi ar dzērieniem un ēdieniem. Iedarbība Smēķējot THC pēc 10 līdz 30 sekundēm caur plaušām nonāk arteriālajās asinīs un ar tām smadzenēs un nervu šūnu membrānu receptoros, tos saistot un izjaucot šūnu normālu funkcionēšanu. Maksimālā koncentrācija asinīs parādās pēc 60 līdz 70 minūtēm , tad THC koncentrācija asinis samērā ātri samazinās nākošās stundas laikā, sajūtas var turpināties līdz 6 stundām. THC ļoti labi šķīst taukaudos, tāpēc tā sadalīšanās produkti (metabolīti) ilgstoši saglabājas taukšūnās, kuru ir daudz mūsu smadzenēs un dziedzeros. Taukos THC var atrast pat pēc 2 līdz 3 nedēļām, bet sistemātiskiem marihuānas smēķētājiem THC var atrast pat pēc vairākiem mēnešiem. Tādejādi THC ir spējīgs ilgstoši iespaidot cilvēka psihi. Nav pamatota marihuānas pielietošana medicīnā, jo tās iedarbību ir spējīgi aizvietot daudz efektīvāki un nekaitīgāki ārstniecības līdzekļi. (Starptautiskā konference Ņujorkas Medicīnas universitātē 1998.gada 10.-21.marts. Čārlza Motta fonda atbalsts).
Reibums
Sākumā lietotājs izjūt labsajūtu, jautrību (bez kāda pamata), smieklu lēkmes, možumu, pļāpīgumu, reizēm mieru, atslābumu vai miegainību. Reibumā rodas pašpārliecinātība, lai gan patiesās cilvēka spējas pavājinās. Var sākties uzbudinājums un agresivitāte. Izmainās telpas, krāsu, skaņu un smaržu uztvere. Domas bieži kļūst nesakarīgas, novēro patvaļīgu asociāciju un fantāziju plūsmu, kuras smēķētājs pēc tam praktiski nespēj izmantot savā dzīvē. Izteikta reibuma laikā, ko novēro pie augstākām THC koncentrācijām, sākas ilūzijas, halucinācijas, trauksme, apjukums – līdzīgi kā pie LSD reibumiem. Pie lielām devām var sākties toksiskās psihozes (ārprāta lēkmes). THC intoksikācijā paplašinās acu zīlītes, sākas sārtums acu baltumos, sausums mutē un kaklā, un nepatīkamas sajūtas degunā. Reibumā pastiprinās apetīte. Kļūst neskaidra runa un ir traucētas precīzās kustības un to koordinācija. Ievērojami paātrinās sirds ritms. Reibums beidzas ar noslēgtību un miegainību. THC reibumā ievērojami pasliktinās spējas vadīt satiksmes līdzekļus un apreibušie ir ļoti bīstami pie stūres gan apkārtējiem, gan sev.
Atkarība
Lai turpinātu izjust reibumu arī turpmāk, pēc zināma laika rodas nepieciešamība palielināt THC devu. Smēķētāji sāk pāriet no marihuānas uz hašišu. Pieradušie smēķētāji dienā var izsmēķēt 1 – 4 gramus hašiša. Vai arī smēķētāji pāriet no neregulāras smēķēšanas uz regulāru. Lai pastiprinātu efektu hašiša vai marihuānas smēķētāji vēl papildus sāk lietot arī alkoholu. Bez marihuānas vai hašiša pieradušais sāk izjust tukšumu, spēka izsīkumu, nospiestību, kas rada uzmācīgu tieksmi atkārtot THC ievadīšanu. Pie marihuānas vai hašiša pierašanas novēro arī vājas fiziskās abstinences pazīmes – uzbudināmību, neiecietību, apetītes pasliktināšanos, svara zaudēšanu, miega traucējumus, drebuļus, svīšanu, žāvāšanos, nepatīkamas sajūtas muskuļos, nelielu tūci izstieptu roku pirkstos. Novēro arī subdepresīvus stāvokļus. Tieši abstinences stāvoklī pastiprinās tieksme atsākt marihuānas vai hašiša smēķēšanu. Nenoliedzami, atkarība no THC sākas lēnāk kā no nikotīna, kokaīna, heroīna vai amfetamīna, bet tieši THC ir kā sākuma narkotika vai “Trojas zirgs”, kas veicina pāriešanu uz augstāk minētām atkarības vielām.
Garīgās veselības traucējumi
Garīgo izmaiņu sākuma pats marihuānas vai hašiša smēķētājs nepamana, bet tās sāk manīt tuvinieki, draugi, skolas vai studiju biedri un pasniedzēji. Vispirms cieš uzmanības koncentrēšanas spējas, operatīvā atmiņa un sekmes mācībās. Sāk mainīties raksturs – agrāk atklāti un dzīvespriecīgi cilvēki kļūst nesabiedriski, aizdomīgi un nelīdzsvaroti. Agrāk uzņēmīgi cilvēki kļūst pasīvi un vienaldzīgi. Cilvēki it kā zaudē motivāciju rīcībai un noslēdzas sevī. Psihiatrijā jau sen šos psihiskos traucējumus kanabiss lietotājiem sauc par amotivācijas sindromu. Cieš arī smēķētāju intelekts – viņi kļūst aprobežotāki un neapķērīgi, tiem pavājinās abstraktā domāšana. Viņi zaudē interesi par skolu, ģimeni un veciem draugiem – visi tie viņiem kļūst vienaldzīgi un apgrūtinoši. THC var provocēt saslimšanu ar garīgām slimībām. Tā, piemēram, saslimstība ar šizofrēniju starp kanabiss lietotājiem ir divreiz biežāka nekā starp nesmēķētājiem.
Fiziskās veselības traucējumi
Mūsu dziedzeros, tāpat kā smadzenēs, ir daudz taukaudu, tāpēc kanabiss smēķētājiem sākas hormonālie traucējumi. Kanabiss smēķētājiem samazinās augšanas hormona izdalīšanās, kas ir īpaši bīstami nepilngadīgajiem un jauniešiem, kuriem vēl nav apstājusies augšana. Tāpēc var apstāties viņu fiziskā un psihiskā attīstība. Cieš dzimumdziedzeri – meitenēm var izzust menstruācijas vai to laikā var sākties dažādi traucējumi; zēniem var sākties potences traucējumi. Gan zēniem, gan meitenēm var izzust libido (dzimumtieksme) vai seksuālā apmierinājuma sajūta. Grūtniecības gadījumā var sākties augļa attīstības traucējumi vai arī grūtniecība vispār var neiestāties. Zēniem un jauniešiem spermā īpaši samazinās veselu spermatozoīdu skaits, vai tie ir mazkustīgi. Turpretī sākumā kanabiss lietotājiem novēro paaugstinātu dzimumdziņu, tāpēc bieži tā lietotāji atļaujas ielaisties nepārdomātos dzimumsakaros un inficējas ar venēriskām slimībām, kā arī ar HIV infekciju un C hepatītu. Īpaši cieš kanabiss smēķētāju elpošanas sistēma – tos moka sauss klepus, hroniski kakla iekaisumi, augšējo elpošanas ceļu infekcijas, ir apgrūtināta elpošana caur degunu, hroniski bronhīti, kuri var komplicēties ar astmas lēkmēm. Kanabiss dūmi satur vēl vairāk vēzi izraisošas vielas kā tabakas dūmi, tāpēc saslimstība ar plaušu vēzi kanabiss smēķētāju vidū ir augstāka. Tas ir arī tāpēc, ka kanabiss izraisa cilvēka imunitātes pavājināšanos.
Sociālā stāvokļa izmaiņas
Kanabiss smēķētāji amotivācijas sindroma dēļ nonāk zināmā pašizolācijā no apkārtējās sabiedrības, zaudējot par to interesi. Jaunieši arī attīstības traucējumu dēļ vairs netiek līdzi saviem vienaudžiem, tāpēc konkurences cīņā zaudē. Kanabiss iegāde prasa arvien lielākus līdzekļus – tiek pārdotas personīgās mantas, apzagti vecāki un draugi. Marihuānas vai hašiša reibumā, agresivitātes un uztveres traucējumu dēļ, apreibušais var būt bīstams apkārtējiem, izdarīt noziegumus, kā arī izraisīt ceļu satiksmes negadījumus.
LEGALIZE IT!!!!!!! 
var buut probleemas....
