Un Edžulis mums plaukstu rāda,
Lai redzam, cik tai gluda āda.
Ar tādu tikai meičas glāstīt,
Par siltām jūtām klusi stāstīt.
Nav plaukstā spalviņas nevienas,
Man vārdi atkal pantos sienas
Par to, ka nevajaga līst no ādas,
Lai izdomātu blēņas šādas :
Pie jaunām idejām kā tikt
Un savas ādas lietās likt.
