Kad lietus kausē atkal uzsnigušo sniegu,
Es rakstīšu tev pantiņu par spoku miegu,
Kas spēlētājus pārņēmis, liek ilgi klusēt -
Un AS spēlētājiem ziemas miegā dusēt.
Neviens vairs nelūkojas ūdens skaitītāja akā,
Jo citur ūdeņu tik daudz un viegli liet -
Pat vieglāk skaitīt naudu cita makā,
Bet AS spēle jau pie senčiem klusi iet.
Vai Lielais zaļais būs mums pēdējais,
Kam spoku aizmirstībā jaušams gals?
Vai glābējs nāks un ūdeni lies siltu,
Varbūt to nesaldēs vairs ziemas sals?
Bez ūdens viss ir tūtā, vēl tomēr piebilst prot
- Kā koku izkaltušās lapas, AS var atkal nīkuļot.
